Job 31
1 I made a couenant with mine eyes: why then should I thinke on a mayde?
Es derību esmu derējis ar savām acīm, ka man nebija uzlūkot sievieti.
2 For what portion should I haue of God from aboue? and what inheritance of the Almightie from on hie?
Bet kādu daļu Dievs man dod no augšienes, jeb kādu mantību tas Visuvarenais no debesīm?
3 Is not destruction to the wicked and strange punishment to the workers of iniquitie?
Vai netaisnam nepienākas nelaime un ļauna darītājam nedienas?
4 Doeth not he beholde my wayes and tell all my steps?
Vai Viņš neredz manus ceļus, vai Viņš neskaita visus manus soļus?
5 If I haue walked in vanitie, or if my foote hath made haste to deceite,
Ja esmu dzinis netaisnību un mana kāja steigusies uz nelietību, -
6 Let God weigh me in the iust balance, and he shall know mine vprightnes.
Lai Viņš mani nosver taisnā svaru kausā, tad Dievs atzīs manu nenoziedzību.
7 If my steppe hath turned out of the way, or mine heart hath walked after mine eye, or if any blot hath cleaued to mine handes,
Ja mani soļi no ceļa noklīduši, un mana sirds dzinusies pakaļ manām acīm, ja kas pielipis pie manām rokām:
8 Let me sowe, and let another eate: yea, let my plantes be rooted out.
Tad lai es sēju, un cits to ēd, un mani iedēsti lai top izsakņoti.
9 If mine heart hath bene deceiued by a woman, or if I haue layde wayte at the doore of my neighbour,
Ja mana sirds ļāvās apmānīties sievas dēļ un ja esmu glūnējis pie sava tuvākā durvīm,
10 Let my wife grinde vnto another man, and let other men bow downe vpon her:
Tad lai mana sieva maļ citam, un svešs lai pie tās pieglaužas.
11 For this is a wickednes, and iniquitie to bee condemned:
Jo šī ir negantība un noziegums priekš tiesnešiem.
12 Yea, this is a fire that shall deuoure to destruction, and which shall roote out al mine increase,
Jo tas ir uguns, kas rij līdz pašai ellei un būtu izsakņojis visu manu padomu. (questioned)
13 If I did contemne the iudgement of my seruant, and of my mayde, when they did contend with me,
Ja esmu nicinājis sava kalpa vai savas kalpones tiesu, kad tiem kas bija pret mani:
14 What then shall I do when God standeth vp? and when he shall visit me, what shall I answere?
Ko es tad varētu darīt, kad tas stiprais Dievs celtos, un kad Viņš meklētu, ko es varētu atbildēt?
15 He that hath made me in the wombe, hath he not made him? hath not he alone facioned vs in the wombe?
Vai Tas, kas mani radījis mātes miesās, nav radījis viņu arīdzan? Vai Tas pats mūs miesās nav sataisījis(viena veida)?
16 If I restrained the poore of their desire, or haue caused the eyes of the widow to faile,
Ja nabagam esmu liedzis, kad tam gribējās, vai licis izīgt atraitnes acīm,
17 Or haue eaten my morsels alone, and the fatherles hath not eaten thereof,
Ja esmu ēdis savu kumosu viens pats, tā ka bāriņš no tā arī nebūtu ēdis, -
18 (For from my youth hee hath growen vp with me as with a father, and from my mothers wombe I haue bene a guide vnto her)
Jo no manas jaunības viņš pie manis ir uzaudzis kā pie tēva, un no savas mātes miesām es viņu esmu žēlojis, -
19 If I haue seene any perish for want of clothing, or any poore without couering,
Ja esmu redzējis kādu bojā ejam, kam drēbju nebija, un ka nabagam nebija apsega;
20 If his loynes haue not blessed me, because he was warmed with the fleece of my sheepe,
Ja viņa gurni man nav pateikušies, kad viņš bija sasilis no manu jēru ādām;
21 If I haue lift vp mine hande against the fatherlesse, when I saw that I might helpe him in the gate,
Ja savu roku esmu pacēlis pret bāriņu, kad es redzēju savu palīgu vārtos:
22 Let mine arme fal from my shoulder, and mine arme be broken from the bone.
Tad lai mans elkonis atkrīt no pleca un mana roka lai nolūst no stilba.
23 For Gods punishment was fearefull vnto me, and I could not be deliuered from his highnes.
Jo mani biedina Dieva sods un Viņa augstības priekšā esmu nespēcīgs.
24 If I made gold mine hope, or haue sayd to the wedge of golde, Thou art my confidence,
Ja uz zeltu esmu licis savu cerību, vai uz šķīstu zeltu sacījis: mans patvērums;
25 If I reioyced because my substance was great, or because mine hand had gotten much,
Ja esmu priecājies, ka man liela manta un ka mana roka ko laba sakrājusi;
26 If I did behold the sunne, when it shined, or the moone, walking in her brightnes,
Ja saules gaišumu esmu uzlūkojis, kad tas spīdēja, vai mēnesi, kad tas spoži tecēja,
27 If mine heart did flatter me in secrete, or if my mouth did kisse mine hand,
Un mana sirds būtu ļāvusies pievilties, ka savu roku no mutes uz tiem būtu pacēlis (tos godināt);
28 (This also had bene an iniquitie to be condemned: for I had denied the God aboue)
Tas arī būtu noziegums priekš tiesnešiem, jo es būtu aizliedzis Dievu augstībā.
29 If I reioyced at his destruction that hated me, or was mooued to ioye when euill came vpon him,
Ja esmu priecājies par sava nīdētāja nelaimi un lēkājis, kad posts to aizņēma.
30 Neither haue I suffred my mouth to sinne, by wishing a curse vnto his soule.
Jo es savai mutei neļāvu grēkot, ka es viņa dvēseli būtu lādējis, -
31 Did not the men of my Tabernacle say, Who shall giue vs of his flesh? we can not bee satisfied.
Ja manai saimei nebija jāsaka: vai kāds pie viņa galda gaļas nav paēdis?
32 The stranger did not lodge in the streete, but I opened my doores vnto him, that went by the way.
Svešiniekam nebija jāpaliek par nakti ārā, savas durvis es atdarīju pret ceļa pusi -
33 If I haue hid my sinne, as Adam, concealing mine iniquitie in my bosome,
Ja kā Ādams esmu apklājis savus pārkāpumus, savu noziegumu apslēpdams savā sirdī
34 Though I could haue made afraid a great multitude, yet the most contemptible of the families did feare me: so I kept silence, and went not out of the doore.
Ka man bija bail no tā lielā pulka, vai ka radu pelšana man biedēja, ka es klusu turējos, negāju ārā pa durvīm -
35 Oh that I had some to heare me! beholde my signe that the Almightie will witnesse for me: though mine aduersary should write a booke against me,
Ak kaut man būtu, kas mani klausītu! redzi, še mans raksts, lai Dievs man atbild, un tas raksts, ko mans pretinieks rakstījis!
36 Woulde not I take it vpon my shoulder, and binde it as a crowne vnto me?
Tiešām, uz saviem kamiešiem es to gribu nest, to sev gribu apsiet kā kroni.
37 I will tell him the nomber of my goings, and goe vnto him as to a prince.
Visus savus soļus es tam gribu izstāstīt, kā valdnieks es pie tā gribu pieiet -
38 If my lande cry against me, or the furrowes thereof complayne together,
Ja mans tīrums par mani kliedz, un viņa vagas kopā raud,
39 If I haue eaten the fruites thereof without siluer: or if I haue grieued the soules of the masters thereof,
Ja es viņa augļus esmu velti ēdis un arāju dvēselei licis nopūsties:
40 Let thistles growe in steade of wheate, and cockle in the stead of Barley. The wordes of Iob are ended.
Tad lai man aug dadži kviešu vietā un ērkšķi miežu vietā! Tā Ījaba vārdi beidzās.
