Job 20

1 Så tog Na'amatiten Zofar til Orde og sagde

Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:

2 "Derfor bruser Tankerne i mig, og derfor stormer det i mig;

Uz to manas sirds domas mani spiež atbildēt, un es nevaru valdīties.

3 til min Skam må jeg høre på Tugt, får tankeløst Mundsvejr til Svar!

Es dzirdu pārmācīšanu sev par kaunu, bet mans gars savā gudrībā zinās atbildēt.

4 Ved du da ikke fra Arilds Tid, fra Tiden, da Mennesket sattes på Jorden,

Vai tu nezini, ka mūžam tā bijis, kamēr Dievs cilvēkus licis virs zemes,

5 at gudløses Jubel er kort og vanhelliges Glæde stakket?

Ka bezdievīgo lielība ilgi nepastāv, un ka blēdnieka prieks paliek tik acumirkli?

6 Steg end hans Hovmod til Himlen, raged hans Hoved i Sky,

Jebšu viņa greznība uzkāptu līdz debesīm, un viņa galva sniegtu līdz padebešiem,

7 som sit Skarn forgår han for evigt, de, der så ham, siger: "Hvor er han?"

Taču kā viņa sūds viņš mūžam zudīs; kas viņu redzējuši, tie sacīs: kur viņš ir?

8 Han flyr som en Drøm, man finder ham ikke, som et Nattesyn jages han bort;

Viņš aizskries kā sapnis, ka to nevarēs atrast, un pazudīs kā parādīšana naktī.

9 Øjet, der så ham, ser ham ej mer, hans Sted får ham aldrig at se igen.

Acs, kas viņu redzējusi, to vairs neredzēs, un viņa vieta to vairs neieraudzīs.

10 Hans Sønner bejler til ringes Yndest, hans Hænder må give hans Gods tilbage.

Viņa bērni pielabināsies pie nabagiem, un viņa roka dos atpakaļ viņa mantu.

11 Hans Ben var fulde af Ungdomskraft, men den lægger sig med ham i Støvet.

Viņa kauli bija pilni jaunības spēka, bet apgulsies ar viņu pīšļos.

12 Er det onde end sødt i hans Mund, når han gemmer det under sin Tunge,

Jebšu blēdība bijusi salda viņa mutei, un viņš to slēpis apakš savas mēles,

13 sparer på det og slipper det ikke, holder det fast til sin Gane,

Un viņš to mīlējis un nepametis, bet to paturējis savā mutē:

14 så bliver dog Maden i hans Indre til Slangegift inden i ham;

Taču viņa barība pārvērtīsies viņa iekšās, par odžu žultīm tā būs iekš viņa.

15 Godset, han slugte, må han spy ud, Gud driver det ud af hans Bug,

Mantu, ko ierijis, viņš atkal izvems, un Dievs to izgrūdīs viņam no vēdera.

16 han indsuger Slangernes Gift, og Øgleungen slår ham ihjel;

Odžu žultis viņš zīdīs, glodeņu dzelonis viņu nokaus.

17 han skuer ej Strømme af Olie, Bække af Honning og Fløde;

Viņš neredzēs upes, kas ielejās tek no medus un piena.

18 han må af med sin Vinding, svælger den ej, får ingen Glæde af tilbyttet Gods.

Viņš gan strādās, bet to atdos un no tā nebaudīs; cik viņš arī neiemantos, prieka tam nebūs.

19 Thi han knuste de ringe og lod dem ligge, ranede Huse, han ej havde bygget.

Jo viņš nospaidījis un atstājis nabagus, namus viņš laupījis, bet tos neuzcels.

20 Thi han har ingen Hjælp af sin Rigdom, trods sine Skatte reddes han ikke;

Jo viņa kuņģis nebija pildāms, viņš neizglābsies caur savu mantu.

21 ingen gik fri for hans Glubskhed, derfor varer hans Lykke ikke;

Viņa rīklei nekas neizmuka, tādēļ viņa labums nepastāvēs.

22 midt i sin Overflod har han det trangt, al Slags Nød kommer over ham.

Pašā bagātā pilnībā viņam būs bēdas, visu apbēdināto roka nāks viņam virsū.

23 For at fylde hans Bug sender Gud sin Vredes Glød imod ham, lader sin Harme regne på ham.

Un notiks, lai viņa kuņģis top pilns, tad (Dievs) uz viņu sūtīs savas bardzības karstumu un uz viņu liks lītin līt, lai to rij.

24 Flyr han for Brynje af Jern, så gennemborer ham Kobberbuen;

Viņš bēgs no dzelzs bruņām, un vara stops viņam izšaus cauri.

25 en Kni kommer ud af hans Ryg, et lynende Stål af hans Galde; over ham falder Rædsler,

Viņš izvelk un no viņa miesām nāk ārā, no viņa žultīm spīdoša dzelzs, un nāves šausmas viņu pārņem.

26 idel Mørke er opsparet til ham; Ild, der ej blæses op, fortærer ham, æder Levningen i hans Telt.

Visāda tumsība apklās viņa krājumu, neuzpūsts uguns viņu aprīs, un nomaitās to atlikumu viņa dzīvoklī.

27 Himlen bringer hans Brøde for Lyset, og Jorden rejser sig mod ham.

Debess viņa noziegumu darīs zināmu, un zeme celsies pret viņu.

28 Hans Huses Vinding må bort, rives bort på Guds Vredes Dag.

Viņa nama krājums aizies, viņam izšķīdīs Dieva dusmības dienā.

29 Slig er den gudløses Lod fra Gud og Lønnen fra Gud for hans Brøde!

Šī ir bezdievīga cilvēka daļa no Dieva, un viņa nospriesta mantība no tā stiprā Dieva.