Jobs 5
1 Rop berre du; kven svarar deg? Kva engel vil du beda til?
Sauc jel, vai būs kāds, kas tev atbild? Un pie kura no svētiem tu gribi griezties?
2 Mismod slær fåvis mann i hel og brennhug den som lite veit.
Jo sirdēsti nokauj ģeķi, un pārsteigšanās nonāvē nejēgu.
3 Eg såg ein dåre festa rot, og brått eg laut hans bustad banna.
Es redzēju ģeķi iesakņotu, bet piepeši nolādēju viņa namu.
4 Hans søner hjelpelaus var, uhjelpte trakka ned i porten.
Viņa bērni palika tālu no pestīšanas un tapa satriekti vārtos, un nebija glābēja.
5 Hans avling åt dei svoltne upp, dei tok ho tråss i klungergjerde, og snara lurde på hans gods.
Viņa pļāvumu ēda izsalkuši, un pat no ērkšķu vidus to lasīja, un laupītāji aprija viņa padomu.
6 Men naudi ei frå dusti kjem; ulukka ei or jordi renn;
Jo no pīšļiem neizaug nelaime, un no zemes neizplaukst grūtums.
7 nei, mannen vert til møda fødd, som gneistarne lyt fljuga høgt.
Bet cilvēks uz grūtumu piedzimst, kā dzirksteles no oglēm paceļas skraidīt.
8 Eg vilde venda meg til Gud og leggja saki fram for honom,
Bet es meklētu to stipro Dievu un Dievam pavēlētu savas lietas.
9 som storverk gjer som ei me skynar, fleir’ underverk enn me kann telja,
Viņš dara lielas lietas, kas nav izprotamas, un brīnumus, ko nevar skaitīt.
10 som sender regnet ned på jord og vatnet yver mark og eng,
Viņš dod lietu virs zemes un ūdenim liek nākt pār druvām.
11 som lyfter låg og liten upp og hjelper syrgjande til frelsa,
Zemos Viņš liek augstā vietā, un bēdīgie tiek celti laimē.
12 som spiller planen for dei sløge, so deira hender inkje duger,
Viņš iznīcina viltniekiem padomu, ka viņu rokas nekā derīga nevar padarīt.
13 som fangar vismann i hans vit, so listig råd forrenner seg.
Viņš satver gudros viņu viltībā, un netikliem padoms ātri krīt.
14 Um dagen støyter dei på myrker, trivlar ved middag som ved natt.
Pa dienu tie skraida tumsā, un dienas vidū tie grābstās kā naktī.
15 Frå sverd frelser han frelser fatigmann, frå deira munn, frå yvervald,
Bet Viņš izglābj no zobena, no viņu mutes, un to bēdīgo no varenā rokas.
16 so vesalmann fær hava von, men vondskap lata munnen att.
Tā nabagam nāk cerība, bet blēdībai būs turēt muti.
17 Men sæl den mann som Gud mun refsa; vanvyrd ei tukt frå Allvalds-Gud!
Redzi, svētīgs tas cilvēks, ko Dievs pārmāca, tāpēc neņem par ļaunu tā Visuvarenā pārmācību.
18 Han sårar, men bind og umkring; han slær men lækjer med si hand.
Jo Viņš ievaino un atkal sasien, Viņš sadauza, un Viņa roka dziedina.
19 Seks trengslor bergar han deg or, i sju skal inkje vondt deg nå.
Sešās bēdās Viņš tevi izglābs, un septītā tevi ļaunums neaizskars.
20 I hunger fri’r han deg frå dauden, i krig du undan sverdet slepp;
Bada laikā Viņš tevi izpestīs no nāves, un kara laikā no zobena cirtieniem.
21 for tungesvipa er du berga, og trygg du er i tap og tjon;
No ļaunām mēlēm tu tapsi paglābts, un nebīsies no posta, kad tas nāks.
22 du lær åt tjon og hungersnaud og ottast ikkje ville dyr;
Postīšanā un badā tu smiesies, un no zemes zvēriem tu nebīsies.
23 du samband hev med stein på marki, og fred med villdyr uti heidi.
Jo tev būs derība ar akmeņiem tīrumā, un zvēri laukā turēs ar tevi mieru.
24 Du merkar at ditt tjeld hev fred, og inkje vantar i ditt hus.
Un tu samanīsi, ka tavs dzīvoklis mierā, un apraudzīsi savu namu un trūkuma nebūs.
25 Du ser, ditt sæde tallrikt er, ditt avkom rikt som gras på eng.
Un tu samanīsi, ka tava dzimuma būs daudz, un tavi pēcnākamie kā zāle virs zemes.
26 I mannskraft til di grav du gjeng, lik korn, køyrt inn i rette tid.
Vecumā tu iesi kapā, tā kā kūlīšus ieved savā laikā.
27 Det hev me granska; so det er; so høyr og merka deg det då!»
Redzi, to mēs esam izmeklējuši, tā tas ir; klausi tu un ņem to labi vērā.
