Psalmorum 17
1 oratio David exaudi Domine iustitiam meam intende deprecationem meam auribus percipe orationem meam non in labiis dolosis
Dāvida lūgšana. Kungs, ņem vērā taisnību, klausies uz manu brēkšanu, griez savas ausis uz manu lūgšanu, kas nenāk no viltīgām lūpām.
2 de vultu tuo iudicium meum prodeat oculi tui videant aequitates
No tava vaiga lai nāk mana tiesa; tavas acis skatās uz to, kas ir taisnība.
3 probasti cor meum visitasti nocte igne me examinasti et non est inventa in me iniquitas
Tu pārbaudi manu sirdi, Tu piemeklē to naktīs, Tu mani esi kausējis un nekā neatradis; es esmu apņēmies, ka manai mutei nebūs pārkāpt.
4 ut non loquatur os meum opera hominum propter verba labiorum tuorum ego custodivi vias duras
Pie cilvēku darbiem es sargos caur Tavas mutes vārdu no pārkāpēja pēdām.
5 perfice gressus meos in semitis tuis ut non moveantur vestigia mea
Uzturi manu gājienu uz Taviem ceļiem, ka mani soļi nešaubās.
6 ego clamavi quoniam exaudisti me Deus inclina aurem tuam mihi et exaudi verba mea
Es Tevi piesaucu, jo Tu mani paklausi, ak Dievs! Griez' Savu ausi pie manis, klausi manu valodu.
7 mirifica misericordias tuas qui salvos facis sperantes in te
Parādi brīnišķi Savu žēlastību, Tu, kas glābi no pretiniekiem tos, kas tvērās pie Tavas labās rokas.
8 a resistentibus dexterae tuae custodi me ut pupillam oculi sub umbra alarum tuarum proteges me
Pasargi mani kā acs raugu acī, apslēp mani savu spārnu pavēnī
9 a facie impiorum qui me adflixerunt inimici mei animam meam circumdederunt super me;
No bezdievīgo vaiga, kas mani posta, no maniem nikniem ienaidniekiem, kas ap mani apmetās.
10 adipem suum concluserunt os eorum locutum est superbia
Savu cieto sirdi tie aizslēguši, ar savu muti tie runā lepni.
11 proicientes me nunc circumdederunt me oculos suos statuerunt declinare in terram
Tie nu ir visapkārt ap mums mūsu ceļos, ar savām acīm tie glūn, mūs gāzt pie zemes.
12 susceperunt me sicut leo paratus ad praedam et sicut catulus leonis habitans in abditis
Viņa ģīmis ir kā lauva, kas tīko saplosīt, un kā jauns lauva, kas sēž paslēpies.
13 exsurge Domine praeveni eum et subplanta eum eripe animam meam ab impio frameam tuam
Celies, Kungs, steidzies viņam pretī, nogāz viņu, izglāb ar Savu zobenu manu dvēseli no bezdievīgā,
14 ab inimicis manus tuae Domine a paucis de terra divide eos in vita eorum de absconditis tuis adimpletus est venter eorum saturati sunt filiis et dimiserunt reliquias suas parvulis suis
No tiem ļaudīm ar Savu roku, ak Kungs! no šās pasaules ļaudīm, kam sava tiesa ir šai dzīvībā, kam vēderu Tu pildi ar Savu mantu, kam dēlu papilnam, un kas savu mantu atstāj saviem bērniem.
15 ego autem in iustitia apparebo conspectui tuo satiabor cum apparuerit gloria tua
Bet es skatīšu Tavu vaigu iekš taisnības, uzmodies mielošos no Tava ģīmja.
