< Луқа 1 >

1 Гәрчә нурғун адәмләр аримизда мутләқ ишәшлик дәп қаралған ишларни топлап йезишқа киришкән болсиму,
Namoonni baayʼeen seenaa wantoota nu gidduutti raawwatame sanaa barreessuu yaalaniiru;
2 (худди сөз-каламға баштин-ахир өз көзи билән гувачи болғанлар, шундақла уни сақлап йәткүзгүчиләрниң бизгә аманәт қилған баянлиридәк),
kunis akka warri jalqabaa kaasanii ijaan arganii fi tajaajiltoota dubbichaa turan sun nutti dabarsanii kennanitti.
3 мәнму барлиқ ишларни баштин тәпсилий тәкшүрүп ениқлиғандин кейин, и һөрмәтлик Теофилус җанаблири, силигә бу ишларни тәртиви бойичә йезишни лайиқ таптим.
Kanaafuu yaa Tewofilos kabajamaa, anis jalqabumaa kaasee waan hundumaa sirriitti ergan qoradhee booddee seenaa sana wal duraa duubaan siif barreessuun waan gaarii natti fakkaateera.
4 Буниңдин мәхсәт, сили қобул қилған тәлимләрниң мутләқ һәқиқәт екәнлигигә җәзм қилишлири үчүндур.
Kunis akka wanni ati baratte sun dhugaa taʼe akka beektuuf.
5 Йәһудийә өлкисигә падиша болған Һерод сәлтәнәт қилған күнлиридә, «Абия» каһинлиқ нөвитидин бир каһин бар болуп, исми Зәкәрия еди. Униң аялиму Һарунниң әвладидин болуп, исми Елизабит еди.
Bara Heroodis mootii Yihuudaa turetti ramaddii lubummaa Abiyaa keessaa luba Zakkaariyaas jedhamu tokkotu ture; niitiin isaa Elsaabeexis sanyii Aroon.
6 Улар иккиси Худаниң алидида һәққаний кишиләр болуп, Пәрвәрдигарниң пүтүн әмир-бәлгүлимилири бойичә әйипсиз маңатти.
Lamaan isaanii iyyuu ajajaa fi seera Gooftaa hunda mudaa malee eeguudhaan fuula Waaqaa duratti qajeeltota turan.
7 Амма Елизабит туғмас болғачқа, улар пәрзәнт көрмигән еди. Униң үстигә улар иккиси хеләла яшинип қалған еди.
Garuu Elsaabeex waan dhabduu turteef ijoollee hin qaban ture; lamaan isaanii iyyuu dulloomanii turan.
8 У өз түркүмидики каһинлар арисида [ибадәтханида] нөвәтчилик вәзиписини Худа алдида ада қиливатқанда,
Zakkaariyaasis dabareen garee isaa geenyaan utuu fuula Waaqaa duratti tajaajila lubummaa isaa kennaa jiruu,
9 [шу чағдики] каһинлиқ адити бойичә, улар Пәрвәрдигарниң «муқәддәс җай»иға кирип хушбуй селишқа муйәссәр болушқа чәк ташлиғанда шундақ болдики, чәк униңға чиқти.
akkuma duudhaa lubummaatti akka mana qulqullummaa Gooftaa seenee ixaana aarsuuf ixaadhaan filatame.
10 Әнди у хушбуй селиватқан вақтида, җамаәт ташқирида туруп дуа қилишивататти.
Yeroo ixaanni aarfamuttis namoonni baayʼeen alatti kadhachaa turan.
11 Туюқсиз Пәрвәрдигарниң бир пәриштиси униңға хушбуйгаһниң оң тәрипидә көрүнди.
Ergamaan Gooftaas iddoo aarsaa ixaanaatiin mirga dhaabatee Zakkaariyaasitti mulʼate.
12 Уни көргән Зәкәрия һодуқуп қорқунучқа чөмүп кәтти.
Zakkaariyaasis yommuu isa argetti ni rifate; sodaanis isa qabate.
13 Бирақ пәриштә униңға: — Әй Зәкәрия, қорқмиғин! Чүнки тилигиң иҗабәт қилинди, аялиң Елизабит саңа бир оғул туғуп бериду, сән униң исмини Йәһя қойғин.
Ergamaan sun garuu akkana isaan jedhe; “Yaa Zakkaariyaas, hin sodaatin; kadhannaan kee dhagaʼameera. Niitiin kee Elsaabeex ilma siif deessi; atis maqaa isaa Yohannis jedhii moggaasi.
14 У саңа шат-хурамлиқ елип келиду, униң дунияға келиши билән нурғун кишиләр шатлиниду.
Ati ilillee fi gammachuu ni qabaatta; namoonni baayʼeenis dhalachuu isaatti ni gammadu;
15 Чүнки у Пәрвәрдигарниң нәзиридә улуқ болиду. У һеч қандақ һарақ-шарап ичмәслиги керәк; һәтта анисиниң қосиғидики вақтидин тартипму Муқәддәс Роһқа толдурулған болиду.
inni fuula Gooftaa duratti guddaa taʼaatii. Daadhii wayinii yookaan dhugaatii nama macheessu gonkumaa dhuguu hin qabu; utuma garaa haadha isaa keessa jiruus Hafuura Qulqulluudhaan ni guutama.
16 У Исраиллардин нурғунлирини Пәрвәрдигар Худасиниң йениға қайтуриду.
Saba Israaʼel keessaas namoota baayʼee gara Gooftaa, gara Waaqa isaaniitti ni deebisa.
17 У [Рәбниң] алдида Илияс пәйғәмбәргә хас болған роһ вә күч-қудрәттә болуп, атиларниң қәлблирини балиларға майил қилип, итаәтсизләрни һәққанийларниң ақиланилигигә киргүзүп, Рәб үчүн тәйярланған бир хәлиқни һазир қилиш үчүн униң алдида маңиду, — деди.
Innis saba Gooftaaf qophaaʼe tokko kurfeessuuf jedhee garaa abbootii gara ijoollee isaaniitti, warra hin ajajamne immoo gara ogummaa qajeeltotaatti deebisuuf hafuuraa fi humna Eeliyaasiin fuula Gooftaa dura ni deema.”
18 Зәкәрия болса пәриштидин: Мәнму қерип қалған, аялимму хелә яшинип қалған турса, бу ишни қандақ җәзм қилалаймән? — дәп сориди.
Zakkaariyaasis, “Ani akkamittin kana beeka? Ani dulloomeera; umuriin niitii kootiis deemee jira” jedhee ergamaa sana gaafate.
19 Пәриштә җававән: — Мән Худаниң һозурида турғучи Җәбраилмән. Саңа сөз қилишқа, бу хуш хәвәрни саңа йәткүзүшкә мән әвәтилдим.
Ergamaan sunis akkana jedhee deebiseef; “Ani Gabriʼeel isa fuula Waaqaa dura dhaabatuu dha; anis sitti dubbachuu fi oduu gammachiisaa kana sitti himuuf ergameera.
20 Вақит-саити кәлгәндә чоқум әмәлгә ашурулидиған бу сөзлиримгә ишәнмигәнлигиң түпәйлидин, бу ишлар әмәлгә ашурулған күнигичә мана сән тилиң тутулуп, зуванға келәлмәйсән, — деди.
Kunoo, ati sababii dubbii koo isa yeroo isaatti mirkanaaʼu hin amaniniif hamma gaafa wanni kun taʼuutti ni duudda; dubbachuus hin dandeessu.”
21 Әнди җамаәт Зәкәрияни күтүп туратти; улар у муқәддәс җайда немә үчүн бунчивала һаял болди, дәп һәйран қалғили турди.
Uummannis yeroo sana sababii Zakkaariyaas yeroo akkas dheeratu mana qulqullummaa keessa tureef dinqifachaa isa eegaa ture.
22 У чиққанда уларға гәп қилалмиди; униң уларға қол ишарәтлирини қилишидин, шундақла зуван сүрәлмигәнлигидин улар униң муқәддәс җайда бирәр аламәт көрүнүшни көргәнлигини чүшинип йәтти.
Garuu Zakkaariyaas yommuu gad baʼetti waan isaanitti dubbachuu hin dandaʼiiniif isaan akka inni mana qulqullummaa keessatti mulʼata wayii arge hubatan; innis mallattoon isaanitti himaa ture malee dubbachuu hin dandeenye.
23 Шундақ болдики, униң [ибадәтханидики] хизмәт муддити тошуши биләнла, у өйигә қайтти.
Innis yommuu yeroon tajaajila isaa raawwatetti gara mana isaatti deebiʼe.
24 Дәрвәқә, бир нәччә күндин кейин униң аяли Елизабит һамилдар болди; у бәш айғичә тала-түзгә чиқмай:
Ergasii niitiin isaa Elsaabeex ulfooftee hamma jiʼa shaniitti manaa hin baane.
25 «Әнди Пәрвәрдигар мениң һалимға нәзирини чүшүрүп, мени халайиқ арисида номусқа қелиштин халас қилип, маңа бу күнләрдә шунчилик шапаәт көрсәтти» — деди.
Isheenis, “Gooftaan salphina namoota gidduutti narra ture narraa kaasuuf jedhee guyyaa arjummaan na yaadatetti waan kana naa godhe” jette.
26 [Елизабит һамилдар болуп] алтә ай болғанда, пәриштә Җәбраил Худа тәрипидин Галилийә өлкисидики Насарәт дегән бир шәһәргә, пак бир қизниң қешиға әвәтилди. Қиз болса Давут [падишаниң] җәмәтидин болған Йүсүп исимлиқ бир кишигә дейишип қоюлған еди; қизниң исми болса Мәрйәм еди.
Jiʼa jaʼaffaattis Gabriʼeel Ergamichi Waaqa biraa gara magaalaa Naazreeti ishee Galiilaa keessatti argamtuutti ergame;
innis gara durba namichi sanyii Daawit irraa dhalate kan maqaan isaa Yoosef jedhamu tokkoof kaadhimamtee dhufe. Maqaan durba qulqullittii sanaas Maariyaam ture.
28 Җәбраил униң алдиға кирип униңға: — Салам саңа, әй шәпқәткә муйәссәр болған қиз! Пәрвәрдигар саңа ярдур! — деди.
Ergamaan Waaqaa sunis gara ishee dhaqee, “Yaa ishee surraa argatte; nagaan siif haa taʼu! Gooftaan si wajjin jira” jedhe.
29 У пәриштини көргәндә, униң сөзидин бәк һодуқуп кәтти, көңлидә бундақ салам сөзи зади немини көрситидиғанду, дәп ойлап қалди.
Maariyaam garuu dubbii ergamaa sanaatiin akka malee jeeqamtee, “Kun nagaa akkamiitii?” jettee yaadde.
30 Пәриштә униңға: — Әй Мәрйәм, қорқмиғин. Сән Худа алдида шәпқәт тапқансән.
Ergamichi garuu akkana isheedhaan jedhe; “Yaa Maariyaam, hin sodaatin; ati Waaqa biraa surraa argatteertaatii.
31 Мана, сән һамилдар болуп бир оғул туғисән, сән униң исмини Әйса дәп қойисән.
Kunoo ni ulfoofta; Ilmas ni deessa; maqaa isaas Yesuus jettee moggaafta.
32 У улуқ болиду, Һәммидин Алий Болғучиниң оғли дәп атилиду; вә Пәрвәрдигар Худа униңға атиси Давутниң тәхтини ата қилиду.
Innis guddaa ni taʼa; Ilma Waaqa Waan Hundaa Olii jedhamees ni waamama. Waaqni Gooftaanis teessoo Abbaa isaa Daawit ni kennaaf;
33 У Яқупниң җәмәти үстигә мәңгү сәлтәнәт қилиду, униң падишалиғи түгимәстур, — деди. (aiōn g165)
inni mana Yaaqoob irratti bara baraan ni moʼa; mootummaan isaas dhuma hin qabu.” (aiōn g165)
34 Мәрйәм әнди пәриштидин: — Мән техи әр кишигә тәгмигән турсам, бу иш қандақму мүмкин болсун? — дәп сориди.
Maariyaamis, “Ani durba; yoos wanni kun akkamitti taʼuu dandaʼa ree?” jettee ergamaa sana gaafatte.
35 Пәриштә униңға җававән: — Муқәддәс Роһ сениң вуҗудуңға чүшиду вә Һәммидин Алий Болғучиниң күч-қудрити саңа сайә болуп йеқинлишиду. Шуңа, сәндин туғулидиған муқәддәс [пәрзәнт] Худаниң Оғли дәп атилиду.
Ergamaan sunis akkana jedhee deebiseef; “Hafuurri Qulqulluun sirra buʼa; humni Waaqa Waan Hundaa Oliis si golbooba. Kanaaf inni qulqulluun dhalatu sun Ilma Waaqaa ni jedhama.
36 Вә мана, туққиниң Елизабитму яшинип қалған болсиму, оғулға һамилдар болди; туғмас дейилгүчиниң қосақ көтәргинигә һазир алтә ай болуп қалди.
Kunoo, firri kee Elsaabeexi iyyuu dulluma ishee keessa ilma ulfoofteerti; isheen dhabduu jedhamaa turte sun jiʼa jaʼaffaa qabatteerti.
37 Чүнки Худа билән һеч қандақ иш мүмкин болмай қалмайду, — деди.
Wanni Waaqaaf hin dandaʼamne hin jiruutii.”
38 Мәрйәм: — Мана Пәрвәрдигарниң дедигимән; маңа сөзүң бойичә болсун, — деди. Шуниң билән пәриштә униң йенидин кәтти.
Maariyaamis, “Kunoo, ani garbittii Gooftaa ti. Akkuma ati dubbatte naaf haa taʼu” jetteen. Ergamichis ishee dhiisee deeme.
39 Мәрйәм шу күнләрдә орнидин қопуп алдирап Йәһудийә тағлиқ районидики бир шәһәргә барди.
Yeroo sana Maariyaam kaatee ariitiidhaan gara magaalaa baddaa biyya Yihuudaa tokkoo dhaqxe.
40 У Зәкәрияниң өйигә кирип, Елизабитқа салам бәрди.
Isheenis mana Zakkaariyaas seentee Elsaabeexin nagaa gaafatte.
41 Вә шундақ болдики, Елизабит Мәрйәмниң салимини аңлиғандила, қосиғидики бовақ ойнақлап кәтти. Елизабит болса Муқәддәс Роһқа толдурулуп, жуқури аваз билән тәнтәнә қилип мундақ деди: — Қиз-аяллар ичидә бәхитликтурсән, қосиғиңдики мевиму бәхитликтур!
Elsaabeexis yommuu nagaa Maariyaam dhageessetti mucaan sun gadameessa ishee keessa uʼutaale. Elsaabeexis Hafuura Qulqulluudhaan ni guutamte.
Isheenis sagalee ishee ol fudhattee iyyitee akkana jette; “Ati dubartoota keessaa eebbifamtuu dha; mucaan ati deessus eebbifamaa dha.
43 Маңа шундақ [шәрәп] нәдин кәлдикин, Рәббимниң аниси болғучи мени йоқлап кәлди!
Garuu akka haati Gooftaa koo gara koo dhuftuuf arjummaan akkanaa akkamitti naa godhame?
44 Чүнки мана, салимиң қулиқимға киргәндила, қосиғимдики бовақ сөйүнүп ойнақлап кәтти.
Kunoo, akkuma sagaleen nagaa keetii gurra koo seeneen ulfi gadameessa koo keessa jiru gammachuun utaaleera.
45 Ишәнгән қиз нәқәдәр бәхитликтур; чүнки униңға Пәрвәрдигар тәрипидин ейтилған сөз җәзмән әмәлгә ашурулиду!
Wanni Gooftaan isheetti dubbate akka raawwatamu kan amante isheen eebbifamtuu dha!”
46 Мәрйәмму хуш болуп мундақ деди: — «Җеним Рәбни улуқлайду,
Maariyaamis akkana jette: “Lubbuun koo Gooftaadhaaf ulfina kenniti;
47 роһум Қутқузғучим Худадин шатланди,
hafuurri koos fayyisaa koo Waaqatti ni gammada;
48 Чүнки У дедигиниң мискин һалиға нәзәр салди; Чүнки мана, шундин башлап барлиқ дәвирләр мени бәхитлик дәп атайду;
inni salphina garbittii isaa argeeraatii. Kunoo ammaa jalqabee dhaloonni hundinuu eebbifamtuu naan jedha;
49 Чүнки Қадир Болғучи мән үчүн улуқ ишларни әмәлгә ашурди; Муқәддәстур Униң нами.
Inni humna qabeessi sun waan guddaa naa godheeraatii; maqaan isaa qulqulluu dha.
50 Униң рәһим-шәпқити дәвирдин-дәвиргичә Өзидин қорқидиғанларниң үстидидур,
Araarri isaas warra isa sodaataniif dhalootaa hamma dhalootaatti itti fufa.
51 У билиги билән күч-қудритини намайән қилди, У тәкәббурларни көңлидики нийәт-хияллири ичидила тар мар қилди.
Inni irree isaatiin hojiiwwan gurguddaa hojjeteera; of tuultotas yaada garaa isaaniitiin bittinneesseera.
52 У күчлүк һөкүмдарларни тәхтидин чүшүрди, Пеқирларни егиз көтәрди.
Bulchitoota teessoo isaanii irraa buuseera; gad of qabeeyyii garuu ol kaaseera.
53 У ачларни нази-немәтләр билән тоюндурди, Лекин байларни қуруқ қол қайтурди.
Warra beelaʼan waan gaariidhaan quufseera; sooreyyii garuu harka duwwaa deebiseera.
Inni araara qabeessa taʼuu isaa yaadachaa garbicha isaa Israaʼelin gargaareera;
55 У ата-бовилиримизға ейтқинидәк, Йәни Ибраһим һәм униң нәслигә мәңгү вәдә қилғинидәк, У Өз рәһим-шәпқитини есидә тутуп, Қули Исраилға ярдәмгә кәлди». (aiōn g165)
kunis akkuma inni abbootii keenyaaf, Abrahaamii fi sanyii isaatiif bara baraan waadaa galetti.” (aiōn g165)
56 Мәрйәм Елизабитниң йенида үч айчә туруп, өз өйигә қайтти.
Maariyaamis gara jiʼa sadii Elsaabeexi bira turtee gara mana ofii isheetti deebite.
57 Елизабитниң туғутиниң ай-күни тошуп, бир оғул туғди.
Elsaabeexi yeroon daʼumsa ishee geenyaan ilma deesse.
58 Әнди униң қолум-хошнилири вә уруқ-туққанлири Пәрвәрдигарниң униңға көрсәткән меһри-шәпқитини шунчә улғайтқанлиғини аңлап, униң билән тәң шатланди.
Olloonni isheetii fi firoonni ishee akka Gooftaan araara guddaa isheef godhe dhagaʼanii ishee wajjin gammadan.
59 Вә шундақ болдики, бовақ туғулуп сәккиз күн болғанда, халайиқ балиниң хәтнисини қилғили кәлди. Улар униңға Зәкәрия дәп атисиниң исмини қоймақчи болушти.
Isaanis guyyaa saddeettaffaatti daaʼima sana dhagna qabuu dhufan; Zakkaariyaas jedhaniis maqaa abbaa isaatiin isa moggaasuu fedhan.
60 Лекин аниси җававән: — Яқ! Исми Йәһя аталсун — деди.
Haati isaa garuu, “Lakkii! Inni Yohannis jedhamee waamamuu qaba” jette.
61 Улар униңға: — Бирақ уруқ-җәмәтиңиз ичидә бундақ исимдикиләр йоққу! — дейишти.
Isaanis, “Firoota kee keessa namni maqaa akkanaa qabu tokko iyyuu hin jiru” jedhaniin.
62 Шуниң билән улар балиниң атисидин пәрзәнтиңизгә немә исим қоюшни халайсиз, дәп ишарәт билән сорашти.
Namoonni sunis akka Zakkaariyaas eenyu jedhee daaʼima sana waamuu barbaadu beekuuf jedhanii mallattoon isa gaafatan.
63 У бир парчә [мом] тахтайни әкилишни тәләп қилип: «Униң исми Йәһядур» дәп язди. Һәммәйлән интайин һәйран қелишти.
Innis gabatee irratti barreessu kadhatee, “Maqaan isaa Yohannis” jedhee barreesse; hundi isaaniis ni dinqifatan.
64 Шуан униң ағзи ечилди, униң тили йешилип, зуванға кәлди вә шуниң билән Худаға тәшәккүр-мәдһийә ейтти.
Yommusuma afaan isaa banamee arrabni isaa hiikame; innis Waaqa galateeffachuudhaan dubbachuu jalqabe.
65 Уларниң өпчүрисидикиләрниң һәммисини қорқунуч басти; Йәһудийә тағлиқ районлирида бу ишларниң һәммиси әл ағзида пур кәтти.
Olloonni isaanii hundinuu sodaadhaan guutaman; wanni kunis baddaa biyya Yihuudaa hunda keessatti odeeffame.
66 Бу ишлардин хәвәр тапқучиларниң һәммиси уларни көңлигә пүкүп: «Бу бала зади қандақ адәм болар?» дейишти. Чүнки Пәрвәрдигарниң қоли дәрвәқә униңға яр еди.
Warri kana dhagaʼan hundinuus, “Yoos daaʼimni kun nama akkamii taʼinna laata?” jedhanii garaa isaaniitti dinqifatan. Harki Gooftaa isa wajjin tureetii.
67 Шу чағда балиниң атиси Зәкәрия Муқәддәс Роһқа толдурулуп, вәһий-бешарәтни йәткүзүп, мундақ деди: —
Zakkaariyaas abbaan Yohannis Hafuura Qulqulluudhaan guutamee akkana jedhees raajii dubbate:
68 «Исраилниң Худаси Пәрвәрдигарға тәшәккүр-мәдһийә оқулсун! Чүнки У Өз хәлқини йоқлап, улардин хәвәр елип, бәдәл төләп уларни һөр қилди.
“Sababii dhufee saba isaa fureef Gooftaan, Waaqni Israaʼel haa eebbifamu.
Inni mana garbicha isaa mana Daawit keessatti gaanfa fayyinaa nuuf kaaseera;
70 У қедимдин бери муқәддәс пәйғәмбәрлириниң ағзи арқилиқ вәдә қилғинидәк, Қули болған Давутниң җәмәти ичидин биз үчүн бир ниҗат мүңгүзини өстүрүп турғузди; Бу зат бизни дүшмәнлиримиздин вә бизни өч көридиғанларниң қолидин қутқузғучи ниҗаттур. (aiōn g165)
akkuma afaan raajota isaa qulqulloota duriitiin dubbatetti (aiōn g165)
diinota keenya jalaa, harka warra nu jibban hundumaa keessaas nu baasuuf jedhee
72 У шу йол билән ата-бовилиримизға илтипат әйләп, Муқәддәс әһдисини әмәлгә ашуруш үчүн, Йәни атимиз Ибраһимға болған қәсимини есидә тутуп, Бизни дүшмәнлириниң қолидин азат қилип, Барлиқ күнлиримиздә һеч кимдин қорқмай, Өз алдида ихласмәнлик вә һәққанийлиқ билән, Хизмәт-ибадитидә болидиған қилди.
araara abbootii keenyaaf waadaa gale sana raawwachuudhaaf, kakuu isaa qulqulluu,
inni abbaa keenya Abrahaamiif kakate yaadachuudhaaf,
harka diinota keenyaa keessaa nu baasuudhaaf, akka nu sodaa malee isa tajaajillu nu dandeessisuudhaaf,
akka nu bara jireenya keenyaa guutuu qulqullinaa fi qajeelinaan, fuula isaa duratti tajaajilluuf waan kana godhe.
76 Әнди сән, и балам, Һәммидин Алий Болғучиниң пәйғәмбири дәп атилисән; Чүнки сән Рәбниң йоллирини тәйярлаш үчүн Униң алдида маңисән.
“Yaa mucaa ko, ati raajii Waaqa Waan Hundaa Olii ni jedhamta; ati karaa isaa qopheessuuf fuula Gooftaa dura ni deemtaatii;
77 Вәзипәң униң хәлқигә гуналириниң кәчүрүм қилиниши арқилиқ болидиған ниҗатниң хәвирини билдүрүштүр;
kunis akka ati dhiifama cubbuu argachuu isaaniitiin beekumsa fayyinaa saba isaatiif kennituuf;
78 Чүнки Худайимизниң ичи-бағридин урғуп чиққан шәпқәтләр вәҗидин, Қараңғулуқ вә өлүм көләңгиси ичидә олтарғанларни йорутуш үчүн, Путлиримизни аманлиқ йолиға башлаш үчүн, Әрштин таң шәпиқи үстимизгә чүшүп йоқлиди.
sababii araara Waaqa keenyaa kan gara laafinaan guutame kan bariin fayyinaa samii irraa ittiin nuu bariʼuu,
warra dukkana keessa, gaaddidduu duʼaa jala jiraniif akka ifa kennuuf; miilla keenyas karaa nagaa irra deemsisuuf.”
80 Бала болса өсүп, роһта күчләндүрүлди. У Исраил җамаитиниң алдида намайән қилинғичә чөлләрдә яшап кәлди.
Mucichis guddatee hafuuraan jabaachaa deeme; hamma guyyaa saba Israaʼelitti mulʼateettis gammoojjii keessa jiraate.

< Луқа 1 >