Psalmi 104

1 Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, Tu esi ļoti liels, ar augstību un godību aptērpies.

Kaksakin LEUM GOD, O ngunik. O LEUM GOD luk, kom fulatlana! Kom nuknukyang ke sunak ac wolana.

2 Tu ģērbies gaišumā kā apģērbā; tu izklāj debesis kā telti.

Kom afinkomi ke kalem. Kom laknelik kusrao oana sie lohm nuknuk,

3 Tu ūdeņus augstībā sev lieci par grīdu, tu dari padebešus par saviem ratiem, tu staigā uz vēja spārniem.

Ac musaela nien muta fulat lom fin kof uh lucng liki kusrao. Kom orekmakin pukunyeng uh oana chariot nutum Ac kasrusr fin eng uh.

4 Tu dari vējus par Saviem eņģeļiem un uguns liesmas par Saviem sulaiņiem.

Kom oru tuh eng uh in mwe utuk kas lom, Ac sarmelik lun sarom uh oana mwet kulansap lom.

5 Zemi Tu esi dibinājis uz viņas pamatiem, ka tā nešaubās ne mūžam.

Kom oakiya faclu fin pwelung ku la — Ac fah tiana mukuikui.

6 Ar jūras dziļumiem Tu to apsedzis kā ar apģērbu, ūdeņi stāvēja pār kalniem.

Kom filiya meoa uh fac oana sie nuknuk, Ac kof uh afinya eol uh.

7 No Taviem draudiem tie bēga, no Tava pērkona tie steidzās projām;

Ke kai lom, kof uh kaingelik, Ac ke pusren sap lom, elos sa na kaing.

8 Kalni cēlās un lejas nogrima tai vietā, ko Tu tām biji licis.

Kof uh sororla fineol uh me nu infahlfal uh, Nu yen kom orala nu selos.

9 Tu esi licis robežas, tās tie (ūdeņi) nepārkāps un zemi vairs neapklās.

Kom oakiya sie masrol ma elos tia ku in alukela, Tuh elos in tia sifil afinya faclu.

10 Tu izvadi avotus pa ielejām, ka tie tek starp kalniem.

Kom oru tuh infacl srisrik in sororma infahlfal uh, Ac infacl lulap in ut inmasrlon inging uh.

11 Tie dzirdina visus lauka zvērus, tur atdzeras meža ēzeļi.

Kof inge orala mwe nim nimen kosro nukewa inimae, Ac kosro donkey nimnim we ac tila malu.

12 Pie tiem mīt debesputni, zaros tie dzied.

Won yen engyeng uh elos oru ahng lalos Ac on ulun sak sisken infacl.

13 Tu slapini kalnus no augšienes; ar augļiem, ko Tu radi, zeme top piepildīta.

Kom supwama af inkusrao me nu fineol uh, Ac faclu sessesla ke mwe insewowo sum me.

14 Tu liec zālei augt priekš lopiem un sējai cilvēkam par labu, lai nāk maize no zemes

Kom akkapye mah nu sin cow uh, Ac sacn nu sin mwet uh Tuh elos in yukwiya ac konauk mongo nalos kac,

15 Un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, ka viņa vaigs top skaistāks nekā no eļļas, un ka maize spēcina cilvēka sirdi.

Ac in orala wain in akenganyalos, Ac oil in olive tuh in mwe akmusra, Ac mwe mongo in sang ku nu sin mwet.

16 Tā Kunga koki top papilnam slacināti, ciedra koki uz Lībanus, ko Viņš ir dēstījis.

Yokna af in aksroksrokye sak cedar ke inging Lebanon — Sak sunun LEUM GOD, ma El sifacna yukwiya.

17 Tur putni dara ligzdas un stārķi dzīvo uz priedēm.

Won elos orek ahng lalos olo, Won stork elos oru ahng lalos ulun sak fir.

18 Augstie kalni ir priekš mežu kazām, klintis kalna āpšiem par patvērumu.

Nani lemnak elos muta fineol fulat, Ac kosro coney elos wikwik ye fulu uh.

19 Tu esi darījis mēnesi laikmetiem, saule zin savu noiešanu.

Kom orala tuh malem uh in mwe akilen kais sie malem; Ac faht uh etu na pacl in tili la.

20 Tu dari tumsu, ka nakts metās; tad kustās visi meža zvēri.

Kom orala fong, na ke pacl lohsr Kosro lemnak ac oatume.

21 Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma, meklēdami savu barību no Dieva.

Lion fusr elos ngutngut ke elos forfor In suk ma nalos su God El akoo nu selos.

22 Un kad saule lec, tad tie atkal aizbēg un apguļas savās alās.

Na ke faht uh takak, elos ac folokla Ac ona ke luf lalos.

23 Tad cilvēks iziet pie sava darba, pie sava lauka darba līdz vakaram.

Mwet uh ac som nu ke orekma lalos Ac elos ac orekma nwe ke ekela.

24 Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Tos visus Tu esi darījis ar gudrību, - zeme ir Tava padoma pilna.

LEUM GOD, puslana ma kom orala! Ke lalmwetmet lom kom orala ma inge nukewa! Faclu sessesla ke ma kom orala.

25 Redzi, jūra, liela un plata uz abējām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā pulkā visādi zvēri, lieli, mazi.

Meoa uh pa ingo, yohk ac sralap, Yen kain in ma moul puspis muta we — Kewana ma yohk ac ma srihk.

26 Tur iet lielas laivas un Levijatans, ko Tu esi radījis, tur dzīvoties.

Oak palang uh kasrusr fac, Ac Leviathan, wet lulap soko ma kom orala, el srital we.

27 Tie visi uz Tevi gaida, ka Tu tiem barību dodi savā laikā.

Ma inge nukewa elos filiya lulalfongi lalos in kom Tuh kom fah sang mwe mongo nalos ke pacl fal.

28 Kad Tu tiem dod, tad tie salasa; kad Tu Savu roku atveri, tad tie ar labumu top pieēdināti.

Kom sang ma nalos ac elos mongo kac, Kom kitalos ac elos kihpkin.

29 Tu apslēpi Savu vaigu, tad tie iztrūkstas; Tu atņem viņiem dvašu, tad tie mirst un paliek atkal par pīšļiem.

Ke pacl kom ngetla lukelos, elos sangeng; Ke kom tulokinya momong lom lukelos, elos misa Ac folokla nu ke kutkut ma elos orekla kac.

30 Tu sūti Savu Garu, tad tie top radīti, un Tu atjauno zemes ģīmi.

Tuh ke kom sang ngunum, elos orekla ma moul; Kom sang moul sasu nu fin fohk uh.

31 Tā Kunga godība paliek mūžīgi; Tas Kungs priecājās par Saviem darbiem.

Lela wolana lun LEUM GOD in oan ma pahtpat! Lela tuh LEUM GOD Elan engan ke ma El orala!

32 Viņš uzlūko zemi, tad tā dreb; Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp.

El ngetang nu ke faclu, na faclu rarrar; El kahlye fineol uh, na fosryak.

33 Es dziedāšu Tam Kungam, kamēr es dzīvoju; es slavēšu savu Dievu ar dziesmām, kamēr šeit esmu.

Nga fah on nu sin LEUM GOD ke moul luk nufon; Nga fah onkakin on in kaksak nu sin God luk ke lusenna moul luk.

34 Manas domas Viņam lai patīk; es priecāšos iekš Tā Kunga.

Finsrak tuh on luk in mwe akinsewowoyal, Mweyen engan luk tuku sel me.

35 Grēcinieki no zemes lai izzūd un bezdievīgo lai vairs nav. Teici To Kungu, mana dvēsele, Alleluja.

Lela tuh mwet koluk in kunausyukla liki faclu. Lela elos in wanginla nwe tok. Kaksakin LEUM GOD, O ngunik! Kaksakin LEUM GOD!