Psalms 65
1 To him that excelleth. A Psalme or song of David. O God, praise waiteth for thee in Zion, and vnto thee shall the vowe be perfourmed.
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Dievs, klusībā iekš Ciānas Tu topi slavēts, un solījumi Tev top maksāti.
2 Because thou hearest the prayer, vnto thee shall all flesh come.
Tu paklausi lūgšanas, visa miesa nāk pie Tevis.
3 Wicked deedes haue preuailed against me: but thou wilt be mercifull vnto our transgressions.
Noziegumi mūs ir pārvarējuši, - mūsu pārkāpumus, tos Tu salīdzini!
4 Blessed is he, whom thou chusest and causest to come to thee: he shall dwell in thy courtes, and we shall be satisfied with the pleasures of thine House, euen of thine holy Temple.
Svētīgs tas, ko Tu izredzi, un kam Tu vaļu dod pie Tevis nākt un dzīvot Tavos pagalmos; mēs tapsim paēdināti no Tava nama labuma Tavā svētā dzīvoklī.
5 O God of our saluation, thou wilt answere vs with fearefull signes in thy righteousnes, O thou the hope of all the ends of the earth, and of them that are farre off in the sea.
Paklausi mūs pēc tās taisnības, kas brīnišķas lietas dara, ak Dievs, mūsu Pestītājs, Tu patvērums visām zemes robežām, un tiem, kas tālu pie jūras dzīvo.
6 He stablisheth the mountaines by his power: and is girded about with strength.
Tu stiprini kalnus ar Savu spēku, Tu apjozies ar varu,
7 He appeaseth the noyse of the seas and the noyse of the waues thereof, and the tumults of the people.
Tu klusini jūras kaukšanu, viņas viļņu kaukšanu un ļaužu troksni,
8 They also, that dwell in the vttermost parts of the earth, shalbe afraide of thy signes: thou shalt make the East and the West to reioyce.
Ka tie, kas dzīvo tanīs robežās, bīstas no Tavām zīmēm. Tu iepriecini visu, kas kust, vakarā un rītā.
9 Thou visitest the earth, and waterest it: thou makest it very riche: the Riuer of God is full of water: thou preparest them corne: for so thou appointest it.
Tu piemeklē zemi un to dzirdini un to dari ļoti bagātu. Dieva upīte ir ūdens pilna. Tu liec viņu labībai labi izdoties, jo tā Tu zemi apkopi.
10 Thou waterest abundantly the furrowes thereof: thou causest the raine to descende into the valleies thereof: thou makest it soft with showres, and blessest the bud thereof.
Tu slacini viņas vagas, un liec lietum līt uz viņas arumiem; Tu tos dari mīkstus caur lāsēm, Tu svētī viņas asnus.
11 Thou crownest ye yeere with thy goodnesse, and thy steppes droppe fatnesse.
Tu pušķo gadu ar Savu labumu, un Tavas pēdas pil no taukumiem.
12 They drop vpon the pastures of the wildernesse: and the hils shalbe compassed with gladnes.
Tuksneša ganības pil un pakalni ar prieku ir apjozti.
13 The pastures are clad with sheepe: the valleis also shalbe couered with corne: therefore they shoute for ioye, and sing.
Lauki ir apģērbti ar ganāmiem pulkiem, un ielejas ar labību apklātas, ka gavilē un dzied.
