Psalmi 18
1 Učitelju zbora. Od Jahvina sluge Davida koji Jahvi ispjeva ovu pjesmu u onaj dan kad ga Jahve oslobodi iz ruku neprijatelja Ljubim te, Jahve, kreposti moja!
Dziedātāju vadonim, Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš runājis uz To Kungu, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu ienaidnieku rokas un no Saula rokas; tad viņš sacīja: No sirds dziļuma es Tevi mīlēju, Kungs, mans stiprums.
2 Jahve, hridino moja, utvrdo moja spase moj; Bože moj, pećino moja kojoj se utječem, štite moj, snago spasenja moga, tvrđavo moja!
Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs.
3 Zazvat ću Jahvu, hvale predostojna, i od dušmana bit ću izbavljen.
Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.
4 Valovi smrti okružiše mene, prestraviše me bujice pogubne.
Nāves saites ap mani tinās, un Beliala(iznīcības) upes mani izbiedēja.
Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja. (Sheol h7585)
6 u nevolji zazvah Jahvu i Bogu svome zavapih. Iz svog Hrama zov mi začu, i vapaj moj mu do ušiju doprije.
Savās bēdās es piesaucu To Kungu un kliedzu uz savu Dievu, tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana Viņa priekšā nāca Viņa ausīs.
7 I zemlja se potrese i uzdrhta, uzdrmaše se temelji gora, pokrenuše se, jer On gnjevom planu.
Zeme tapa kustināta un drebēja, un kalnu pamati trīcēja un kustējās, kad Viņš apskaitās.
8 Iz nosnica mu dim se diže, iz usta mu oganj liznu, ugljevlje živo od njega plamsa.
Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm, un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.
9 On nagnu nebesa i siđe, pod nogama oblaci mu mračni.
Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.
10 Na keruba stade i poletje; na krilima vjetra zaplovi.
Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, Viņš skrēja ātri uz vēja spārniem.
11 Ogrnu se mrakom kao koprenom, prekri se tamnim vodama i oblacima tmastim,
Viņš lika tumsību Sev par apsegu, Viņa dzīvoklis ap Viņu bija ūdeņu tumsība un biezi padebeši.
12 od blijeska pred licem njegovim užga se ugljevlje plameno.
No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un degošiem zibeņiem.
13 Jahve s neba zagrmje, Svevišnjega glas se ori.
Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi, krusu un degošus zibeņus.
14 Odape strijele i dušmane rasu, izbaci munje i na zemlju ih obori.
Un Viņš meta Savas bultas un tos izklīdināja, un daudz zibeņus un tos iztrūcināja.
15 Morska se dna pokazaše, i temelji svijeta postaše goli od strašne prijetnje Jahvine, od olujna daha gnjeva njegova.
Un ūdeņu dziļumi rādījās un zemes pamati tapa atklāti no Tavas bāršanās, - ak Kungs, no Tavu nāšu dvašas pūšanas.
16 On pruži s neba ruku i mene prihvati, iz silnih voda on me izbavi.
Viņš izstiepa roku no augstības un ņēma mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.
17 Od protivnika moćnog mene oslobodi, od dušmana mojih jačih od mene.
Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo vareni ne kā es.
18 Navališe na me u dan zlosretni, ali me Jahve zaštiti,
Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.
19 na polje prostrano izvede me, spasi me jer sam mu mio.
Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.
20 Po pravednosti mojoj Jahve mi uzvrati, po čistoći ruku mojih on me nagradi,
Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atdod.
21 jer čuvah putove Jahvine, od Boga se svoga ne udaljih.
Jo es esmu sargājis Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.
22 Odredbe njegove sve su mi pred očima, zapovijedi njegove nisam odbacio,
Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.
23 do srži odan njemu sam bio, čuvam se grijeha svakoga.
Bet es esmu bezvainīgs Viņa priekšā un sargos no grēkiem.
24 Jahve mi po pravdi mojoj vrati, čistoću ruku mojih vidje.
Un Tas Kungs man atdos pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības priekš Viņa acīm.
25 S prijateljem ti si prijatelj, poštenu poštenjem uzvraćaš.
Pie tiem svētiem Tu rādies svēts un pie tiem sirdsskaidriem Tu rādies skaidrs.
26 S čovjekom čistim ti si čist, a lukavca izigravaš,
Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).
27 jer narodu poniženu spasenje donosiš, a ponižavaš oči ohole.
Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī un lepnas acis Tu pazemo.
28 Jahve, ti moju svjetiljku užižeš, Bože, tminu moju obasjavaš:
Jo Tu apgaismo manu spīdekli; Tas Kungs, mans Dievs, dara gaišu manu tumsību.
29 s tobom udaram na čete dušmanske, s Bogom svojim preskačem zidine.
Jo ar Tevi es varu sadauzīt kara spēku, un ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.
30 Savršeni su puti Gospodnji, i riječ je Božja ognjem kušana. On, samo on, štit je svima koji se k njemu utječu.
Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas.
31 Jer tko je Bog osim Jahve? Tko li je hridina osim Boga našega?
Jo kur ir kāds Dievs kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums kā vien mūsu Dievs?
32 Taj Bog me snagom opasuje, stere mi put besprijekoran,
Dievs, tas mani apjož ar spēku un dara manus ceļus bezvainīgus.
33 noge mi dade brze k'o u košute i postavi me na visine čvrste,
Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.
34 ruke mi za borbu uvježba i mišice da luk mjedeni napinju.
Viņš manu roku māca karot, tā ka mans elkonis uzvelk vara stopus.
35 Daješ mi štit svoj koji spasava, tvoja me desnica drži, tvoja me brižljivost uzvisi.
Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava labā roka mani satur, un Tava laipnība mani paaugstina.
36 Pouzdanje daješ mom koraku, i noge mi više ne posrću.
Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.
37 Pognah svoje dušmane i dostigoh, i ne vratih se dok ih ne uništih.
Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem un tos panākšu, un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos būšu izdeldējis.
38 Obaram ih, ne mogu se dići, padaju, pod nogama mi leže.
Es tos sadauzīšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.
39 Ti me opasa snagom za borbu, a protivnike moje meni podloži.
Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.
40 Ti dušmane moje u bijeg natjera, i rasprših one koji su me mrzili.
Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā, un savus nīdētājus es iznīcināšu.
41 Vapiju u pomoć - nikog da pomogne; vapiju Jahvi - ne odaziva se.
Tie brēks, bet glābēja nav, uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.
42 Smrvih ih kao prah na vjetru, zgazih ih k'o blato na putu.
Es tos sagrūdīšu kā pīšļus vēja priekšā, un tos izārdīšu kā dubļus uz ielām.
43 Ti me izbavi od bune u mom narodu, postavi me glavarom pogana, puk koji ne poznavah služi mi.
Tu mani izglābsi no ļaužu ķildām, Tu mani iecelsi tautām par galvu; ļaudis, ko es nepazinu, man kalpos.
44 Svaki moj šapat pokorno on sluša, sinovi tuđinci meni laskaju;
Tie man klausīs ar paklausīgām ausīm, svešnieku bērni manā priekšā mīlīgi rādīsies.
45 sinovi tuđinski gube srčanost, izlaze dršćuć' iz svojih utvrda.
Svešinieku bērni nonīks un drebēdami izies no savām pilīm.
46 Živio Jahve! Blagoslovljena hridina moja! Neka se uzvisi Bog, spasenje moje!
Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, mans Pestītājs.
47 Bog koji mi daje osvetu i narode meni pokorava.
Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis;
48 Od dušmana me mojih izbavljaš i nad protivnike me moje izdižeš, ti mene od čovjeka silnika spasavaš.
Kas mani izrauj no maniem ienaidniekiem; Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani ceļas, Tu mani izglāb no varas darītājiem.
49 Zato te slavim, Jahve, među pucima i psalam pjevam tvome Imenu:
Tāpēc, ak Kungs, es Tevi gribu slavēt starp tautām un dziedāt Tavam vārdam,
50 umnožio si pobjede kralju svojemu, pomazaniku svome milost si iskazao, Davidu i potomstvu njegovu navijeke.
Jo Tu glābi Savu ķēniņu ar lielu glābšanu, un parādi žēlastību Savam svaidītam, Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.
