Salomos Ordsprog 20

1 Vinen er ein spottar, rusdrykken ein ståkar, ingen som tumlar av honom, er vis.

Vīns ir zobgalis, stiprs dzēriens trakgalvis; kas no tā straipalē, nav gudrs.

2 Den rædsla kongen vekkjer, er som løveburing, den som fær hans vreide på seg, set livet sitt på spel.

Ķēniņa draudi ir kā jauna lauvas rūkšana; kas viņu apkaitina, tas grēko pret savu dzīvību.

3 Mannsens æra er å halda seg frå trætta, men kvar uviting glefser til.

Vīram gods, būt tālu no bāršanās; bet kas vien ģeķis, iemaisās.

4 Letingen pløgjer ikkje um hausten, i skurdonni leitar han fåfengt etter grøda.

Aukstuma dēļ sliņķis near; pļaujamā laikā viņš meklēs augļus, bet nekā!

5 Råd i mannsens hjarta er som vatn i djupet, men ein skynsam mann kann draga det upp.

Vīra padoms sirdī ir dziļš ūdens, bet gudrs vīrs to izsmeļ.

6 Mest kvar mann råkar ein som elskar honom, men kven finn ein som er å lita på?

Ir daudz, kas katrs savu labu sirdi teic; bet uzticamu vīru, kas to atradīs!

7 Den som ferdast ulastande og er rettferdig, sæle er borni hans etter honom.

Taisnais staigā savā skaidrībā; svētīgi būs viņa bērni pēc viņa!

8 Ein konge som sit på domarstol, skil ut alt vondt med augo sine.

Ķēniņš, uz soģa krēsla sēžot, izdeldē visu ļaunu ar savām acīm.

9 Kven kann segja: «Eg hev halda hjarta reint og er fri frå syndi mi?»

Kas var sacīt: Es esmu šķīsts savā sirdī, es esmu tīrs no grēkiem?

10 Tvo slag vegt og tvo slag mål er båe tvo ein styggedom for Herren.

Divējāds svars un divējāds mērs, šie abi Tam Kungam ir negantība.

11 Alt guten syner i si gjerd um ferdi hans vert rein og rett.

Jau pie bērna darbošanās var nomanīt, vai viņa vīra darbi būs skaidri un taisni.

12 Øyra som høyrer og auga som ser - Herren hev skapt deim båe tvo.

Ausi dzirdošu un aci redzošu, abas darījis Tas Kungs.

13 Elska ikkje svevn, for då vert du fatig, haldt augo uppe, so fær du brød til mette.

Nemīlē miegu, ka nepalieci par nabagu; atdari savas acis, tad būsi maizes paēdis.

14 «Klent, klent!» segjer kjøparen, men når han gjeng burt, so rosar han seg.

„Slikts, slikts!“saka pircējs; bet aizgājis, tad lielās.

15 Vel finst det gull og mange perlor, men dyraste gogni er lippor med kunnskap.

Ja arī zelta un pērļu ir daudz, tomēr tas skaistākais glītums ir gudras lūpas.

16 Tak klædi hans! for han hev borga for ein annan, og panta honom for framande!

„Atņem viņam drēbi, jo tas priekš sveša galvojis, un tā nezināmā parādnieka vietā ķīlā tu to!“

17 Søtt er for mannen det brød han hev fenge med fals, men sidan vert munnen hans full av småstein.

Zagta maize dažam salda, bet pēcgalā viņa mute būs pilna zvirgzdu.

18 Råder vert stødige med rådleggjing, få då klok styring når du fører krig!

Ar padomu ved nodomus galā, un karu tu vedi ar gudriem padomiem.

19 Den som fer med drøs, ber løynråd ut, og gapen skal du ikkje hava noko med.

Mēlnesis apkārt lienot izpļurkstē, kas slēpjams; bet tu netinies ar to, kas savu muti nevalda.

20 Den som bannar far og mor, hans lampa skal slokna i kolmyrkret.

Kas tēvu un māti lād, tā spīdeklis izdzisīs visu dziļākā tumsībā,

21 Ein arv som ein i fyrstundes er for fus på, vert på slutten utan velsigning.

Mantība, ko no pirmā gala iegūst, beidzamā galā nebūs svētīga.

22 Seg ikkje: «Eg vil løna med vondt!» Venta på Herren, han vil hjelpa deg.

Nesaki: Es atriebšu ļaunu! Gaidi uz To Kungu, un viņš tevi izpestīs.

23 Tvo slag vegt er ein styggedom for Herren, og den falske skålvegt er ikkje god.

Divējāds svars Tam Kungam negantība, un viltīgs svara kauss nav labs.

24 Frå Herren kjem mannsens stig, og kor kann eit menneskje skyna sin veg?

No Tā Kunga ir cilvēka soļi; kā gan cilvēks izprastu savu ceļu!

25 Fårlegt er det for eit menneskje å vigsla eitkvart tankelaust, og fyrst granska lovnaden etterpå.

Svētas lietas aplam solīt un pēc apdomāt, būs cilvēkam par valgu.

26 Ein vis konge skil ut dei gudlause og let hjulet ganga yver deim.

Gudrs ķēniņš izdeldē bezdievīgos un ved skrituli pār tiem.

27 Menneskjens ånd er Herrens lampa, og ho ransakar alle rom i hjarta.

Dieva gaišums ir cilvēka dvēsele, kas pārzina visu sirds dziļumu.

28 Kjærleik og truskap er vakt um kongen, og han styd sin kongsstol på kjærleik.

Žēlastība un ticība pasargā ķēniņu, un caur žēlastību stāv stiprs viņa goda krēsls.

29 Ei æra for ungdomar er deira kraft, og ein prydnad for dei gamle er grått hår.

Jaunekļu krāšņums ir viņu spēks, un sirmi mati veco goda kronis.

30 Svidande sår reinser burt det vonde, ja, slag reinsar hjartans inste rom.

Zilu un jēlu sapērt, tā nelieti noberž tīru un ar sitieniem līdz kauliem.