< Аюп 22 >

1 Андин Теманлиқ Елифаз мундақ деди: —
Eliifaaz Teemaanichi akkana jedhee deebise:
2 Адәм Худаға қандақму пайда кәлтүрәлисун? Дана адәмләрму Униңға немә пайда кәлтүрәлисун?
“Namni Waaqa fayyaduu dandaʼaa? Namni ogeessi iyyuu maal isa fayyada?
3 Сән һәққаний болсаңму, Һәммигә Қадирға немә бәһрә берәләйттиң? Йоллириң әйипсиз болған тәғдирдиму, сән Униңға немә ғәниймәтләрни елип келәләйсән?
Yoo ati nama qajeelaa taate wanni kun Waaqa Waan Hunda Dandaʼuuf gammachuu maalii kenna? Yoo karaan kee hirʼina qabaachuu baates inni buʼaa maalii argata?
4 Униң сени әйипләйдиғанлиғи, Вә Униң саңа шикайәтләр йәткүзидиғини сениң ихласмән болғиниң үчүнму-я?
“Wanni Waaqni sitti dheekkamee murtiitti si dhiʼeessuuf waan ati isa sodaattuufii?
5 Сениң рәзиллигиң зор әмәсму? Сениң гуналириң һесапсиз әмәсму?
Hamminni kee guddaa dha mitii? Cubbuun kees dhuma hin qabu mitii?
6 Сән қериндашлириңдин сәвәпсиз кепиллик алғансән; Сән ялаңтүшләрни кийим-кечәклиридин мәһрум қиливәткәнсән.
Ati sababii malee obboloota kee irraa qabdii fudhatteerta; namoota irraa uffata baaftee qullaa isaan hambifteerta.
7 Һалсизланғанларға су бәрмидиң, Ач қалғанларға ашниму аяп бәрмидиң,
Warra dadhaban bishaan hin obaafne; kanneen beelaʼanis nyaata dhowwatteerta;
8 Гәрчә сән йәр-зиминлик болған қоли узун адәм болсаңму, Йәр-зимин тутуп һөрмәтлинип кәлгән адәм болсаңму,
namni humna qabu biyya qabaata; kan ulfina qabus keessa jiraata.
9 Сән тул хотунларниму қуруқ қол яндурғансән, Житим-йесирларниң қолиниму янҗитивәткәнсән.
Ati dubartoota dhirsoonni irraa duʼan harka duwwaa gad dhiifte; irree ijoollee abbaa hin qabnees ni cabsite.
10 Мана шу сәвәптин әтрапиңда қапқанлар ятиду, Уштумтут пәйда болған вәһимиму сени басиду.
Kanaafuu kiyyoon si marseera; sodaan tasaas si qabateera.
11 Шу сәвәптинму сени қараңғулуқ бесип көрәлмәс қилди, Бир кәлкүн келип сени ғәриқ қилди.
Akka ati hin argineef ifni kee dukkanaaʼeera; lolaan bishaaniis sirra garagala.
12 Тәңри әршаланиң чоққисида туриду әмәсму? Әң егиз юлтузларниң нәқәдәр алий екәнлигигә қарап бақ!
“Waaqni samii keessa ol fagoo jiraata mitii? Inni urjiiwwan ol fagoo jiran illee hammam akka ol fagaatan of jalatti gad ilaala!
13 Бирақ сән: «Тәңри немини билиду? У раст шунчә зулмәт қараңғулуқта бир немини пәриқ етәләмду?!» дәватисән.
Ati garuu akkana jetta; ‘Waaqni maal beeka? Inni dukkana akkasii keessatti murtii kennaa?
14 Йәнә: «Қоюқ булутлар уни тосивалиду, Шуңа У пәләк үстидә айлинип маңғинида бизни көрмәйду!» — дәйсән.
Yommuu inni bantii samii irra deemu, akka inni nu hin argineef duumessi gobbuun isa haguuga.’
15 Яман адәмләр маңған кона йолни сәнму тутиверәмсән?
Ati daandii durii kan namoonni hamoon irra deeman duukaa buutaa?
16 Улар вақти тошмай турупла елип кетилгән, Уларниң һуллири кәлкүн тәрипидин еқитилип кетилгән.
Isaan utuu yeroon isaanii hin gaʼin fudhataman; hundeen isaanis lolaadhaan haxaaʼame.
17 Улар Тәңригә: «Биздин нери бол!» Һәммигә Қадир бизни немә қилалисун?» — дәйтти.
Isaanis Waaqaan, ‘Nu dhiisi! Waaqni Waan Hunda Dandaʼu maal nu gochuu dandaʼa?’ jedhan.
18 Бирақ уларниң өйлирини есил нәрсиләр билән толдурған дәл Униң Өзидур, Мән болсам яманларниң нәсиһитидин жирақлашқанмән!
Garuu kan mana isaanii waan gaariin guute isuma; kanaafuu ani gorsa hamootaa irraa nan fagaadha.
19 Һәққанийлар уларниң бәрбат болғанлиғини көрүп шатлиниду; Бигуналар уларни мазақ қилип: —
Qajeelonnis badiisa isaanii arganii ni gammadu; warri balleessaa hin qabnes akkana jedhanii isaanitti qoosu;
20 «Бизгә қарши чиққучилар шүбһисиз вәйран болиду, От уларниң байлиқлирини жутувәтмәмду?» — дәйду.
‘Dhugumaan amajaajonni keenya balleeffamaniiru; qabeenya isaaniis ibiddi barbadeesseera.’
21 [Шуңа] Худаға бойсунуп Уни тонусаң, Шу чағдила сән аман болисән; Шуниң билән саңа амәт келиду.
“Waaqaan walii gali; isa wajjinis nagaan jiraadhu; haala kanaanis wanni gaariin siif dhufa.
22 Униң ағзидин кәлгән несиһәтниму қобул қил, Униң сөзлирини көңлүңгә пүкүп қой.
Afaan isaatii qajeelfama fudhadhu; dubbii isaa illee garaatti qabadhu.
23 Сән Һәммигә Қадирниң йениға қайтип кәлсәң, муқәррәрки, Қайтидин қурулуп чиқалайсән; Әгәр сән қәбиһликни чедирлириңдин жирақлаштурсаң,
Yoo gara Waaqa Waan Hunda Dandaʼuutti deebite, ati ni haaromfamta; yoo dunkaana kee keessaa hammina balleessitee
24 Әгәр сән алтунуңни топа-чаң үстигә ташлалисаң, Офирдики алтунуңни шиддәтлик еқинниң ташлириға қошувәтсәң,
warqee kee biyyoo keessa buufte, yoo warqee Oofiirii immoo dhagaa keessatti gatte,
25 Ундақта Һәммигә Қадирниң Өзи саңа алтун болиду. Сениң үчүн сәрхил күмүчму болиду.
yoos Waaqni Waan Hunda Dandaʼu warqee, meetii filatamaas siif taʼa.
26 У чағда сән Һәммигә Қадирдин сөйүнисән, Йүзүңни Тәңригә қарап көтирәләйсән.
Ati yeroo sanatti Waaqa Waan Hunda Dandaʼutti ni gammadda; fuula kees gara Waaqaatti ol qabatta.
27 Сән Униңға дуа қилсаң, У қулақ салиду, Шундақла сәнму ичкән қәсәмлириңгә әмәл қилисән.
Ati isa kadhatta; inni si dhagaʼa; ati immoo wareega kee ni baafatta.
28 Сән қарар қилған иш әмәлгә ашиду, Йоллириң үстигә нур чүшиду.
Wanni ati murteessite ni taʼa; ifnis karaa kee irratti ni ifa.
29 Адәмләр пәс қилинғанда, сән уларға: «Орнуңлардин туруңлар!» дәйсән, Шуниң билән [Худа] чирайи сунғанларни қутқузиду.
Yeroo namoonni gad qabamanitti ati immoo, ‘Ol isaan qabi!’ jetta; innis warra gad qabaman ni baraara.
30 У һәтта гунайи бар адәмниму қутқузиду, У қолуңдики һалаллиқтин қутқузулиду.
Inni nama balleessaa qabu illee ni oolcha; ati qulqullummaa harka keetiitiin furamta.”

< Аюп 22 >