Marka Evaņg̒elijs 11
1 Un kad tie tuvu pie Jeruzālemes nāca, pie Betfagas un Betanijas pie Eļļas kalna, tad Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem,
Ular Yerusalemƣa yeⱪinlixip, Zǝytun teƣining etikidiki Bǝyt-Fagi wǝ Bǝyt-Aniya yeziliriƣa yeⱪin kǝlginidǝ, u ikki muhlisiƣa aldin mangdurup ularƣa: — Silǝr udulunglardiki yeziƣa beringlar. Yeziƣa kiripla, adǝm balisi minip baⱪmiƣan, baƣlaⱪliⱪ bir tǝhǝyni kɵrisilǝr. Uni yexip bu yǝrgǝ yetilǝp kelinglar.
2 Un uz tiem sacīja: “Noejat tanī miestā, kas jūsu priekšā, un iegājuši jūs tūdaļ atradīsiet piesietu kumeļu, uz kā vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisījuši to atvediet.
3 Un ja kas jums sacīs: Kāpēc jūs to dariet? Tad atsakāt: Tam Kungam tā vajag; un tūdaļ tas to atsūtīs šurp.”
Əgǝr birsi silǝrdin: «Nemixⱪa bundaⱪ ⱪilisilǝr?» dǝp sorap ⱪalsa, «Rǝbning buningƣa ⱨajiti qüxti wǝ u ⱨelila uni bu yǝrgǝ ǝwǝtip beridu» — dǝnglar, — dǝp tapilidi.
4 Un tie nogāja un atrada to kumeļu ārā pie durvīm piesietu uz ielas, un to atraisīja.
Ular ketip aqa yol üstidiki ɵyning dǝrwazisi sirtida baƣlaƣliⱪ turƣan bir tǝhǝyni kɵrdi. Ular tanini yǝxti.
5 Un kādi no tiem, kas tur stāvēja, uz viņiem sacīja: “Ko jūs darāt, ka atraisiet to kumeļu?”
U yǝrdǝ turƣanlardin bǝzilǝr: — Tǝhǝyni yexip nemǝ ⱪilisilǝr? — deyixti.
6 Un viņi uz tiem sacīja, kā Jēzus bija pavēlējis. Un tie tos atlaida.
Muhlislar Əysaning buyruƣinidǝk jawab bǝrdi, ⱨeliⱪi kixilǝr ularƣa yol ⱪoydi.
7 Un viņi to kumeļu atveda pie Jēzus un savas drēbes uzlika un To sēdināja virsū.
Muhlislar tǝhǝyni Əysaning aldiƣa yetilǝp kelip, üstigǝ ɵz yepinqa-qapanlirini taxlidi; u üstigǝ mindi.
8 Un daudzi savas drēbes izklāja uz ceļu; un citi zarus cirta no kokiem un tos izkaisīja uz ceļu.
Əmdi nurƣun kixilǝr yepinqa-qapanlirini yolƣa payandaz ⱪilip saldi; baxⱪiliri dǝrǝhlǝrdin xah-xumbilarni kesip yolƣa yaydi.
9 Un tie, kas gāja priekšā un pakaļā, kliedza un sauca: “Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!
Aldida mangƣan wǝ kǝynidin ǝgǝxkǝnlǝr: «Ⱨosanna! Pǝrwǝrdigarning namida kǝlgüqigǝ mubarǝk bolsun!
10 Slavēta ir mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk! Ozianna augstībā!”
Atimiz Dawutning kelidiƣan padixaⱨliⱪiƣa mubarǝk bolsun! Ərxiǝlada tǝxǝkkür-ⱨosannalar oⱪulsun!» — dǝp warⱪirixatti.
11 Un Jēzus iegāja Jeruzālemē un Dieva namā. Un kad Viņš visu visapkārt bija uzlūkojis, un jau vakars bija, tad Viņš izgāja ar tiem divpadsmit uz Betaniju.
U Yerusalemƣa berip ibadǝthana ⱨoyliliriƣa kirdi; wǝ ǝtrapidiki ⱨǝmmini kɵzdin kǝqürgǝndin keyin, waⱪit bir yǝrgǝ berip ⱪalƣaqⱪa, on ikkǝylǝn bilǝn billǝ yǝnǝ Bǝyt-Aniyaƣa qiⱪti.
12 Un otrā dienā, kad tie no Betanijas izgāja, tad Viņam gribējās ēst.
Ətisi, ular Bǝyt-Aniyadin qiⱪⱪanda, uning ⱪorsiⱪi eqip kǝtkǝnidi.
13 Un no tālienes redzēdams vienu vīģes koku, kam lapas bija, Viņš nāca, lai Viņš tanī ko atrastu; un pie tā piegājis Viņš neatrada nenieka kā vien lapas: jo nebija vīģu laiks.
Yiraⱪtiki yopurmaⱪliⱪ bir tüp ǝnjür dǝrihini bayⱪap, uningdin birǝr mewǝ tapalarmǝnmikin dǝp yeniƣa bardi; lekin tüwigǝ kǝlgǝndǝ yopurmaⱪtin baxⱪa ⱨeq nǝrsǝ tapalmidi. Qünki bu ǝnjür pixidiƣan pǝsil ǝmǝs idi.
14 Un Jēzus uzrunāja un uz to sacīja: “Lai neviens nemūžam vairs neēd augļus no tevis.” Un Viņa mācekļi klausījās. (aiōn g165)
U dǝrǝhkǝ sɵz ⱪilip: — Buningdin keyin mǝnggü ⱨeqkim sǝndin mewǝ yemigǝy! — dedi. Muhlislirimu buni anglidi. (aiōn g165)
15 Un tie nāca uz Jeruzālemi, un Dieva namā iegājis Viņš iesāka izdzīt visus, kas pārdeva un pirka Dieva namā, un apgāza to mijēju galdus un to baložu pārdevēju krēslus.
Ular Yerusalemƣa kǝldi; u ibadǝthana ⱨoyliliriƣa kirip, u yǝrdǝ elim-setim ⱪiliwatⱪanlarni ⱨǝydǝxkǝ baxlidi wǝ pul tegixküqilǝrning xirǝlirini, pahtǝk-kǝptǝr satⱪuqilarning orunduⱪlirini ɵrüwǝtti;
16 Un neļāva nevienu lietu nest caur Dieva namu.
wǝ ⱨeqkimning ⱨeqⱪandaⱪ mal-buyumlarni ibadǝthana ⱨoyliliridin kɵtürüp ɵtüxigǝ yol ⱪoymidi.
17 Un mācīja un uz tiem sacīja: “Vai nav rakstīts: “Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām?” Bet jūs to esat darījuši par slepkavu bedri.”
U hǝlⱪⱪǝ: — Muⱪǝddǝs yazmilarda: «Mening ɵyüm barliⱪ ǝllǝr üqün dua-tilawǝthana dǝp atilidu» dǝp pütülgǝn ǝmǝsmu? Lekin silǝr uni bulangqilarning uwisiƣa aylanduruwǝttinglar! — dǝp tǝlim baxlidi.
18 Un tie rakstu mācītāji un augstie priesteri to dzirdēja un meklēja, kā Viņu nomaitātu; jo tie bijās no Viņa, tāpēc ka visi ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību.
Bax kaⱨinlar wǝ Tǝwrat ustazliri buni anglap, uni yoⱪitixning qarisini izdǝxkǝ baxlidi; pütkül halayiⱪ uning tǝlimigǝ tǝǝjjuplinip ⱪalƣaqⱪa, ular uningdin ⱪorⱪatti.
19 Un kad vakars metās, tad Viņš izgāja no pilsētas ārā.
Kǝqⱪurun, u [muhlisliri] [bilǝn] xǝⱨǝrning sirtiƣa qiⱪip kǝtti.
20 Un no rīta agrumā garām iedami tie redzēja to vīģes koku nokaltušu no pašām saknēm.
Ətisi sǝⱨǝrdǝ, ular ǝnjür dǝrihining yenidin ɵtüp ketiwetip, dǝrǝhning yiltizidin ⱪurup kǝtkǝnlikini bayⱪaxti.
21 Pēteris atminējies uz Viņu sacīja: “Mācītāj, redzi, tas vīģes koks, ko Tu esi nolādējis, tas ir nokaltis.”
[Dǝrǝhni ⱨalitini] esigǝ kǝltürgǝn Petrus: — Ustaz, ⱪara, sǝn ⱪarƣiƣan ǝnjür dǝrihi ⱪurup ketiptu! — dedi.
22 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Ticat uz Dievu.
Əysa ularƣa jawabǝn mundaⱪ dedi: — Hudaning ixǝnqidǝ bolunglar.
23 Jo patiesi, Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka: tad viņam notiks, ko viņš saka.
Mǝn silǝrgǝ xuni bǝrⱨǝⱪ eytip ⱪoyayki, kimdǝkim bu taƣⱪa: Bu yǝrdin kɵtürülüp dengizƣa taxlan!» desǝ wǝ xundaⱪla ⱪǝlbidǝ ⱨeq guman ⱪilmay, bǝlki eytⱪinining ǝmǝlgǝ exixiƣa ixǝnq bar bolsa, u eytⱪan ix uning üqün ǝmǝlgǝ axidu.
24 Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsiet, ticat, ka jūs dabūsiet, tad tas jums notiks.
Xu sǝwǝbtin mǝn silǝrgǝ xuni eytimǝnki, dua bilǝn tiligǝn ⱨǝrbir nǝrsǝ bolsa, xuningƣa erixtim, dǝp ixininglar. Xunda, tiligininglar ǝmǝlgǝ axidu.
25 Un kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodat, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu noziegumus.
Wǝ ornunglardin turup dua ⱪilƣininglarda, birǝrsigǝ ƣuminglar bolsa, uni kǝqürünglar. Xuning bilǝn ǝrxtiki Atanglarmu silǝrning gunaⱨliringlarni kǝqürüm ⱪilidu.
26 Bet ja jūs nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs debesīs jūsu noziegumus nepiedos.”
Lekin silǝr baxⱪilarni kǝqürüm ⱪilmisanglar, ǝrxtiki Atanglarmu silǝrning gunaⱨliringlarni kǝqürüm ⱪilmaydu.
27 Un tie nāca atkal uz Jeruzālemi, un Viņam Dieva namā staigājot, nāca pie Viņa tie augstie priesteri un rakstu mācītāji un tie vecaji,
Ular Yerusalemƣa ⱪaytidin kirdi. U ibadǝthana ⱨoylilirida aylinip yürgǝndǝ, bax kaⱨinlar, Tǝwrat ustazliri wǝ aⱪsaⱪallar uning yeniƣa kelip:
28 Un uz To sacīja: “Kādā varā Tu šo visu dari? Un kas Tev šo varu devis, ka Tu to dari?”
— Sǝn ⱪiliwatⱪan bu ixlarni ⱪaysi ⱨoⱪuⱪⱪa tayinip ⱪiliwatisǝn? Sanga bu ixlarni ⱪilix ⱨoⱪuⱪini kim bǝrgǝn? — dǝp soridi.
29 Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Es arīdzan jums vienu vārdu vaicāšu, un atbildiet Man; tad Es jums arīdzan sacīšu, kādā varā Es to daru.
Əysa ularƣa jawabǝn: — Mǝnmu silǝrdin bir soal soray. Silǝr uningƣa jawab bǝrsǝnglar, mǝnmu bu ixlarni ⱪaysi ⱨoⱪuⱪⱪa tayinip ⱪiliwatⱪanliⱪimni eytip berimǝn:
30 Vai Jāņa kristība bija no debesīm, vai no cilvēkiem? Atbildiet Man.”
— Yǝⱨya yürgüzgǝn qɵmüldürüx bolsa, ǝrxtinmu, yaki insanlardinmu? Manga jawab bǝrsǝnglarqu!
31 Un tie domāja savā starpā un sacīja: ja mēs sakām: “No debesīm,” tad Viņš sacīs: “Kāpēc tad jūs viņam neesat ticējuši?”
Ular ɵzara mulaⱨizǝ ⱪilixip: — Əgǝr «Ərxtin kǝlgǝn» desǝk, u bizgǝ: «Undaⱪta, silǝr nemǝ üqün Yǝⱨyaƣa ixǝnmidinglar?» dǝydu.
32 Bet ja sacīsim: “No cilvēkiem,” - viņi bijās no tiem ļaudīm. Jo visi to Jāni turēja, ka tas patiesi pravietis bijis.
Əgǝr: «Insanlardin kǝlgǝn» desǝk, ... bolmaydu! — deyixti (qünki barliⱪ hǝlⱪ Yǝⱨyani pǝyƣǝmbǝr dǝp ⱪariƣaqⱪa, ular hǝlⱪtin ⱪorⱪatti).
33 Un tie atbildēja un uz Jēzu sacīja: “Mēs nezinām.” Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā varā Es to daru.”
Buning bilǝn, ular Əysaƣa: — Bilmǝymiz, — dǝp jawab berixti. — Undaⱪta, mǝnmu bu ixlarni ⱪaysi ⱨoⱪuⱪⱪa tayinip ⱪiliwatⱪanliⱪimni eytmaymǝn, — dedi u ularƣa.
