< Ījaba 9 >

1 Ījabs atbildēja un sacīja:
ヨブは答えて言った、
2 Patiesi, es zinu, ka tas tā ir: jo kā cilvēks varētu taisns būt tā stiprā Dieva priekšā?
「まことにわたしは、その事のそのとおりであることを知っている。しかし人はどうして神の前に正しくありえようか。
3 Ja viņš grib ar To tiesāties, tad tas Viņam uz tūkstošiem ne vārda nevar atbildēt.
よし彼と争おうとしても、千に一つも答えることができない。
4 Viņš ir gudrs no sirds un stiprs no spēka; kas pret Viņu var tiepties un pastāvēt?
彼は心賢く、力強くあられる。だれが彼にむかい、おのれをかたくなにして、栄えた者があるか。
5 Viņš pārceļ kalnus, un tie nemana, ka Viņš tos apgāž Savā dusmībā.
彼は、山を移されるが、山は知らない。彼は怒りをもって、これらをくつがえされる。
6 Viņš kustina zemi no viņas vietas, ka viņas pamati trīc.
彼が、地を震い動かしてその所を離れさせられると、その柱はゆらぐ。
7 Viņš pavēl saulei, tad tā neuzlec, Viņš aizspiež zieģeli priekš zvaigznēm.
彼が日に命じられると、日は出ない。彼はまた星を閉じこめられる。
8 Viņš viens izplata debesis un staigā pa jūras augstumiem.
彼はただひとり天を張り、海の波を踏まれた。
9 Viņš radījis tos vāģus(Lāci), Orijonu un Sietiņu un tās zvaigznes pret dienasvidu.
彼は北斗、オリオン、プレアデスおよび南の密室を造られた。
10 Viņš dara lielas lietas, ko nevar izprast, un brīnumus, ko nevar izskaitīt.
彼が大いなる事をされることは測りがたく、不思議な事をされることは数知れない。
11 Redzi, Viņš man iet secen, ka To neredzu, Viņš staigā garām, ka To nesamanu.
見よ、彼がわたしのかたわらを通られても、わたしは彼を見ない。彼は進み行かれるが、わたしは彼を認めない。
12 Redzi, kad Viņš aizgrābj, kas Viņu kavēs, kas uz Viņu sacīs: ko Tu dari?
見よ、彼が奪い去られるのに、だれが彼をはばむことができるか。だれが彼にむかって『あなたは何をするのか』と言うことができるか。
13 Dievs neaptur Savas dusmas, apakš Viņa tā varenā palīgi lokās.
神はその怒りをやめられない。ラハブを助ける者どもは彼のもとにかがんだ。
14 Kā tad nu es Viņam varētu atbildēt un atrast vārdus pret Viņu?
どうしてわたしは彼に答え、言葉を選んで、彼と議論することができよう。
15 Jo, kad es arī taisns būtu, taču es nevaru atbildēt, bet man būtu savs soģis jāpielūdz.
たといわたしは正しくても答えることができない。わたしを責められる者にあわれみを請わなければならない。
16 Jebšu es sauktu, un Viņš man atbildētu, taču es nevarētu ticēt, ka Viņš klausīšot manu balsi.
たといわたしが呼ばわり、彼がわたしに答えられても、わたしの声に耳を傾けられたとは信じない。
17 Jo Viņš sagrābtu mani tā kā ar vētru un vairotu manas nepelnītas vainas.
彼は大風をもってわたしを撃ち砕き、ゆえなく、わたしに多くの傷を負わせ、
18 Viņš manam garam neļautu atspirgties, bet mani pieēdinātu ar rūgtumiem.
わたしに息をつかせず、苦い物をもってわたしを満たされる。
19 Ja spēka vajag, redzi, Viņš ir varens, un ja tiesā jānāk, kas Viņu sauks priekšā?
力の争いであるならば、彼を見よ、さばきの事であるならば、だれが彼を呼び出すことができよう。
20 Ja es būtu taisns, tad mana mute mani pazudinātu, ja es būtu skaidrs, taču Viņš man pierādītu vainu.
たといわたしは正しくても、わたしの口はわたしを罪ある者とする。たといわたしは罪がなくても、彼はわたしを曲った者とする。
21 Es esmu nenoziedzīgs, es savu dvēseli nežēloju, man riebj dzīvot.
わたしは罪がない、しかしわたしは自分を知らない。わたしは自分の命をいとう。
22 Viena alga! tādēļ es saku: Viņš izdeldē nenoziedzīgu un bezdievīgu.
皆同一である。それゆえ、わたしは言う、『彼は罪のない者と、悪しき者とを共に滅ぼされるのだ』と。
23 Kad Viņa rīkste piepeši nonāvē, tad Viņš smejas par nenoziedzīgo izsamišanos.
災がにわかに人を殺すような事があると、彼は罪のない者の苦難をあざ笑われる。
24 Zeme top dota bezdievīgā rokā, Viņš apklāj viņas tiesnešu vaigus. Ja tas tā nav, kas tad to dara?
世は悪人の手に渡されてある。彼はその裁判人の顔をおおわれる。もし彼でなければ、これはだれのしわざか。
25 Manas dienas jo ātras bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas.
わたしの日は飛脚よりも速く、飛び去って幸を見ない。
26 Tās aizgājušas kā vieglas laivas, kā ērglis, kas šaujas uz barību.
これは走ること葦舟のごとく、えじきに襲いかかる、わしのようだ。
27 Kad es domāju: es gribu aizmirst savas vaimanas un pamest savu skumību un atspirgties,
たといわたしは『わが嘆きを忘れ、憂い顔をかえて元気よくなろう』と言っても、
28 Tad es iztrūkstos par visām savām sāpēm; es zinu, ka Tu mani neturi par nenoziedzīgu,
わたしはわがもろもろの苦しみを恐れる。あなたがわたしを罪なき者とされないことをわたしは知っているからだ。
29 Ja man būs vainīgam būt, - kāpēc tad man velti nodarboties?
わたしは罪ある者とされている。どうして、いたずらに労する必要があるか。
30 Jebšu es mazgātos sniegā un šķīstītu savas rokas sārmā,
たといわたしは雪で身を洗い、灰汁で手を清めても、
31 Taču Tu mani iemērktu bedrē, tā ka manas drēbes no manis kaunētos.
あなたはわたしを、みぞの中に投げ込まれるので、わたしの着物も、わたしをいとうようになる。
32 Jo Viņš nav tāds vīrs kā es, kam es varētu atbildēt, ka mēs kopā varētu iet priekš tiesas.
神はわたしのように人ではないゆえ、わたしは彼に答えることができない。われわれは共にさばきに臨むことができない。
33 Nav mūsu starpā izšķīrēja, kas savu roku varētu likt uz mums abiem.
われわれの間には、われわれふたりの上に手を置くべき仲裁者がない。
34 Kad Viņš atņemtu Savu rīksti no manis un Viņa biedēklis mani neiztrūcinātu, -
どうか彼がそのつえをわたしから取り離し、その怒りをもって、わたしを恐れさせられないように。
35 Tad es runātu un no Viņa nebītos; jo tā tas ar mani vis nav.
そうすれば、わたしは語って、彼を恐れることはない。わたしはみずからそのような者ではないからだ。

< Ījaba 9 >