< Salmenes 128 >

1 Ein song til høgtidsferderne. Sæl er kvar den som ottast Herren, som ferdast på hans vegar!
گۆرانی گەشتیاران. خۆزگە دەخوازرێ بەو کەسەی لە یەزدان بترسێت، ڕێگای ئەو بگرێتەبەر.
2 Det dine hender avlar, skal du njota, sæl er du, og det gjeng deg vel.
بەری ڕەنجی دەستی خۆت دەخۆیت، خۆزگەت پێ دەخوازرێت و چاکیشە بۆت.
3 Kona di er som eit fruktrikt vintre inne i ditt hus; borni dine er som oljekvister kringum bordet ditt.
ژنەکەت وەک دار مێوێکی بەردار دەبێت لەناو ماڵەکەت، کوڕەکانت وەک شەتڵە زەیتوون دەبن لە دەوری خوانەکەت.
4 Sjå, soleis vert den mann velsigna, som ottast Herren.
ئەو کەسەی لە یەزدان بترسێت ئاوا بەرەکەتدار دەبێت.
5 Herren signe deg frå Sion! sjå med lyst på Jerusalems lukka alle dine livedagar!
یەزدان لە سییۆن بەرەکەتدارت بکات، چاکەی ئۆرشەلیم ببینیت هەموو ڕۆژانی ژیانت و
6 Og måtte du sjå born av dine born! Fred vere yver Israel!
منداڵی منداڵەکانت ببینیت! ئاشتی بۆ ئیسرائیل!

< Salmenes 128 >