Psalmi 7
1 Dāvida dziesma, ko viņš Tam Kungam dziedāja, par Benjaminieti Kušu. Kungs, mans Dievs, uz Tevi es paļaujos, atpestī mani no visiem maniem vajātājiem un izglābi mani,
Gospode, Bože moj! u tebe se uzdam, saèuvaj me od svijeh koji me gone, i izbavi me.
2 Ka tas manu dvēseli nelaupa kā lauva, to saplosīdams, tādēļ ka glābēja nav.
Da mi neprijatelj ne išèupa duše kao lav. Èupa, a nema ko da izbavi.
3 Kungs, mans Dievs, ja to esmu darījis, ja netaisnība ir manās rokās,
Gospode, Bože moj! ako sam to uèinio, ako je nepravda u rukama mojima,
4 Ja esmu ļaunu maksājis tam, kas mierīgi ar mani dzīvoja, vai aplaupījis to, kas mani bez vainas apbēdināja,
Ako sam zlo vratio prijatelju svojemu, ili krivo uèinio onima koji na me na pravdi napadahu;
5 Tad lai ienaidnieks manu dvēseli vajā un panāk, lai samin manu dzīvību pie zemes un noliek manu godu pīšļos. (Sela)
Neka goni neprijatelj dušu moju, i neka je stigne, i pogazi na zemlju život moj i slavu moju u prah obrati.
6 Celies, ak Kungs, Savā dusmībā, stājies pretī manu spaidītāju bardzībai, uzmosties manis labad; Tu tiesu turēsi.
Ustani, Gospode, u gnjevu svojem; digni se na žestinu neprijatelja mojih; probudi se meni na pomoæ, i otvori sud.
7 Tautu pulks lai metās ap Tevi, bet Tu pār to atkal pacelies augstībā.
I ljudstvo æe se sleæi oko tebe; iznad njega izaði u visinu.
8 Tas Kungs nesīs tiesu tām tautām; tiesā mani, Kungs, pēc manas taisnības un manas bezvainības.
Gospod sudi narodima. Sudi mi, Gospode, po pravdi mojoj, i po bezazlenosti mojoj neka mi bude.
9 Lai jel beidzās bezdievīgo niknums, bet stiprini to taisno, jo Tu pārbaudi sirdis un īkstis, ak taisnais Dievs!
Nek se prekine zloæa bezbožnika, a pravednika potpomozi, jer ti ispituješ srca i utrobe, Bože pravedni!
10 Manas priekšturamās bruņas ir Dieva rokā, Viņš palīdz tiem sirds taisniem.
Štit je meni u Boga, koji èuva one koji su prava srca.
11 Dievs ir taisns soģis un tāds Dievs, kas ikdienas biedina.
Bog je pravedan sudija, i Bog je svaki dan gotov na gnjev.
12 Ja kas negrib atgriezties, tad viņš savu zobenu trinis, savu stopu uzvilcis un sataisījis,
Ako se neæe bezbožnik da obrati, on oštri maè svoj, nateže luk svoj, i naperuje ga;
13 Un priekš tā nāvīgus ieročus salicis, savas bultas darījis degošas.
I zapinje smrtnu strijelu, èini strijele svoje da pale.
14 Redzi, kāds ieņem netaisnību un nesās ar nelaimi, bet dzemdē nieku.
Gle, bezbožnik zaèe nepravdu, trudan bijaše zloèinstvom, i rodi sebi prijevaru.
15 Tas bedri racis un izmetis, bet iekritis tai bedrē, ko taisījis.
Kopa jamu i iskopa, i pade u jamu koju je naèinio.
16 Viņa ļaunums atgriezīsies uz viņa galvu, un viņa varas darbs nometīsies uz viņa galvas virsu.
Zloba njegova obrati se na njegovu glavu, i zloèinstvo njegovo pade na tjeme njegovo.
17 Es slavēšu To Kungu Viņa taisnības dēļ, un dziedāšu Tā Kunga, tā Visaugstākā, Vārdam.
Hvalim Gospoda za pravdu njegovu, i pjevam imenu Gospoda višnjega.
