Ījaba 9

1 Ījabs atbildēja un sacīja:

Na Job el topuk ac fahk,

2 Patiesi, es zinu, ka tas tā ir: jo kā cilvēks varētu taisns būt tā stiprā Dieva priekšā?

Aok, nga lohng nufon ma ingan tari. Tusruktu ma ya mwet se ac ku in eis kutangla el fin lain God in pacl in nununku?

3 Ja viņš grib ar To tiesāties, tad tas Viņam uz tūkstošiem ne vārda nevar atbildēt.

Kut ac alein fuka nu sel? El ku in siyuk tausin mwe siyuk Ma mwet uh tiana ku in topokla.

4 Viņš ir gudrs no sirds un stiprs no spēka; kas pret Viņu var tiepties un pastāvēt?

God El arulana lalmwetmet ac kulana; Wangin mwet ku in alein nu sel.

5 Viņš pārceļ kalnus, un tie nemana, ka Viņš tos apgāž Savā dusmībā.

El ku in moklela na eol uh in kitin pacl, ac wangin eteya, Ac kunausla eol inge ke ku lun kasrkusrak lal.

6 Viņš kustina zemi no viņas vietas, ka viņas pamati trīc.

God El supwama kusrusr lulap ac mokleak infohk uh; El osrokak sru lulap ma loangeak faclu.

7 Viņš pavēl saulei, tad tā neuzlec, Viņš aizspiež zieģeli priekš zvaigznēm.

El ku in sikulya faht uh in tia takak, Ac oru itu uh in tia kalem ke fong.

8 Viņš viens izplata debesis un staigā pa jūras augstumiem.

Wangin mwet tuh wi God laknelik kusrao, Ku futungya fintukun ma sulallal inkof uh.

9 Viņš radījis tos vāģus(Lāci), Orijonu un Sietiņu un tās zvaigznes pret dienasvidu.

God El oakiya kais sie u in itu inkusrao — su orala petsa ke luman Bear Lulap soko, Mwet Sru Kosro se, ac Tamtael itkosr, oayapa itu nu epang.

10 Viņš dara lielas lietas, ko nevar izprast, un brīnumus, ko nevar izskaitīt.

Kut tia ku in kalem ke orekma usrnguk lal uh, Ac mwenmen ma El oru inge wangin safla kac.

11 Redzi, Viņš man iet secen, ka To neredzu, Viņš staigā garām, ka To nesamanu.

“God El fufahsryesr ye mutuk, a nga tia ku in liyal.

12 Redzi, kad Viņš aizgrābj, kas Viņu kavēs, kas uz Viņu sacīs: ko Tu dari?

El eis ma El lungse, ac wangin mwet ku in kutongilya; Wangin mwet ku in fahk, ‘Mea kom oru an?’

13 Dievs neaptur Savas dusmas, apakš Viņa tā varenā palīgi lokās.

Kasrkusrak lun God uh tia ku in ekla. El kunausla mwet lokoalok lal Su kasrel Rahab, ma sulallal inkof uh, ke Rahab el lainul.

14 Kā tad nu es Viņam varētu atbildēt un atrast vārdus pret Viņu?

Ke ma inge, nga ac konauk fuka kas in sang topkol?

15 Jo, kad es arī taisns būtu, taču es nevaru atbildēt, bet man būtu savs soģis jāpielūdz.

Finne wangin ma sufal luk, pwayena ma nga ku in oru Pa nga in siyuk ke pakoten sin God, su nununkeyu.

16 Jebšu es sauktu, un Viņš man atbildētu, taču es nevarētu ticēt, ka Viņš klausīšot manu balsi.

Tusruktu, El finne lela nga in kaskas, Nga tia lulalfongi mu El ac porongeyu.

17 Jo Viņš sagrābtu mani tā kā ar vētru un vairotu manas nepelnītas vainas.

El supwama paka upa in tuh sringilyu ac kanteya monuk, Ke na wangin sripa.

18 Viņš manam garam neļautu atspirgties, bet mani pieēdinātu ar rūgtumiem.

El tia ase pacl in momong luk; A El nwakla moul luk ke mwe keok upa.

19 Ja spēka vajag, redzi, Viņš ir varens, un ja tiesā jānāk, kas Viņu sauks priekšā?

Ya nga ac srike in lainul? Ku nga ku in lain God? Ya nga ac usalak nu ke nununku? Mea, oasr mwet ku in oru Elan som?

20 Ja es būtu taisns, tad mana mute mani pazudinātu, ja es būtu skaidrs, taču Viņš man pierādītu vainu.

Moul luk uh nasnasna ac nga inse pwayena nu sel, tusruktu kas luk uh oru oana in oasr koluk luk, Ac oana in ma nukewa nga fahk uh ma ac akkolukyeyu.

21 Es esmu nenoziedzīgs, es savu dvēseli nežēloju, man riebj dzīvot.

Wangin ma sufal luk, tuh nga mansis na. Nga arulana srungala moul luk.

22 Viena alga! tādēļ es saku: Viņš izdeldē nenoziedzīgu un bezdievīgu.

Wangin sripen ma nukewa. God El ac kunauskutla, finne oasr ma koluk lasr ku wangin.

23 Kad Viņa rīkste piepeši nonāvē, tad Viņš smejas par nenoziedzīgo izsamišanos.

Fin mwet wangin ma sufal la se misa in kitin pacl na, Na God El ac isrun.

24 Zeme top dota bezdievīgā rokā, Viņš apklāj viņas tiesnešu vaigus. Ja tas tā nav, kas tad to dara?

God El sang faclu nu inpoun mwet sulallal. El oru mwet nununku uh kewa in sulongunla. Fin tia El pa oru ouinge uh, na su?

25 Manas dienas jo ātras bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas.

“Len luk uh kainglana, ac wangin sie sin len inge wo.

26 Tās aizgājušas kā vieglas laivas, kā ērglis, kas šaujas uz barību.

Moul luk uh kasrusr mui oana oak soko ma mui oemeet uh, Oana luman mui lun sie eagle ke el ac pwesrouli nu fin soko rabbit.

27 Kad es domāju: es gribu aizmirst savas vaimanas un pamest savu skumību un atspirgties,

Nga fin ac fahk mu nga ac mulkunla ma nga toasr kac uh, Ac srike in ekulla ngetnget asor luk in pwar;

28 Tad es iztrūkstos par visām savām sāpēm; es zinu, ka Tu mani neturi par nenoziedzīgu,

Tusruktu nga esamak mwe keok nukewa luk ac nga sangeng Mweyen nga etu lah God El srakna pangon mu oasr ma sufal luk.

29 Ja man būs vainīgam būt, - kāpēc tad man velti nodarboties?

Ke nunkeyuk mu oasr ma sufal luk uh, na mwe mea nga in suk?

30 Jebšu es mazgātos sniegā un šķīstītu savas rokas sārmā,

Wangin soap ac ku in ohlla ma koluk luk uh.

31 Taču Tu mani iemērktu bedrē, tā ka manas drēbes no manis kaunētos.

God El sisyuyang nu in sie luf na fohkfok, Ne nuknuk nga nukum inge, a mwekyekinyu pac.

32 Jo Viņš nav tāds vīrs kā es, kam es varētu atbildēt, ka mēs kopā varētu iet priekš tiesas.

Funu mwet se pa God, nga lukun ku in topkol, Usalak nu in nununku ac oru aksuwos lasr uh we.

33 Nav mūsu starpā izšķīrēja, kas savu roku varētu likt uz mums abiem.

Tusruktu wangin mwet ku in tu inmasrlosr Ac nununkekut kewa.

34 Kad Viņš atņemtu Savu rīksti no manis un Viņa biedēklis mani neiztrūcinātu, -

Tari, nimet nununkeyu, O God! Sruokya mwe aksangeng lom an likiyu!

35 Tad es runātu un no Viņa nebītos; jo tā tas ar mani vis nav.

Nga tia sangeng. Nga ac kaskas, Mweyen nga etu insiuk sifacna.