< Marka Evaņg̒elijs 16 >

1 Un kad tā svēta diena bija pagājusi, tad Marija Madaļa un Marija, Jēkaba māte, un Salome pirka dārgas svaidāmas zāles, ka tās nāktu un Viņu svaidītu.
Xabat küni ɵtüxi bilǝnla, Magdalliⱪ Mǝryǝm, Yaⱪupning anisi Mǝryǝm wǝ Salomilar berip Əysaning jǝsitigǝ sürüx üqün huxpuraⱪliⱪ buyumlarni setiwaldi.
2 Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās nāca pie kapa,
Ⱨǝptining birinqi küni ular bǝk baldur, tang sǝⱨǝrdǝ ornidin turup, kün qiⱪixi bilǝn ⱪǝbrigǝ bardi.
3 Un runāja savā starpā: “Kas mums to akmeni novels no kapa durvīm?”
Ular ɵzara: «Bizgǝ ⱪǝbrining aƣzidiki taxni kim domilitixip berǝr?» deyixti.
4 Un paskatīdamās tās redzēja, ka tas akmens bija novelts; jo tas bija ļoti liels.
Lekin ular baxlirini kɵtürüp ⱪariwidi, taxning bir yanƣa domilitiwetilginini kɵrdi — ǝslidǝ u tax naⱨayiti yoƣan idi.
5 Un kapā iegājušas tās redzēja vienu jaunekli pa labo roku sēžam, apģērbtu baltās garās drēbēs. Un tās izbijās.
Ular ⱪǝbrigǝ kirgǝndǝ, ong tǝrǝptǝ olturƣan, aⱪ ton kiygǝn, yax bir adǝmni kɵrdi, wǝ ⱪattiⱪ dǝkkǝ-dükkigǝ qüxti.
6 Bet viņš uz tām sacīja: “Neizbīstaties! Jūs meklējat Jēzu no Nacaretes, kas bija krustā sists; Tas ir augšām cēlies un nav šeitan. Redziet še to vietu, kur Viņu nolika.
Lekin u ularƣa: — Dǝkkǝ-dükkigǝ qüxmǝnglar. Silǝr krestlǝngüqi Nasarǝtlik Əysani izdǝwatisilǝr. U tirildi, u bu yǝrdǝ ǝmǝs. Mana ular uni ⱪoyƣan jay!
7 Bet noejat un sakāt to Viņa mācekļiem un Pēterim, ka Viņš jūsu priekšā noies uz Galileju; tur jūs Viņu redzēsiet, kā Viņš jums ir sacījis.”
Lekin beringlar, uning muhlisliriƣa wǝ Petrusⱪa: «U Galiliyǝgǝ silǝrdin awwal baridikǝn; u silǝrgǝ eytⱪinidǝk, silǝr uni xu yǝrdǝ kɵridikǝnsilǝr» dǝnglar, — dedi.
8 Un tās steigšus izgāja ārā un bēga no tā kapa, jo drebēšana un bailība tām bija uzgājusi, un nesacīja nevienam nenieka, jo tās bijās.
Ular ⱪǝbridin qiⱪipla bǝdǝr ⱪaqti. Ularni titrǝk besip ⱨoxini yoⱪitay degǝnidi; bǝk ⱪorⱪup kǝtkǝqkǝ, ⱨeqkimgǝ ⱨeqnemini eytmidi.
9 (note: The most reliable and earliest manuscripts do not include Mark 16:9-20.) Bet kad Viņš bija uzcēlies pirmajā nedēļas dienā it agri, tad Viņš parādījās papriekš Marijai Madaļai, no kuras Viņš septiņus velnus bija izdzinis.
(note: The most reliable and earliest manuscripts do not include Mark 16:9-20.) Əysa ⱨǝptining birinqi küni tang sǝⱨǝrdǝ tirilgǝndin keyin, awwal Magdalliⱪ Mǝryǝmgǝ kɵründi. U ǝslidǝ uningdin yǝttǝ jinni ⱨǝydiwǝtkǝnidi.
10 Šī gāja un pasludināja tiem mācekļiem, kas bija noskumuši un raudāja.
Mǝryǝm qiⱪip, matǝm tutup yiƣlixip turƣan, burun uning bilǝn billǝ bolƣanlarƣa hǝwǝr bǝrdi.
11 Un šie dzirdēdami, ka Viņš esot dzīvs un no tās redzēts, neticēja.
Uning tirik ikǝnlikini wǝ Mǝryǝmgǝ kɵrüngǝnlikini angliƣanda, ular ixǝnmidi.
12 Bet pēc tam, kad divi no tiem staigāja, Jēzus tiem uz lauku ejot parādījās citā ģīmī.
Bu ixlardin keyin, u ularning iqidiki yeziƣa ketiwatⱪan ikkiylǝngǝ baxⱪa siyaⱪta kɵründi.
13 Un tie arīdzan nogājuši to tiem citiem pasludināja, un tie arī viņiem neticēja.
Bularmu ⱪalƣanlarning yeniƣa ⱪaytip, ularƣa hǝwǝr ⱪilƣan bolsimu, lekin ular bularƣimu ixǝnmidi.
14 Visupēc Viņš parādījās tiem vienpadsmit pie galda sēžot un norāja viņu neticību un sirds cietību, ka tie nebija ticējuši tiem, kas pēc Viņa augšām celšanās Viņu jau bija redzējuši.
Andin on birǝylǝn dastihanda olturup ƣizaliniwatⱪanda, u ularƣa kɵründi wǝ ularning etiⱪadsizliⱪi wǝ tax yürǝkliki üqün ularni tǝnbiⱨ berip ǝyiblidi; qünki ular ɵzining tirilginini kɵrgǝnlǝrgǝ ixǝnmigǝnidi.
15 Un Viņš uz tiem sacīja: “Ejat pa visu pasauli un pasludinājiet evaņģēliju visai radībai.
U ularƣa mundaⱪ dedi: — Pütkül jaⱨanƣa berip, yaritilƣuqilarning ⱨǝrbirigǝ hux hǝwǝrni jakarlanglar.
16 Kas tic un top kristīts, tas taps svēts, bet kas netic, tas taps pazudināts.
Etiⱪad ⱪilip, qɵmüldürüxni ⱪobul ⱪilƣanlar ⱪutⱪuzulidu. Etiⱪad ⱪilmiƣanlar bolsa gunaⱨⱪa bekitilidu.
17 Bet šīs zīmes tiem ticīgiem ies līdz: Manā Vārdā tie velnus izdzīs, jaunām mēlēm runās,
Etiⱪad ⱪilƣanlarning izliriƣa muxundaⱪ mɵjizilik alamǝtlǝr ǝgixip ⱨǝmraⱨ bolidu: — ular Mening namim bilǝn jinlarni ⱨǝydiwetidu; ular yengi tillarda sɵzlǝydu,
18 Čūskas aizdzīs; un kad tie kādas nāvīgas zāles dzers, tad tas tiem nekaitēs. Uz neveseliem tie rokas uzliks, un tad viņi kļūs veseli.”
ular yilanlarni ⱪollirida tutidu, ⱨǝrⱪandaⱪ zǝⱨǝrlik nǝrsini iqsimu, ularƣa zǝrǝr yǝtküzmǝydu; ⱪollirini bimarlarƣa tǝgküzüp ⱪoysa, kesǝlliri saⱪiyip ketidu.
19 Un Tas Kungs, kad Tas ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas.
Xunga Rǝb ularƣa bu sɵzlǝrni ⱪilip bolƣandin keyin, asmanƣa kɵtürüldi, Hudaning ong yenida olturdi.
20 Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem palīdzēja strādāt un to vārdu apstiprināja caur līdzejošām zīmēm.
Muhlislar qiⱪip, ⱨǝr yǝrgǝ berip hux hǝwǝrni jakarlap yürdi. Rǝb ular bilǝn tǝng ixlǝp, sɵz-kalamiƣa ⱨǝmraⱨ bolup ǝgǝxkǝn mɵjizilik alamǝtlǝr bilǝn uningƣa ispat bǝrdi.

< Marka Evaņg̒elijs 16 >