Proverbiorum 20
1 luxuriosa res vinum et tumultuosa ebrietas quicumque his delectatur non erit sapiens
Vīns ir zobgalis, stiprs dzēriens trakgalvis; kas no tā straipalē, nav gudrs.
2 sicut rugitus leonis ita terror regis qui provocat eum peccat in animam suam
Ķēniņa draudi ir kā jauna lauvas rūkšana; kas viņu apkaitina, tas grēko pret savu dzīvību.
3 honor est homini qui separat se a contentionibus omnes autem stulti miscentur contumeliis
Vīram gods, būt tālu no bāršanās; bet kas vien ģeķis, iemaisās.
4 propter frigus piger arare noluit mendicabit ergo aestate et non dabitur ei
Aukstuma dēļ sliņķis near; pļaujamā laikā viņš meklēs augļus, bet nekā!
5 sicut aqua profunda sic consilium in corde viri sed homo sapiens exhauriet illud
Vīra padoms sirdī ir dziļš ūdens, bet gudrs vīrs to izsmeļ.
6 multi homines misericordes vocantur virum autem fidelem quis inveniet
Ir daudz, kas katrs savu labu sirdi teic; bet uzticamu vīru, kas to atradīs!
7 iustus qui ambulat in simplicitate sua beatos post se filios derelinquet
Taisnais staigā savā skaidrībā; svētīgi būs viņa bērni pēc viņa!
8 rex qui sedet in solio iudicii dissipat omne malum intuitu suo
Ķēniņš, uz soģa krēsla sēžot, izdeldē visu ļaunu ar savām acīm.
9 quis potest dicere mundum est cor meum purus sum a peccato
Kas var sacīt: Es esmu šķīsts savā sirdī, es esmu tīrs no grēkiem?
10 pondus et pondus mensura et mensura utrumque abominabile est apud Deum
Divējāds svars un divējāds mērs, šie abi Tam Kungam ir negantība.
11 ex studiis suis intellegitur puer si munda et si recta sint opera eius
Jau pie bērna darbošanās var nomanīt, vai viņa vīra darbi būs skaidri un taisni.
12 aurem audientem et oculum videntem Dominus fecit utrumque
Ausi dzirdošu un aci redzošu, abas darījis Tas Kungs.
13 noli diligere somnum ne te egestas opprimat aperi oculos tuos et saturare panibus
Nemīlē miegu, ka nepalieci par nabagu; atdari savas acis, tad būsi maizes paēdis.
14 malum est malum est dicit omnis emptor et cum recesserit tunc gloriabitur
„Slikts, slikts!“saka pircējs; bet aizgājis, tad lielās.
15 est aurum et multitudo gemmarum vas autem pretiosum labia scientiae
Ja arī zelta un pērļu ir daudz, tomēr tas skaistākais glītums ir gudras lūpas.
16 tolle vestimentum eius qui fideiussor extitit alieni et pro extraneis aufer pignus ab eo
„Atņem viņam drēbi, jo tas priekš sveša galvojis, un tā nezināmā parādnieka vietā ķīlā tu to!“
17 suavis est homini panis mendacii et postea implebitur os eius calculo
Zagta maize dažam salda, bet pēcgalā viņa mute būs pilna zvirgzdu.
18 cogitationes consiliis roborantur et gubernaculis tractanda sunt bella
Ar padomu ved nodomus galā, un karu tu vedi ar gudriem padomiem.
19 ei qui revelat mysteria et ambulat fraudulenter et dilatat labia sua ne commiscearis
Mēlnesis apkārt lienot izpļurkstē, kas slēpjams; bet tu netinies ar to, kas savu muti nevalda.
20 qui maledicit patri suo et matri extinguetur lucerna eius in mediis tenebris
Kas tēvu un māti lād, tā spīdeklis izdzisīs visu dziļākā tumsībā,
21 hereditas ad quam festinatur in principio in novissimo benedictione carebit
Mantība, ko no pirmā gala iegūst, beidzamā galā nebūs svētīga.
22 ne dicas reddam malum expecta Dominum et liberabit te
Nesaki: Es atriebšu ļaunu! Gaidi uz To Kungu, un viņš tevi izpestīs.
23 abominatio est apud Deum pondus et pondus statera dolosa non est bona
Divējāds svars Tam Kungam negantība, un viltīgs svara kauss nav labs.
24 a Domino diriguntur gressus viri quis autem hominum intellegere potest viam suam
No Tā Kunga ir cilvēka soļi; kā gan cilvēks izprastu savu ceļu!
25 ruina est hominis devorare sanctos et post vota tractare
Svētas lietas aplam solīt un pēc apdomāt, būs cilvēkam par valgu.
26 dissipat impios rex sapiens et curvat super eos fornicem
Gudrs ķēniņš izdeldē bezdievīgos un ved skrituli pār tiem.
27 lucerna Domini spiraculum hominis quae investigat omnia secreta ventris
Dieva gaišums ir cilvēka dvēsele, kas pārzina visu sirds dziļumu.
28 misericordia et veritas custodiunt regem et roboratur clementia thronus eius
Žēlastība un ticība pasargā ķēniņu, un caur žēlastību stāv stiprs viņa goda krēsls.
29 exultatio iuvenum fortitudo eorum et dignitas senum canities
Jaunekļu krāšņums ir viņu spēks, un sirmi mati veco goda kronis.
30 livor vulneris absterget mala et plagae in secretioribus ventris
Zilu un jēlu sapērt, tā nelieti noberž tīru un ar sitieniem līdz kauliem.
