Proverbs 3
1 My son! my law forget not, And my commands let thy heart keep,
Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
2 For length of days and years, Life and peace they do add to thee.
Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
3 Let not kindness and truth forsake thee, Bind them on thy neck, Write them on the tablet of thy heart,
Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
4 And find grace and good understanding In the eyes of God and man.
Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
5 Trust unto Jehovah with all thy heart, And unto thine own understanding lean not.
Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
6 In all thy ways know thou Him, And He doth make straight thy paths.
Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
7 Be not wise in thine own eyes, Fear Jehovah, and turn aside from evil.
Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
8 Healing it is to thy navel, And moistening to thy bones.
Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
9 Honour Jehovah from thy substance, And from the beginning of all thine increase;
Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
10 And filled are thy barns [with] plenty, And [with] new wine thy presses break forth.
Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
11 Chastisement of Jehovah, my son, despise not, And be not vexed with His reproof,
Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
12 For whom Jehovah loveth He reproveth, Even as a father the son He is pleased with.
Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
13 O the happiness of a man [who] hath found wisdom, And of a man [who] bringeth forth understanding.
Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
14 For better [is] her merchandise Than the merchandise of silver, And than gold — her increase.
Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
15 Precious she [is] above rubies, And all thy pleasures are not comparable to her.
Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
16 Length of days [is] in her right hand, In her left [are] wealth and honour.
Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
17 Her ways [are] ways of pleasantness, And all her paths [are] peace.
Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
18 A tree of life she [is] to those laying hold on her, And whoso is retaining her [is] happy.
Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
19 Jehovah by wisdom did found the earth, He prepared the heavens by understanding.
Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
20 By His knowledge depths have been rent, And clouds do drop dew.
Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
21 My son! let them not turn from thine eyes, Keep thou wisdom and thoughtfulness,
Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
22 And they are life to thy soul, and grace to thy neck.
Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
23 Then thou goest thy way confidently, And thy foot doth not stumble.
Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
24 If thou liest down, thou art not afraid, Yea, thou hast lain down, And sweet hath been thy sleep.
Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
25 Be not afraid of sudden fear, And of the desolation of the wicked when it cometh.
Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
26 For Jehovah is at thy side, And He hath kept thy foot from capture.
Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
27 Withhold not good from its owners, When thy hand [is] toward God to do [it].
Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
28 Say not thou to thy friend, 'Go, and return, and to-morrow I give,' And substance with thee.
Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
29 Devise not against thy neighbour evil, And he sitting confidently with thee.
Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
30 Strive not with a man without cause, If he have not done thee evil.
Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
31 Be not envious of a man of violence, Nor fix thou on any of his ways.
Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
32 For an abomination to Jehovah [is] the perverted, And with the upright [is] His secret counsel.
Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
33 The curse of Jehovah [is] in the house of the wicked. And the habitation of the righteous He blesseth.
Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
34 If the scorners He doth scorn, Yet to the humble He doth give grace.
Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
35 Honour do the wise inherit, And fools are bearing away shame!
Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
