Psalmi 132

1 Hodočasnička pjesma.

Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.

2 Spomeni se, o Jahve, Davida i sve revnosti njegove: kako se Jahvi zakleo, zavjetovao Snazi Jakovljevoj:

Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:

3 “Neću ući u šator doma svog nit' uzaći na ležaj svoje postelje,

Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;

4 neću pustit' snu na oči nit' počinka dati vjeđama,

Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu vākiem;

5 dok Jahvi mjesto ne nađem, boravište Snazi Jakovljevoj.”

Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mitekli Jēkaba varenajam.

6 Eto, čusmo za nj u Efrati, nađosmo ga u Poljima jaarskim.

Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.

7 Uđimo u stan njegov, pred noge mu padnimo!

Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.

8 “Ustani, o Jahve, pođi k svom počivalištu, ti i Kovčeg sile tvoje!

Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;

9 Svećenici tvoji nek' se obuku u pravednost, pobožnici tvoji nek' radosno kliču!

Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.

10 Poradi Davida, sluge svojega, ne odvrati lica od svog pomazanika!”

Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.

11 Jahve se zakle Davidu zakletvom tvrdom od koje neće odustati: “Potomka tvoje utrobe posadit ću na prijestolje tvoje.

Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.

12 Budu li ti sinovi Savez moj čuvali i naredbe kojima ih učim, i sinovi će njini dovijeka sjedit' na tvom prijestolju.”

Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.

13 Jer Jahve odabra Sion, njega zaželje sebi za sjedište.

Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.

14 “Ovo mi je počivalište vječno, boravit ću ovdje jer tako poželjeh.

Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tās Man gribās.

15 Žitak ću njegov blagosloviti, siromahe nahraniti kruhom.

Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,

16 Svećenike njegove u spas ću odjenuti, sveti će njegovi kliktati radosno.

Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.

17 Učinit ću da ondje za Davida rog izraste, pripravit ću svjetiljku za svog pomazanika.

Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.

18 U sram ću mu obući dušmane, a na njemu će blistat' vijenac moj.”

Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.