Job 28
1 The siluer surely hath his veyne, and ye gold his place, where they take it.
Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.
2 Yron is taken out of the dust, and brasse is molten out of the stone.
Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.
3 God putteth an end to darkenesse, and he tryeth the perfection of all things: he setteth a bond of darkenesse, and of the shadowe of death.
Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.
4 The flood breaketh out against the inhabitant, and the waters forgotten of the foote, being higher then man, are gone away.
Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.
5 Out of the same earth commeth bread, and vnder it, as it were fire is turned vp.
No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.
6 The stones thereof are a place of saphirs, and the dust of it is golde.
Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.
7 There is a path which no foule hath knowen, neyther hath the kites eye seene it.
Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.
8 The lyons whelpes haue not walked it, nor the lyon passed thereby.
Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.
9 He putteth his hand vpon the rockes, and ouerthroweth the mountaines by the rootes.
Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;
10 He breaketh riuers in the rockes, and his eye seeth euery precious thing.
Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;
11 He bindeth the floods, that they doe not ouerflowe, and the thing that is hid, bringeth he to light.
Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.
12 But where is wisdome found? and where is the place of vnderstanding?
Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?
13 Man knoweth not the price thereof: for it is not found in the land of the liuing.
Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.
14 The depth sayth, It is not in mee: the sea also sayth, It is not with me.
Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.
15 Golde shall not be giuen for it, neyther shall siluer be weighed for the price thereof.
Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.
16 It shall not be valued with the wedge of golde of Ophir, nor with the precious onix, nor the saphir.
To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.
17 The golde nor the chrystall shall be equall vnto it, nor the exchange shalbe for plate of fine golde.
To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.
18 No mention shall be made of coral, nor of the gabish: for wisedome is more precious then pearles.
Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.
19 The Topaz of Ethiopia shall not be equall vnto it, neither shall it be valued with the wedge of pure gold.
Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.
20 Whence then commeth wisedome? and where is the place of vnderstanding,
Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?
21 Seeing it is hid from the eyes of all the liuing, and is hid from the foules of the heauen?
Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.
22 Destruction and death say, We haue heard the fame thereof with our eares.
Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.
23 But God vnderstandeth the way thereof, and he knoweth the place thereof.
Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.
24 For he beholdeth the endes of the world, and seeth all that is vnder heauen,
Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.
25 To make the weight of the windes, and to weigh the waters by measure.
Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,
26 When he made a decree for the rayne, and a way for the lightening of the thunders,
Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,
27 Then did he see it, and counted it: he prepared it and also considered it.
Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,
28 And vnto man he said, Behold, the feare of the Lord is wisedome, and to depart from euil is vnderstanding.
Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.
