詩篇 112

1 ヱホバを讃まつれヱホバを畏れてそのもろもろの誡命をいたく喜ぶものはさいはひなり

Alleluja! Svētīgs ir tas vīrs, kas To Kungu bīstas, kam pie Viņa baušļiem labs prāts.

2 かかる人のすゑは地にてつよく直きものの類はさいはひを得ん

Tā dzimums būs varens virs zemes; taisno cilts taps svētīta.

3 富と財とはその家にあり その公義はとこしへにうすることなし

Padoms un bagātība ir viņa namā, un viņa taisnība pastāv mūžīgi.

4 直き者のために暗きなかにも光あらはる 彼は惠ゆたかに憐憫にみつる義しきものなり

Taisniem tumsībā aust gaišums; jo Viņš ir žēlīgs, sirds žēlīgs un taisns.

5 惠をほどこし貸ことをなす者はさいはひなり かかる人は審判をうくるときおのが訴をささへうべし

Labi tam cilvēkam, kas apžēlojās un aizdod, tiesā tas savu lietu vedīs galā.

6 又とこしへまで動かさるることなからん義者はながく忘れらるることなかるべし

Jo tas nešaubīsies ne mūžam; taisnais paliks mūžīgā piemiņā.

7 彼はあしき音信によりて畏れず その心ヱホバに依賴みてさだまれり

No ļaunas slavas tas nebīstas viņa sirds ir stipra un paļaujas uz To Kungu.

8 その心かたくたちて懼るることなく敵につきての願望をつひに見ん

Viņa sirds ir droša un nebīstas; tiekams ar prieku skatās uz saviem pretiniekiem.

9 彼はちらして貧者にあたふ その正義はとこしへにうすることなし その角はあがめをうけて擧られん

Viņš izdala un dod nabagiem; viņa taisnība paliek mūžīgi, viņa rags top paaugstināts ar godu.

10 惡者はこれを見てうれへもだえ切歯しつつ消さらん また惡きものの願望はほろぶべし

Bezdievīgais to redzēs un apskaitīsies, viņš sakodīs savus zobus un iznīks; ko bezdievīgie kāro, ies bojā.