Otra Samuela 2
1 Pēc tam Dāvids To Kungu vaicāja un sacīja: vai man būs iet uz vienu no Jūda pilsētām? Un Tas Kungs uz to sacīja: ej. Tad Dāvids sacīja: uz kurieni man būs iet? Un Viņš sacīja: uz Hebroni.
Pea hili ʻae ngaahi meʻa ni, naʻe fehuʻi ʻe Tevita kia Sihova, ʻo pehē, “ʻE lelei ʻa ʻeku ʻalu hake ki ha taha ʻoe ngaahi kolo ʻo Siuta?” Pea naʻe pehē kiate ia ʻe Sihova, “ʻAlu hake.” Pea naʻe pehē ʻe Tevita, “Te u ʻalu ki fē?” Pea naʻa ne pehē, “Ki Hepeloni.”
2 Tad Dāvids cēlās uz turieni līdz ar savām divām sievām, Aķinoamu, to Jezreēlieti, un Abigaīli, Nābala, tā Karmelieša, sievu.
Ko ia naʻe ʻalu ʻa Tevita ki ai, ko ia mo hono ongo uaifi foki, ko ʻAhinoami ko e [fefine ]Sesilili, mo ʻApikale naʻe mali mo Napale ko e [tangata ]Kameli.
3 Un Dāvids arī saviem vīriem, kas pie viņa bija, ikkatram ar savu namu lika iet uz turieni; un tie dzīvoja Hebrones pilsētās.
Pea ko e kau tangata naʻe ʻiate ia, naʻe ʻohake kinautolu ʻe Tevita, ko e tangata taki taha mo hono kaunga nofoʻanga: pea naʻa nau nofo ʻi he ngaahi kolo ʻo Hepeloni.
4 Un tie Jūda vīri nāca un Dāvidu tur svaidīja Jūda namam par ķēniņu.
Pea naʻe haʻu ʻae kau tangata mei Siuta, pea naʻa nau fakanofo ʻi ai ʻa Tevita, ko e tuʻi ki he faʻahinga ʻo Siuta. Pea naʻa nau tala kia Tevita, ʻo pehē, “Ko e kau tangata ʻo Sepesi-Kiliati, ko kinautolu ia naʻe tanu ʻa Saula.
5 Un Dāvidam stāstīja un sacīja: Jabesas vīri Gileādā Saulu ir aprakuši. Tad Dāvids sūtīja vēstnešus pie tiem Jabesas vīriem Gileādā un tiem lika sacīt: svētīti jūs esat Tam Kungam, ka jūs šo mīlestību esat parādījuši savam kungam Saulam un viņu esat aprakuši.
Pea naʻe kouna ʻe Tevita ʻae kau talafekau ki he kakai ʻo Sepesi-Kiliati, ʻo ne pehē kiate kinautolu, “Ke fakamonūʻia ʻakimoutolu meia Sihova, koeʻuhi kuo mou fakahā ʻae ʻofa ni ki homou ʻeiki, ʻio, kia Saula, pea kuo mou fai hono putu.
6 Tad lai nu Dievs jums atkal parāda mīlestību un uzticību, un es arīdzan jums gribu labu darīt par to, ka jūs tā esat darījuši.
Pea ʻofa ʻeni ke fakahā ʻe Sihova ʻae angalelei mo e moʻoni kiate kimoutolu: pea ko au foki, te u totongi ʻae ngāue lelei ni, koeʻuhi kuo mou fai ʻae meʻa ni.
7 Un nu stiprinājiet savas rokas un esiet droši; jo, kad jūsu kungs Sauls nu ir miris, tad Jūda nams mani svaidījis sev par ķēniņu.
Ko ia, tuku eni ke fakamālohi homou nima, pea mou lototoʻa: he kuo pekia ʻa homou ʻeiki ko Saula, pea kuo fakanofo au foki ʻe he faʻahinga ʻo Siuta ko e tuʻi kiate kinautolu.
8 Bet Abners, Nera dēls, Saula kara lielskungs, ņēma Išbošetu, Saula dēlu, un to pārveda uz Mahānaīm,
Ka naʻe ʻave ʻa Isiposeti ko e foha ʻo Saula, ʻe ʻApina ko e foha ʻo Nea, ko e ʻeiki ʻoe kau tau ʻa Saula, ʻo ne ʻomi ia ki Mehanemi;
9 Un to iecēla par ķēniņu pār Gileādu un pār tiem Asuriešiem un pār Jezreēli un pār Efraīmu un pār Benjaminu un pār visu Israēli.
ʻO ne fakanofo ia ke tuʻi ʻi Kiliati, pea ki he kakai ʻAsilia, mo Sesilili, mo ʻIfalemi pea mo Penisimani, pea ki ʻIsileli kātoa.
10 Četrdesmit gadus Išbošets, Saula dēls, bija vecs, kad viņš palika Israēlim par ķēniņu, un viņš valdīja divus gadus; bet tie no Jūda nama turējās pie Dāvida.
Naʻe fāngofulu taʻu ʻae motuʻa ʻa Isiposeti ko e foha ʻo Saula ʻi heʻene kamata pule ki ʻIsileli, pea naʻa ne pule ʻi he taʻu ʻe ua. Ka naʻe muimui ʻae faʻahinga ʻo Siuta kia Tevita.
11 Un viss tas laiks, kamēr Dāvids Hebronē bijis ķēniņš pār Jūda namu, ir septiņi gadi un seši mēneši.
Pea ko e kuonga naʻe tuʻi ai ʻa Tevita ʻi Hepeloni ki he fale ʻo Siuta, ko e taʻu ia ʻe fitu mo e māhina ʻe ono.
12 Un Abners, Nera dēls, izgāja ar Išbošeta, Saula dēla, kalpiem no Mahānaīm uz Gibeonu.
Pea naʻe ʻalu mei Mehanemi ki Kipione ʻa ʻApina ko e foha ʻo Nea, pea mo e kau tamaioʻeiki ʻa Isiposeti ko e foha ʻo Saula.
13 Un Joabs, Cerujas dēls, izgāja arīdzan ar Dāvida kalpiem, un tie sastapās pie Gibeonas dīķa, un palika viens šaipus dīķa un otrs viņpus dīķa.
Pea naʻe ʻalu atu ʻa Soape ko e tama ʻo Seluia, pea mo e kau tamaioʻeiki ʻa Tevita, pea naʻa nau fakataha ki he anovai ʻo Kipione: pea naʻa nau nofo hifo, ko e taha ki he potu anovai ʻe taha, pea ko e taha ki he potu anovai ʻe taha.
14 Un Abners sacīja uz Joabu: lai jel tie puiši ceļas un cīkstas mūsu priekšā. Tad Joabs sacīja: lai ceļas.
Pea naʻe pehē ʻe ʻApina kia Soape, “Tuku ke tuʻu hake ni ʻae kau talavou, ʻo fakavā ʻi hota ʻao.” Pea naʻe pehē ʻe Soape, “Tuku ke nau tuʻu hake.”
15 Tad cēlās un nogāja pēc skaita divpadsmit par Benjaminu un Išbošetu, Saula dēlu, un divpadsmit no Dāvida kalpiem.
Pea naʻe toki tuʻu hake mo ʻalu atu ʻae toko hongofulu ma ua mei Penisimani naʻe lau, ʻaia naʻe kau kia Isiposeti ko e foha ʻo Saula, mo e toko hongofulu ma ua mei he kau tamaioʻeiki ʻa Tevita.
16 Un tie sagrāba viens otru pie galvas un iedūra savu zobenu otram sānos, un tie krita visi reizē, un šī vieta tapa nosaukta Elkat-Acurim (asmeņu tīrums), kas ir pie Gibeonas.
Pea naʻa nau fepukeaki taki taha ʻe he tangata ʻae ʻulu ʻo hono hoa, ʻonau taki taha fetuiʻaki ʻae heletā ʻakinautolu ʻi he vakavaka, pea ko ia, naʻa nau tō hifo fakataha ai; pea ko ia naʻe ui ai ʻae potu ko ia, “Ko e potu ʻae kau tangata mālohi, ʻaia ʻoku ʻi Kipione.”
17 Un tai dienā cēlās grūta kaušanās, un Abners un Israēla vīri tapa sakauti no Dāvida kalpiem.
Pea naʻe fakamanavahē ʻae tau ʻi he ʻaho ko ia: pea naʻe fakavaivai ʻa ʻApina, pea mo e kau tangata ʻo ʻIsileli, ʻi he ʻao ʻoe kakai ʻo Tevita.
18 Un tur bija trīs Cerujas dēli, Joabs un Abizajus un Azaēls. Un Azaēls bija viegls uz kājām, kā stirna laukā.
Pea naʻe ʻi ai ʻae tama ʻe toko tolu ʻo Seluia, ko Soape, Mo ʻApisai, mo ʻAsaeli: pea naʻe veʻevave ʻa ʻAsaeli ʻo tatau mo e ʻanitelope hehengi ʻoe vao.
19 Un Azaēls dzinās Abneram pakaļ un neatstājās no Abnera ne pa labo ne pa kreiso roku.
Pea naʻe tuli ʻe ʻAsaeli kia ʻApina pea ʻi heʻene ʻalu naʻe ʻikai ke feafeʻaki ia ki he toʻomataʻu pe ki he toʻohema ʻi heʻene tulia ʻa ʻApina.
20 Un Abners skatījās atpakaļ un sacīja: vai tu neesi Azaēls? Un viņš sacīja: es tas esmu.
Pea naʻe toki sio ki mui ʻa ʻApina, ʻo ne pehē, “Ko ʻAsaeli koe?” Pea naʻa ne pehē atu, “Ko au.”
21 Tad Abners uz to sacīja: atkāpies vai pa labo, vai pa kreiso roku, un satver vienu no tiem puišiem un paņem viņa ieročus. Bet Azaēls no viņa negribēja atstāties.
Pea naʻe pehē ʻe ʻApina kiate ia, “Ke ke foki atu ki he toʻomataʻu pe ki hoʻo toʻohema, pea ke puke ha taha ʻoe kau talavou, pea ke maʻu ʻa hono mahafu.” Ka naʻe ʻikai afe atu ʻa ʻAsaeli mei [heʻene ]tuli kiate ia.
22 Tad Abners runāja vēl uz Azaēli un sacīja: atstājies no manis, - kāpēc man tevi būs kaut zemē? Kā tad es varēšu savu vaigu pacelt tava brāļa Joaba priekšā?
Pea naʻe toe pehē ʻe ʻApina kia ʻAsaeli, “Tafoki atu koe mei hoʻo tuli kiate au: koeʻumaʻā ʻa ʻeku tā hifo koe ki he kelekele? Pea ka pehē ʻe fēfē ʻeku hiki ʻa hoku mata kia Soape ko ho tokoua?
23 Bet viņš negribēja atstāties. Tad Abners viņam ar šķēpa otru galu iedūra vēderā, ka šķēps pakaļā iznāca ārā, un Azaēls turpat krita un nomira. Un visi, kas uz to vietu nāca, kur Azaēls bija kritis un nomiris, tie tur apstājās.
Ka neongo eni naʻe ʻikai te ne afe atu: ko ia naʻe hokaʻi ia ʻi hono kete ʻe ʻApina ʻaki ʻae mui ʻoe tao, pea naʻe ʻasi atu ʻae tao ʻi hono tuʻa: pea naʻa ne tō hifo ʻi ai, ʻo ne mate ʻi he potu ko ia: pea naʻe hoko ʻo pehē, ʻilonga ʻakinautolu naʻe hoko mai ki he potu naʻe tō hifo ai ʻa ʻAsaeli ʻo ne mate, naʻa nau tuʻumaʻu ai.
24 Bet Joabs un Abizajus dzinās Abneram pakaļ, un saule jau nogāja, kad tie nāca pie Amas pakalna, kas šaipus Ģias uz Gibeonas tuksneša ceļa.
Naʻe tuli foki ʻa ʻApina ʻe Soape pea mo ʻApisai: pea naʻe tō ʻae laʻā feʻunga mo ʻena hoko ki he moʻunga ko ʻAma, ʻaia ʻoku hanga ki Kia ʻi he hala ʻoe toafa ʻo Kipione.
25 Un Benjamina bērni sapulcējās Abneram pakaļ vienā pulkā un stāvēja kāda kalna galā.
Pea naʻe fakataha ʻakinautolu ʻe he fānau ʻo Penisimani ke kau taha kia ʻApina, pea naʻa nau hoko ko e vāhenga tau pe taha, ʻonau tutuʻu ʻi he tumutumu ʻo ha potu māʻolunga.
26 Tad Abners sauca uz Joabu un sacīja: vai tad zobens lai rij mūžam? Vai tu nezini, ka beidzot ceļas rūgtums? Un cik ilgi tu tiem ļaudīm nesacīsi, lai saviem brāļiem vairs nedzenās pakaļ.
Pea naʻe toki ui ʻe ʻApina kia Soape, ʻo pehē, “ʻE tāmateʻi maʻuaipē ʻe he heletā? ʻIkai ʻoku ke ʻilo ʻe ai ha fakamamahi ʻi hono ikuʻanga?” Pea ka kuo pehē, “Pea ʻe fēfeeʻi ʻa hono fuoloa, kaeʻoua ke ke tala ki he kakai ke foki atu mei he tulia ʻa honau kāinga?”
27 Tad Joabs sacīja: tik tiešām kā Dievs dzīvo, kad tu nebūtu runājis, tie ļaudis jau no paša rīta būtu novērsti, ikviens no sava brāļa nost.
Pea naʻe pehē ʻe Soape, “Hangē ʻoku moʻui ʻae ʻOtua, ka ne ʻikai te ke lea, pehē, kuo ʻalu ʻae kakai taki taha mei he muimui ki hono kāinga ʻi he ʻanepongipongi.”
28 Tad Joabs pūta ar bazūni, un visi ļaudis apstājās un nedzinās vairs Israēlim pakaļ un mitējās kauties.
Ko ia naʻe ifi ai ʻe Soape ha meʻalea, pea naʻe tuʻumaʻu ʻae kakai kotoa pē, pea naʻe ʻikai te nau kei tuli ki ʻIsileli, pea naʻe ʻikai toe fai ha tau.
29 Un Abners un viņa vīri gāja cauru nakti pa to klajumu un cēlās pār Jardāni un gāja caur visu Bitronu un nāca uz Mahānaīm.
Pea naʻe fononga ʻa ʻApina pea mo ʻene kakai kotoa pē ʻi he pō kātoa ko ia, ʻi he toafa, ʻonau aʻa ʻi Sioatani, pea nau ʻosiki ʻa e [fonua ]kotoa pē ko Pitiloni, pea naʻa nau hoko atu ki Mehanemi.
30 Un Joabs griezās atpakaļ no Abnera un sapulcināja visus ļaudis. Tad no Dāvida kalpiem trūka deviņpadsmit vīri un Azaēls.
Pea naʻe liliu mai ʻa Soape mei heʻene tuli ʻa ʻApina; pea ʻi heʻene tānaki fakataha ʻae kakai kotoa pē, ko e toko hongofulu ma toko hiva ʻoe kau tangata ʻa Tevita naʻe ʻikai ʻiloa, pea mo ʻAsaeli.
31 Bet Dāvida kalpi bija kāvuši no Benjamina un Abnera vīriem trīssimt un sešdesmit vīrus; tie bija nomiruši.
Ka kuo ʻosi ʻae teʻia ke mate ʻe he kakai ʻo Tevita ʻae kau tangata mei Penisimani, mo e kau tangata ʻo ʻApina, ʻae toko tolungeau ma toko onongofulu.
32 Un tie pacēla Azaēli un to apraka viņa tēva kapā Bētlemē. Un Joabs gāja ar saviem vīriem cauru nakti, ka gaisma tiem ausa Hebronē.
Pea naʻa nau toʻo hake ʻa ʻAsaeli, ʻonau tanu ia he fonualoto ʻo ʻene tamai, ʻaia naʻe ʻi Petelihema. Pea naʻe fononga ʻa Soape mo ʻene kakai ʻi he pō kātoa, pea naʻa nau hoko ki Hepeloni ʻo feʻunga mo ʻene mafoa ʻae ata.
