Proverbs 3
1 My son, forget not my teaching, and let thy heart observe my commandments;
Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
2 for length of days, and years of life, and peace shall they add to thee.
Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
3 Let not loving-kindness and truth forsake thee; bind them about thy neck, write them upon the tablet of thy heart:
Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
4 and thou shalt find favour and good understanding in the sight of God and man.
Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
5 Confide in Jehovah with all thy heart, and lean not unto thine own intelligence;
Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
6 in all thy ways acknowledge him, and he will make plain thy paths.
Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
7 Be not wise in thine own eyes; fear Jehovah, and depart from evil:
Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
8 it shall be health for thy navel, and moisture for thy bones.
Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
9 Honour Jehovah with thy substance, and with the first-fruits of all thine increase;
Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
10 so shall thy barns be filled with plenty, and thy vats shall overflow with new wine.
Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
11 My son, despise not the instruction of Jehovah, neither be weary of his chastisement;
Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
12 for whom Jehovah loveth he chasteneth, even as a father the son in whom he delighteth.
Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
13 Blessed is the man that findeth wisdom, and the man that getteth understanding.
Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
14 For the gain thereof is better than the gain of silver, and her revenue than fine gold.
Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
15 She is more precious than rubies; and all the things thou canst desire are not equal unto her.
Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
16 Length of days is in her right hand; in her left hand riches and honour.
Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
17 Her ways are ways of pleasantness, and all her paths are peace.
Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
18 She is a tree of life to them that lay hold upon her; and happy is he that retaineth her.
Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
19 Jehovah by wisdom founded the earth; by understanding he established the heavens.
Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
20 By his knowledge the deeps were broken up, and the skies drop down the dew.
Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
21 My son, let them not depart from thine eyes; keep sound wisdom and discretion:
Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
22 so shall they be life unto thy soul, and grace unto thy neck.
Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
23 Then shalt thou walk in thy way securely, and thy foot shall not stumble;
Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
24 when thou liest down, thou shalt not be afraid, but thou shalt lie down and thy sleep shall be sweet.
Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
25 Be not afraid of sudden fear, neither of the destruction of the wicked, when it cometh;
Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
26 for Jehovah shall be thy confidence, and he will keep thy foot from being taken.
Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
27 Withhold not good from them to whom it is due, when it is in the power of thy hand to do it.
Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
28 Say not unto thy neighbour, Go, and come again, and to-morrow I will give, when thou hast it by thee.
Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
29 Devise not evil against thy neighbour, seeing he dwelleth securely by thee.
Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
30 Strive not with a man without cause, if he have done thee no harm.
Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
31 Envy not the man of violence, and choose none of his ways.
Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
32 For the perverse is an abomination to Jehovah; but his secret is with the upright.
Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
33 The curse of Jehovah is in the house of the wicked; but he blesseth the habitation of the righteous.
Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
34 He indeed scorneth the scorners; but he giveth grace unto the lowly.
Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
35 The wise shall inherit glory; but shame shall be the promotion of the foolish.
Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
