Salamana Pamācības 6
1 Mans bērns, ja tu priekš sava tuvākā galvojis un roku devis priekš cita,
[Fili mi, si spoponderis pro amico tuo, defixisti apud extraneum manum tuam:
2 Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.
illaqueatus es verbis oris tui, et captus propriis sermonibus.
3 Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē priekš viņa un spied savu tuvāko;
Fac ergo quod dico, fili mi, et temetipsum libera, quia incidisti in manum proximi tui. Discurre, festina, suscita amicum tuum.
4 Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;
Ne dederis somnum oculis tuis, nec dormitent palpebræ tuæ.
5 Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!
Eruere quasi damula de manu, et quasi avis de manu aucupis.]
6 Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!
[Vade ad formicam, o piger, et considera vias ejus, et disce sapientiam.
7 Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,
Quæ cum non habeat ducem, nec præceptorem, nec principem,
8 Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.
parat in æstate cibum sibi, et congregat in messe quod comedat.
9 Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?
Usquequo, piger, dormies? quando consurges e somno tuo?
10 Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
Paululum dormies, paululum dormitabis, paululum conseres manus ut dormias;
11 Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.
et veniet tibi quasi viator egestas, et pauperies quasi vir armatus. Si vero impiger fueris, veniet ut fons messis tua, et egestas longe fugiet a te.]
12 Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,
[Homo apostata, vir inutilis, graditur ore perverso;
13 Met ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.
annuit oculis, terit pede, digito loquitur,
14 Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.
pravo corde machinatur malum, et omni tempore jurgia seminat.
15 Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.
Huic extemplo veniet perditio sua, et subito conteretur, nec habebit ultra medicinam.]
16 Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un tā septītā viņam ir negantība:
[Sex sunt quæ odit Dominus, et septimum detestatur anima ejus:
17 Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,
oculos sublimes, linguam mendacem, manus effundentes innoxium sanguinem,
18 Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;
cor machinans cogitationes pessimas, pedes veloces ad currendum in malum,
19 Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem. -
proferentem mendacia testem fallacem, et eum qui seminat inter fratres discordias.]
20 Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.
[Conserva, fili mi, præcepta patris tui, et ne dimittas legem matris tuæ.
21 Sasien to allažiņ uz savas sirds un sien to ap savu kaklu.
Liga ea in corde tuo jugiter, et circumda gutturi tuo.
22 Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi apsargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;
Cum ambulaveris, gradiantur tecum; cum dormieris, custodiant te: et evigilans loquere cum eis.
23 Jo pamācīšana ir spīdeklis, un mācība gaišums, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;
Quia mandatum lucerna est, et lex lux, et via vitæ increpatio disciplinæ:
24 Ka tās tev izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.
ut custodiant te a muliere mala, et a blanda lingua extraneæ.
25 Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;
Non concupiscat pulchritudinem ejus cor tuum, nec capiaris nutibus illius:
26 Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un vīra sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.
pretium enim scorti vix est unius panis, mulier autem viri pretiosam animam capit.
27 Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?
Numquid potest homo abscondere ignem in sinu suo, ut vestimenta illius non ardeant?
28 Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?
aut ambulare super prunas, ut non comburantur plantæ ejus?
29 Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.
sic qui ingreditur ad mulierem proximi sui, non erit mundus cum tetigerit eam.
30 Zaglim nepiedod vis, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.
Non grandis est culpa cum quis furatus fuerit: furatur enim ut esurientem impleat animam;
31 Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.
deprehensus quoque reddet septuplum, et omnem substantiam domus suæ tradet.
32 Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.
Qui autem adulter est, propter cordis inopiam perdet animam suam;
33 Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;
turpitudinem et ignominiam congregat sibi, et opprobrium illius non delebitur:
34 Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.
quia zelus et furor viri non parcet in die vindictæ,
35 Tas nebēdās ne par kādu līdzību(izpirkumu), un nebūs miera, cik dāvanu arī nedotu.
nec acquiescet cujusquam precibus, nec suscipiet pro redemptione dona plurima.]
