< Ījaba 10 >

1 Mana dvēsele apnikusi dzīvot; savas vaimanas es neaizturēšu, es runāšu savas dvēseles rūgtumā.
I hate my life! Let me speak freely about my complaints—I can't keep my bitterness to myself.
2 Es sacīšu uz Dievu: nepazudini mani, dod man zināt, kāpēc Tu ar mani tiesājies.
I will tell God, “Don't just condemn me—tell me what you have against me.
3 Vai Tev patīk varas darbu darīt, atmest Savas rokas darbu un bezdievīgo padomam dot spožumu;
Do you enjoy accusing me? Why do you reject me, someone you made with your own hands, and yet smile on the scheming of the wicked?
4 Vai Tev ir miesīgas acis, vai Tu redzi, kā cilvēks redz?
Do you have human eyes? Do you see like human beings do?
5 Vai Tavas dienas ir kā cilvēka dienas un Tavi gadi kā kāda vīra dienas,
Is your life as short as mortal beings? Are your years as brief as those of humanity,
6 Ka Tu manu noziegumu meklē un vaicā pēc maniem grēkiem,
that you have to examine my wrongs and investigate my sins?
7 Lai gan Tu zini, ka es bezdievīgs neesmu, un ka neviena nav, kas no Tavas rokas izglābj,
Even though you know I'm not guilty, no one can save me from you.
8 Tavas rokas mani sataisījušas un darījušas, kāds es viscaur esmu, un tomēr Tu mani aprij.
You made me and shaped me with your own hands, and yet you destroy me.
9 Piemini jel, ka Tu mani kā mālu esi taisījis, vai Tu mani atkal darīsi par pīšļiem?
Remember that you shaped me like a piece of clay—are you now going to turn me back into dust?
10 Vai Tu mani neesi izlējis kā pienu, un man licis sarikt kā sieram?
You poured me out like milk, you curdled me like cheese.
11 Ar ādu un miesu Tu mani esi apģērbis, ar kauliem un dzīslām mani salaidis!
You clothed me with skin and flesh; you wove my body together with bones and muscles.
12 Dzīvību un žēlastību Tu man esi devis, un Tavas acis sargāja manu dvēseli.
You granted me life and showed me your kindness; you have taken great care of me.
13 Un to Tu Savā sirdī esi slēpis, es zinu, ka tas Tev prātā stāvēja.
But you kept these things hidden in your heart. I know your purpose was
14 Kad es grēkoju, tad Tu to gribēji pieminēt un mani neatlaist no maniem noziegumiem.
to watch me, and if I sinned, then you would not forgive my wrongs.
15 Ja es bezdievīgs biju, ak vai, man! Bet ja biju taisns, taču man nebija galvu pacelt, ar lielu kaunu ieraugot savas bēdas.
If I'm guilty I'm in trouble, if I'm innocent I can't hold my head high because I'm totally disgraced as I look at my sufferings.
16 Un ja es galvu paceļu, kā lauva Tu mani gribēji vajāt, un arvien atkal brīnišķi pret mani rādīties,
If I do hold my head high you hunt me down like a lion, showing how powerful you are in hurting me.
17 Pret mani vest Savus lieciniekus citus par citiem un vairot Savu dusmību pret mani, celt pret mani vienu kara spēku pēc otra.
You repeat your arguments against me, you pour out more and more of your anger against me, you send fresh armies against me.
18 Kāpēc tad Tu mani esi izvedis no mātes miesām? Kaut es būtu nomiris un neviena acs mani nebūtu redzējusi,
So why did you allow me to be born? I wish that I had died, and nobody had ever seen me!
19 Tad es būtu kā kas mūžam nav bijis, no mātes miesām es būtu kapā guldīts.
It would have been better if I had never existed, taken straight from the womb to the grave.
20 Vai nav īss mans mūžs? Mities jel, atstājies no manis, ka es maķenīt atspirgstos,
I only have a few days left, so why don't you leave me alone so I can have a little peace
21 Pirms es noeju, un vairs neatgriežos, uz tumsības un nāves ēnas zemi,
before I go to where I shall never return from, the land of darkness and the shadow of death—
22 Uz zemi, kur bieza tumsība kā pusnakts, kur nāves ēna un nekāda skaidrība, un kur gaisma ir kā tumsība.
the land of total darkness where death's shadow lies, a place of chaos where light itself is darkness.”

< Ījaba 10 >