Proverbiorum 19

1 melior est pauper qui ambulat in simplicitate sua quam torquens labia insipiens

Nabags savā vientiesībā staigādams ir labāks, nekā ģeķis ar netiklu muti.

2 ubi non est scientia animae non est bonum et qui festinus est pedibus offendit

Arī pārsteigšanās bez ziņas nav laba, un ātri skrejot klūp.

3 stultitia hominis subplantat gressus eius et contra Deum fervet animo suo

Ģeķība cilvēkam sajauc ceļus, ka viņa sirds kurn pret To Kungu.

4 divitiae addunt amicos plurimos a paupere autem et hii quos habuit separantur

Manta pieved daudz draugu, bet nabagu draugs atstāj.

5 testis falsus non erit inpunitus et qui mendacia loquitur non effugiet

Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas melus runā, neizglābsies.

6 multi colunt personam potentis et amici sunt dona tribuenti

Augstam kungam daudz pieglaužas, un ikkatrs ir devīgam vīram draugs.

7 fratres hominis pauperis oderunt eum insuper et amici procul recesserunt ab eo qui tantum verba sectatur nihil habebit

Nabagu ienīst visi viņa brāļi, cik vairāk viņa draugi no viņa atraujas; meklē tos pirmos vārdus, to nav.

8 qui autem possessor est mentis diligit animam suam et custos prudentiae inveniet bona

Kas gudrību panāk, mīl savu dvēseli; kas ar prātu dzīvo, atrod labumu.

9 testis falsus non erit inpunitus et qui loquitur mendacia peribit

Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas droši melus runā, aizies postā.

10 non decent stultum deliciae nec servum dominari principibus

Ģeķim nepieder kārumā dzīvot, ne vēl kalpam pār kungiem valdīt.

11 doctrina viri per patientiam noscitur et gloria eius est iniqua praetergredi

Prātīgs cilvēks ir lēns uz dusmām, un viņa rota ir, kaitināšanu aizmirst.

12 sicut fremitus leonis ita et regis ira et sicut ros super herbam ita hilaritas eius

Ķēniņa dusmība ir kā jauna lauvas rūkšana; bet Viņa žēlastība kā rasa uz zāles.

13 dolor patris filius stultus et tecta iugiter perstillantia litigiosa mulier

Ģeķīgs dēls ir tēvam par sirdēstiem, un sievas riešana ir pilēšana bez gala.

14 domus et divitiae dantur a patribus a Domino autem proprie uxor prudens

Namu un mantu manto no vecākiem, bet prātīgu sievu no Tā Kunga.

15 pigredo inmittit soporem et anima dissoluta esuriet

Slinkums iemidzina miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu.

16 qui custodit mandatum custodit animam suam qui autem neglegit vias suas mortificabitur

Kas mācību sargā, tas sargā savu dvēseli; kas savu ceļu neņem vērā, tas mirs.

17 feneratur Domino qui miseretur pauperis et vicissitudinem suam reddet ei

Kas par nabagu apžēlojās, tas aizdod Tam Kungam, un tas tam atmaksās viņa labdarīšanu.

18 erudi filium tuum ne desperes ad interfectionem autem eius ne ponas animam tuam

Pārmāci savu dēlu, kamēr vēl cerība, bet nedod savai dvēselei vaļas, viņu nokaut.

19 qui inpatiens est sustinebit damnum et cum rapuerit aliud adponet

Kam liela sirds, tam jācieš sods; jo gribi novērst, jo iet vairumā.

20 audi consilium et suscipe disciplinam ut sis sapiens in novissimis tuis

Klausi padomam un pieņem mācību, ka tu pēcgalā palieci gudrs.

21 multae cogitationes in corde viri voluntas autem Domini permanebit

Cilvēka sirdī ir daudz nodomu, bet Tā Kunga padoms, tas pastāv.

22 homo indigens misericors est et melior pauper quam vir mendax

Cilvēka gods ir labu darīt, un nabags ir labāks, nekā melkulis.

23 timor Domini ad vitam et in plenitudine commorabitur absque visitatione pessimi

Tā Kunga bijāšana ir uz dzīvību; jo tāds būs paēdis un dzīvos, ļauna neaizskarts.

24 abscondit piger manum suam sub ascella nec ad os suum adplicat eam

Sliņķis slēpj roku azotē, pat pie mutes viņš to neliek.

25 pestilente flagellato stultus sapientior erit sin autem corripueris sapientem intelleget disciplinam

Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs, un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.

26 qui adfligit patrem et fugat matrem ignominiosus est et infelix

Kas tēvu posta un māti izdzen, tas ir bezkaunīgs un negants bērns.

27 non cesses fili audire doctrinam nec ignores sermones scientiae

Neklausi, mans bērns, mācībai, kas nomaldina no gudrības vārdiem.

28 testis iniquus deridet iudicium et os impiorum devorat iniquitatem

Nelieša liecinieks apsmej tiesu, un bezdievīgo mute ierij netaisnību.

29 parata sunt derisoribus iudicia et mallei percutientes stultorum corporibus

Garzobiem sodība gatava un pēriens ģeķu mugurai.