Job 33
1 Čuj dakle, Jobe, što ću ti kazati, prikloni uho mojim besjedama.
Bet tu, Ījab, klausi jel manu valodu un ņem vērā visus manus vārdus.
2 Evo, usta sam svoja otvorio, a jezik riječi pod nepcem mi stvara.
Redzi nu, es savas lūpas esmu atdarījis, mana mēle manā mutē runā.
3 Iskreno će ti zborit' srce moje, usne će čistu izreći istinu.
Mani teikumi būs sirds taisnība, un manas lūpas skaidri izrunās, ko zinu.
4 TÓa i mene je duh Božji stvorio, dah Svesilnoga oživio mene.
Dieva Gars mani radījis, un tā Visuvarenā dvaša man devusi dzīvību.
5 Ako uzmogneš, ti me opovrgni; spremi se da se suprotstaviš meni!
Ja tu vari, atbildi man, taisies pret mani un nostājies.
6 Gle, kao i ti, i ja sam pred Bogom, kao i ti, od gline bjeh načinjen;
Redzi, es piederu Dievam tā kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts.
7 zato ja strahom tebe motrit' neću, ruka te moja neće pritisnuti.
Redzi, iztrūcināt es tevi neiztrūcināšu, un mana roka pār tevi nebūs grūta.
8 Dakle, na moje uši rekao si - posve sam jasno tvoje čuo riječi:
Tiešām, tu esi runājis priekš manām ausīm, to vārdu balsi es esmu dzirdējis:
9 'Nedužan sam i bez ikakva grijeha; prav sam i nema krivice na meni.
„Es esmu šķīsts, bez pārkāpšanas, es esmu skaidrs, un man nozieguma nav;
10 Al' On izlike protiv mene traži i za svojeg me drži dušmanina.
Redzi, Viņš atrod iemeslus pret mani, Viņš mani tura par Savu ienaidnieku;
11 Noge je moje u klade metnuo, nad svakim mojim on pazi korakom.'
Viņš manas kājas liek siekstā, Viņš apsargā visus manus ceļus.“
12 Ovdje, kažem ti, u pravu ti nisi, jer s Bogom čovjek mjerit' se ne može.
Redzi, tur tev nav taisnības; es tev atbildu, ka Dievs ir daudz augstāks pār cilvēku.
13 Pa zašto s njime zamećeš prepirku što ti na svaku riječ ne odgovara?
Kāpēc tu pret Viņu tiepies, kad Viņš neatbild par visiem saviem darbiem?
14 Bog zbori nama jednom i dva puta, al' čovjek na to pažnju ne obraća.
Jo Dievs runā vienreiz, un vēl otrreiz, bet to neliek vērā.
15 U snovima, u viđenjima noćnim, kada san dubok ovlada ljudima i na ležaju dok tvrdo snivaju,
Sapnī caur nakts parādīšanām, kad ciets miegs cilvēkiem uzkrīt, kad tie guļ savā gultā,
16 tad on govori na uho čovjeku i utvarama plaši ga jezivim
Tad Viņš atdara cilvēku ausi un apzieģelē, ko Viņš tiem grib mācīt.
17 da ga od djela njegovih odvrati, da u čovjeku obori oholost,
Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības.
18 da dušu njegovu spasi od jame i život mu od puta u Podzemlje.
Lai izglābj viņa dvēseli no kapa un viņa dzīvību, ka nekrīt caur zobenu.
19 Bolešću on ga kara na ležaju kad mu se kosti tresu bez prestanka,
Viņš to arī pārmāca ar sāpēm gultā un lauž visus viņa kaulus.
20 kad se kruh gadi njegovu životu i ponajbolje jelo duši njegovoj;
Tā ka viņa sirds neņem pretī maizi, nedz viņa dvēsele kādu gardumu.
21 kada mu tijelo gine naočigled i vide mu se kosti ogoljele,
Viņa miesa nodilst, ka no tās nekā vairs neredz, un kauli nāk ārā, kas nebija redzami,
22 kad mu se duša približava jami a život njegov boravištu mrtvih.
Un viņa dvēsele nāk tuvu pie bedres, un viņa dzīvība pie nāves sāpēm.
23 Ako se uza nj nađe tad anđeo, posrednik jedan između tisuću, da čovjeka na dužnost opomene,
Ja tad pie viņa nāk vēstnesis, ziņas devējs kā viens no tūkstošiem, rādīt cilvēkam kas pareizi:
24 pa se sažali nad njim i pomoli: 'Izbavi ga da u jamu ne ide; za život njegov nađoh otkupninu!
Tad Viņš tam ir žēlīgs. un saka: atpestī to, ka negrimst kapā, jo esmu atradis salīdzināšanu.
25 Neka mu tijelo procvate mladošću, nek' se vrati u dane mladenačke!'
Tad viņa miesa būs zaļāka nekā jaunībā, tas nāks atkal pie savas jaunības dienām.
26 Vapije k Bogu i Bog ga usliša: radosno On ga pogleda u lice; vrati čovjeku pravednost njegovu.
Tas lūgs Dievu, un Viņš to žēlos, - tas uzskatīs Dieva vaigu ar prieku, un Dievs cilvēkam atmaksās viņa taisnību.
27 Tada čovjek pred ljudima zapjeva: 'Griješio sam i pravo izvrtao, ali mi Bog zlom nije uzvratio.
Tad šis izteiks cilvēkiem un sacīs: es biju grēkojis un pārgrozījis tiesu, bet Viņš to man nav pielīdzinājis.
28 On mi je dušu spasio od jame i život mi se veseli svjetlosti.'
Viņš ir atpestījis manu dvēseli, ka tā negrimst kapā, un mana dzīvība redz gaišumu.
29 Gle, sve to Bog je spreman učiniti do dva i do tri puta za čovjeka:
Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs divi un trīskārt cilvēkam,
30 da dušu njegovu spasi od jame i da mu život svjetlošću obasja.
Ka viņa dvēseli novērstu no kapa, ka tā taptu apgaismota dzīvības gaismā.
31 Pazi dÓe, Jobe, dobro me poslušaj; šuti, jer nisam sve još izrekao.
Liec vērā, Ījab, klausies mani, ciet klusu, un es runāšu.
32 Ako riječi još imaš, odvrati mi, zbori - rado bih opravdao tebe.
Jeb, ja tev ir ko sacīt, tad atbildi man; runā, jo es labprāt redzētu tavu taisnību.
33 Ako li nemaš, poslušaj me samo: pazi, rad bih te poučit' mudrosti.”
Ja nav, tad klausies mani, ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību.
