Jobs 28

1 Sylv hev sin stad, der dei det finn, og gullet, som dei reinsa vinn,

Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.

2 og jarn fram or jordi fær, og kopar ut or steinen bræ’r;

Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.

3 På natteskuggen gjer dei slutt og myrkheims steinar granskar ut.

Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.

4 Djupt under by med annsamt liv i gruvor bergmenn kliv og sviv.

Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.

5 På jordi brødkorn fram dei driv, men inni upp som eld dei riv.

No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.

6 Safiren sit i steinar der, og der seg og gullklumpar ter,

Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.

7 Ei ørnen kjenner denne veg, for haukesyn han løyner seg.

Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.

8 Ei stolte rovdyr vegen fann, og løva aldri gjeng på han.

Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.

9 På harde steinen dei handi legg; då sturtar mang ein bergevegg.

Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;

10 I berget seg gangar grev og skodar mang ein skatt so gjæv.

Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;

11 Dei dytter til for rennand’ å, det løynde fram for ljoset må.

Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.

12 Men visdomen, kvar er han å få? Og kvar skal ein vitet nå?

Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?

13 Slett ingen veit hans verd og vinst; i manneheim han ikkje finst;

Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.

14 Avgrunnen dyn: «Her ei han er!» Og havet segjer: «Ikkje her!»

Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.

15 Du kann’kje kjøpa han for gull, men sylv ei vega prisen full,

Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.

16 og ei for gull ifrå Ofir, ei for onyks, ei for safir.

To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.

17 Ei gull og glas er nok til kaup, og ei til byte fingull-staup.

To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.

18 Korall, krystall gjeld ikkje her. Visdom er meir enn perlor verd.

Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.

19 Topas frå Kus er altfor ring, ja, reinast gull vert ingen ting.

Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.

20 Visdomen, kvar kjem han ifrå? Og kvar skal ein til vitet nå?

Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?

21 Det ingen veit på denne jord; ei fugl det fann, kvar helst han for.

Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.

22 Avgrunn og daude segjer greidt: «Eit gjetord er alt det me veit.»

Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.

23 Men Gud han kjenner denne veg; han veit kvar visdom løyner seg.

Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.

24 Han skodar heilt til heimsens tram, og under himmeln ser han fram.

Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.

25 Då vinden han med vegti vog og sette mål for vatnet og,

Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,

26 då han gav regnet lovi si og ljomet veg å ganga i,

Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,

27 då såg han og synte fram og granska honom umhugsam.

Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,

28 Til menneskja han sagde so: «I Herrens otte visdom sit, og fly det vonde, det er vit.»»

Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.