Mudre Izreke 23
1 Kad sjedneš blagovati s moćnikom. dobro pazi što je pred tobom;
Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
2 stavljaš nož sebi pod grlo ako si proždrljivac;
Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
3 ne poželi slastica njegovih jer su jelo prijevarno.
Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
4 Ne trudi se stjecati bogatstvo; okani se takve misli;
Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
5 usmjeriš li oči prema njemu, njega već nema jer načini sebi krila kao orao i odleti u nebo.
Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
6 Ne jedi jela zavidnikova, ne čezni za slasticama njegovim,
Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
7 jer on je onakav kako u sebi misli: “Jedi i pij”, veli ti, ali mu srce nije s tobom.
Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
8 Zalogaj koji si pojeo izbljuvat ćeš, uzalud ćeš prosut' svoje ljupke riječi.
Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
9 Pred bezumnikom nemoj govoriti jer prezire tvoje umne riječi.
Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
10 Ne pomiči prastare međe i ne prodiri u polje siročadi,
Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
11 jer je moćan njihov osvetnik: branit će njihovo pravo protiv tebe.
Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
12 Obrati pouci srce svoje i uho svoje riječima mudrim.
Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
13 Ne uskraćuj djetetu opomene, jer, udariš li ga šibom, neće umrijeti:
Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol h7585)
15 Sine moj, kad ti je mudro srce, i ja se od srca veselim;
Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
16 i kliče sva nutrina moja kad ti usne govore što je pravo.
Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
17 Neka ti srce ne zavidi grešnicima, nego neka ti uvijek bude u strahu Gospodnjem,
Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
18 jer imat ćeš budućnost i tvoja nada neće propasti.
Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
19 Slušaj, sine moj, i mudar budi i ravnim putem vodi srce svoje.
Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
20 Ne druži se s vinopijama ni sa žderačima mesa,
Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
21 jer pijanica i izjelica osiromaše i pospanac se oblači u krpe.
Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
22 Slušaj svoga oca, svoga roditelja, i ne prezri majku kad ostari.
Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
23 Pribavi istinu i ne prodaji je, steci mudrost, pouku i razbor.
Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
24 Radovat će se otac pravednikov, i roditelj će se mudroga veseliti.
Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
25 Neka se veseli otac tvoj i majka tvoja, i neka se raduje roditeljka tvoja.
Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
26 Daj mi, sine moj, srce svoje, i neka oči tvoje raduju putovi moji.
Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
27 Jer bludnica je jama duboka i tuđinka tijesan zdenac.
Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
28 Ona i vreba u zasjedi kao lupež i uvećava broj bezbožnika među ljudima.
Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
29 Komu: ah? komu: jao? komu: svađe? komu: uzdasi? komu: rane nizašto? komu: zamućene oči?
Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
30 Onima što kasno sjede kod vina, koji su došli kušati vino začinjeno.
Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
31 Ne gledaj na vino kad rujno iskri, kad se u čaši svjetlucavo prelijeva: pije se tako glatko,
Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
32 a na kraju ujeda kao zmija i žaca kao guja ljutica.
Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
33 Oči će ti gledati tlapnje i srce govoriti ludosti.
Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
34 I bit će ti kao da ležiš na pučini morskoj ili kao da ležiš navrh jarbola.
Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
35 “Izbiše me, ali me ne zabolje; istukoše me, ali ne osjetih; kad se otrijeznim, još ću tražiti.”
„Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
