Zǝbur 43

1 I Pǝrwǝrdigar, mǝn toƣruluⱪ ⱨɵküm qiⱪarƣaysǝn, Dǝwayimni ǝⱪidisiz bir hǝlⱪ aldida soriƣaysǝn; Meni ⱨiyligǝr ⱨǝm ⱪǝbiⱨ adǝmdin ⱪutuldurƣaysǝn.

Tiesā mani, Dievs, un iztiesā manu tiesu pret tiem nesvētiem ļaudīm, izglāb mani no tiem viltīgiem un netaisniem.

2 Qünki Sǝn panaⱨgaⱨim bolƣan Hudadursǝn; Nemixⱪa meni taxlawǝtkǝnsǝn? Nemixⱪa düxmǝnning zulumiƣa uqrap, Ⱨǝmixǝ azab qekip yüriwatimǝn?» — dǝymǝn.

Jo Tu esi mans stiprais Dievs, kāpēc Tu mani atstūmi? Kāpēc man būs staigāt noskumušam, kad ienaidnieks spaida?

3 Ɵz ⱨǝⱪiⱪiting wǝ nurungni ǝwǝtkin, Ular meni yetǝkligǝy! Meni muⱪǝddǝs teƣingƣa, Makaningƣa elip kǝlgǝy!

Sūti Savu gaišumu un Savu patiesību, ka tie mani vada un noved uz Tavu svēto kalnu un Tavā dzīvoklī;

4 Xuning bilǝn mǝn Hudaning ⱪurbangaⱨi aldiƣa baray, Yǝni mening qǝksiz huxluⱪum bolƣan Tǝngrining yeniƣa baray; Bǝrⱨǝⱪ, qiltar qelip Seni mǝdⱨiyilǝymǝn, i Huda, mening Hudayim!

Ka es ieeju pie Dieva altāra, pie tā stiprā Dieva, kas man par prieku un līksmību, un Tev uz koklēm pateicos, ak Dievs, mans Dievs!

5 I jenim, sǝn nemixⱪa bundaⱪ ⱪayƣurisǝn? Nemixⱪa iqimdǝ bundaⱪ biaram bolup ketisǝn? Hudaƣa ümid baƣla! Qünki mǝn Uni yǝnila mǝdⱨiyilǝymǝn, Yǝni qirayimƣa salamǝtlik, nijatliⱪ ata ⱪilƣuqi Hudayimni mǝdⱨiyilǝymǝn!

Ko tu bēdājies, mana dvēsele, un esi tik nemierīga iekš manis? Cerē uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, ka tas manam vaigam par pestīšanu un mans Dievs.