Psalmi 144

1 Davidov. Blagoslovljen Jahve, hridina moja: ruke mi uči boju a prste ratu.

Dāvida dziesma. Slavēts lai ir Tas Kungs, mans patvērums, kas manām rokām māca kauties, un maniem pirkstiem karot,

2 On je ljubav moja i tvrđava moja, zaštita moja, izbavitelj moj, štit moj za koji se sklanjam; on mi narode stavlja pod noge!

Mans žēlotājs un mana stiprā pils, mans patvērums un mans izglābējs, manas priekšturamās bruņas, uz ko es paļaujos, kas manus ļaudis man dara paklausīgus.

3 Što je čovjek, o Jahve, da ga poznaješ, što li čedo ljudsko da ga se spominješ?

Kungs, kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Un cilvēka bērns, ka Tu viņu lieci vērā?

4 Poput daška je čovjek, dani njegovi kao sjena nestaju.

Cilvēks ir kā dvaša, viņa laiks ir kā ēna, kas aiziet.

5 Jahve, nagni svoja nebesa i siđi, takni bregove: i zadimit će se!

Kungs, nolaid Savas debesis un kāp zemē, aizskar kalnus, ka tie kūp.

6 Sijevni munjom i rasprši dušmane, odapni strijele i rasprši ih!

Met zibeņus un izkaisi tos, šaudi Savas bultas un izbiedē tos.

7 Ruku pruži iz visina, istrgni me i spasi iz voda beskrajnih, iz šaka sinova tuđinskih:

Izstiep Savas rokas no augstības, atpestī mani un izglāb mani no lieliem ūdeņiem, no svešinieku rokas!

8 laži govore usta njihova, a desnica krivo priseže.

Viņu mute runā melus, un viņu labā roka ir viltus roka.

9 Pjevat ću ti, Bože, pjesmu novu, na harfi od deset žica svirat ću.

Ak Dievs, es Tev dziedāšu jaunu dziesmu, es Tev dziedāšu ar desmit stīgu koklēm.

10 Ti daješ pobjedu kraljevima, koji si spasio Davida, slugu svojega. Od pogubna mača

Tu ķēniņiem dod pestīšanu, un izglābi Savu kalpu Dāvidu no nikna zobena.

11 spasi mene, oslobodi me iz ruke tuđinske; laži govore usta njihova, a desnica krivo priseže.

Izglābi mani un atpestī mani no svešinieku rokas, kas ar savu muti melus runā, un viņu labā roka ir viltus roka;

12 Daj da nam sinovi budu kao biljke što rastu od mladosti svoje; a kćeri naše kao stupovi ugaoni, krasne poput hramskog stupovlja;

Ka mūsu dēli uzaug savā jaunībā kā stādi, mūsu meitas kā izcirsti stūra pīlāri pils namos.

13 da nam žitnice budu pune svakog obilja, s plodovima svakojakim u izobilju;

Ka mūsu klētis ir pilnas un izdod visādu mantu, ka mūsu ganāmie pulki pa tūkstošiem vedās un pa simts tūkstošiem mūsu laidaros;

14 ovce naše plodile se na tisuće, plodile se beskrajno na našim poljima; stoka naša neka bude tovna! U zidinama nam ne bilo proboja ni ropstva ni plača na ulicama našim!

Ka mūsu liellopi augļojās, un ka postīšanas, laupīšanas, vaidēšanas nav pa mūsu ielām.

15 Blago narodu kojem je tako, blago narodu kojem je Jahve Bog!

Svētīga tā tauta, kam tā klājās, svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu.