Psalmi 6

1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm ar astoņām stīgām. Ak Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā!

Gospode! nemoj me pokarati u jarosti svojoj, niti me u gnjevu svojem nakazati.

2 Kungs, esi man žēlīgs, jo es esmu noguris, dziedini mani, Kungs, jo mani kauli ir iztrūkušies,

Smiluj se na me, Gospode, jer sam iznemogao; iscijeli me, jer su kosti moje ustreptale,

3 Un mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet Tu, Kungs, cik ilgi?

I duša se moja vrlo uzdrhtala. A ti, Gospode, dokle æeš?

4 Griezies atpakaļ, Kungs, izglābi manu dvēseli, atpestī mani Tavas žēlastības dēļ.

Obrati se, Gospode, izbavi dušu moju, pomozi mi radi milosti svoje.

5 Jo nāvē Tevi nepiemin; kas kapā Tevi slavēs? (Sheol h7585)

Jer mrtvi ne spominju tebe; u grobu ko æe te slaviti? (Sheol h7585)

6 Es esmu piekusis no savas vaidēšanas, uz savas gultas es raudu cauru nakti, mana guļama vieta plūst no asarām,

Iznemogoh uzdišuæi; svaku noæ kvasim odar svoj, suzama svojim natapam postelju svoju.

7 Mana acs ir noģindusi no skumības, un ir novītusi manu ienaidnieku dēļ.

Usahnu od žalosti oko moje, postara se od množine neprijatelja mojih.

8 Atkāpjaties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs klausa manu raudu balsi.

Idite od mene svi koji èinite bezakonje, jer Gospod èu plaè moj.

9 Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu pielūgšanu Tas Kungs pieņem.

Èu Gospod molbu moju, Gospod molitvu moju primi.

10 Visi mani ienaidnieki paliks kaunā, tie ļoti iztrūksies, atkāpsies un paliks kaunā piepeši.

Nek se postide i prepadnu svi neprijatelji moji, neka se povrate i postide odmah.