Proverbs 2
1 My son, if thou dost accept my sayings, And my commands dost lay up with thee,
Mans bērns, ja tu pieņemsi manus vārdus, un sirdī glabāsi manu mācību,
2 To cause thine ear to attend to wisdom, Thou inclinest thy heart to understanding,
Savu ausi griezt uz gudrību un savu sirdi uz atzīšanu,
3 For, if for intelligence thou callest, For understanding givest forth thy voice,
Tiešām, ja tu atzīšanas lūgsies un savu balsi pacelsi pēc saprašanas,
4 If thou dost seek her as silver, And as hid treasures searchest for her,
Ja tu viņu meklēsi kā sudrabu un tai pakaļ dzīsies kā mantai;
5 Then understandest thou fear of Jehovah, And knowledge of God thou findest.
Tad tu sapratīsi Tā Kunga bijāšanu un atradīsi Dieva atzīšanu;
6 For Jehovah giveth wisdom, From His mouth knowledge and understanding.
(Jo Tas Kungs dod gudrību, no viņa mutes nāk atzīšana un saprašana:
7 Even to lay up for the upright substance, A shield for those walking uprightly.
Viņš taisniem paglabā labklāšanos un ir par bruņām tiem, kas bezvainībā staigā,
8 To keep the paths of judgment, And the way of His saints He preserveth.
Sargādams taisnības ceļus un pasargādams savu taisno tekas; )
9 Then understandest thou righteousness, And judgment, and uprightness — every good path.
Tad tu atzīsi, kas taisnība un tiesa, un kas skaidrība un ceļš uz visu labu,
10 For wisdom cometh into thy heart, And knowledge to thy soul is pleasant,
Ja gudrība nāks tavā sirdī, un atzīšana tavai dvēselei būs mīļa,
11 Thoughtfulness doth watch over thee, Understanding doth keep thee,
Tad labs padoms tevi pasargās un saprašana tevi paglabās,
12 To deliver thee from an evil way, From any speaking froward things,
Ka tā tevi izglābj no ļauna ceļa, no vīra, kas netiklību runā,
13 Who are forsaking paths of uprightness, To walk in ways of darkness,
Kas atstājuši skaidrības ceļus, staigā pa tumsības ceļiem,
14 Who are rejoicing to do evil, They delight in frowardness of the wicked,
Kas priecājās ļaunu darīt un prieku atrod netiklībā un viltībā,
15 Whose paths [are] crooked, Yea, they are perverted in their ways.
Kuru ceļi ir greizi, un kas savās tekās netikli;
16 To deliver thee from the strange woman, From the stranger who hath made smooth her sayings,
Ka tā tevi izglābj no svešas sievas, no svešnieces ar mīkstiem vārdiem,
17 Who is forsaking the guide of her youth, And the covenant of her God hath forgotten.
Kas atstāj savas jaunības vīru, un aizmirst sava Dieva derību;
18 For her house hath inclined unto death, And unto Rephaim her paths.
(Jo viņas nams pašķiebjās uz nāvi, un viņas ceļi pie miroņiem;
19 None going in unto her turn back, Nor do they reach the paths of life.
Visi, kas pie tās ieiet, negriežas atpakaļ, nedz atrod dzīvības ceļus; )
20 That thou dost go in the way of the good, And the paths of the righteous dost keep.
Ka, lai tu staigā pa labo ceļiem un sargi taisno tekas;
21 For the upright do inhabit the earth, And the perfect are left in it,
Jo taisnie dzīvos zemē, un sirdsskaidrie tur paliks;
22 And the wicked from the earth are cut off, And treacherous dealers plucked out of it!
Bet bezdievīgie no zemes taps izdeldēti, un kas ticību netur, no tās taps izsakņoti.
