< Дії 17 >

1 Як вони перейшли Амфіпо́ль й Аполло́нію, то прийшли до Солу́ня, де була синагога юдейська.
Lino chiindi nobakiinda mumyuunzi yaku Amfipolisi a Apoloniya, bakasika kumunzi waku Tesalonika, ooko kwakali chikombelo chaba Juda.
2 І Павло, за звича́єм своїм, до них увійшов, і з ними змагавсь три суботи з Писа́ння,
Pawulu, mbubonya mbulichimbo chakwe, wakiinka kulimbabo alimwi kwamazuba aama Sabata aatatu wakambilaana aabo kuzwa mumalembe.
3 виказуючи та доводячи, що мусів Христос постраждати й воскре́снути з мертвих, і що Христос Той — Ісус, про Якого „я вам проповідую“.
Wakali kujula malembe akupandulula kuti chakalelede kuti Kkilisito aapenge akubuka lubo kuzwa kulufu. Wakwamba kuti, “Jesu ooyo ngundiluula kulindinywe ngu Kkilisito.”
4 І ввірували дехто з них і до Павла та до Сили пристали, — безліч побожних із ге́лленів та немало з шляхе́тних жінок.
Bamwi babaJuda bakakombelezegwa eelyo bakajatana a Pawulu a Sayilasi kubikilizya mweelwe muunji waba Giliki balipeda, abuzuluzi bwabanakazi bayingi.
5 А невірні юдеї були запалилися за́здрістю, і якихсь негідних людей назбирали на вулицях, учинили збіго́висько та й бунтували те місто, а набі́гши на хату Ясо́нову, шукали апо́столів, щоб до на́товпу вивести їх.
Pesi baJuda ibatasyomi, bakali abbivwe, bakabweza bamwi bantu bamineme kuzwa kuchisambalilo, bakabungania makamu aantomwe, akubika muunzi mumbukila. kubusizya kung'anda ya Jasoni, bakali kuyandula ikuhusya Pawulu a Sayilasi aanze kuti aaye kubantu.
6 А як їх не знайшли, потягли до начальників міста Ясо́на та декого з братті, кричачи́: „Ті, що світ сколотили, — і сюди ось вони поприхо́дили!
Pesi awo nebatakwe nobakabajana, bakakwela Jasoni abamwi bakwabo kunembo lyaba singuzu bamumuunzi, bakalilila kuti aaba bantu bakasandamwida nyika aansi alubo basika ookuno lubo.
7 А Ясон їх до себе прийняв. Вони всі проти наказів кесаря чинять, гово́рячи, ніби інший є цар — Ісус“.
Aaba baalumi Jasoni mbakatambula bakazyania aamulawo wa-Siza, bamba kuti, “Kulumbi Mwami Jesu.”
8 І вони зворохо́били наро́д та начальників міста, що слухали це.
Bakatazya makamu abasinguzu, bamuunzi bakamvwa zintu eezi.
9 Але, узявши поруку з Ясо́на та з інших, вони їх відпустили.
Pesi mukwinda kwakujana kukwabililwa kuzwa kuli Jasoni akuliboonse, bakabazumizya kwiinka.
10 А брати відіслали негайно вночі Павла й Силу до Ве́рії. І, прибувши, вони пішли в синагогу юдейську.
Busiku oobo bakwabo bakatuma Pawulu a Sayilasi kuBbeliya. Nobakasika nkuko, bakayinka muchikombelo chaba Juda.
11 Ці були шляхетні́ші за солу́нян, — і слова́ прийняли з повним за́палом, і Писа́ння досліджували день-у-день, чи та́к воно є.
Lino bantu aaba bakaliluleeme kwinda aabo bamu Tesalonika, nkambo bakatambula ijwi amizeezo ilipedelede, kulingulula malembe buzuba abuzuba kuti babone na zintu eezi zyakali mbubo.
12 Тож багато із них тоді ввірували, і з почесних ге́лленсьих жінок та немало із му́жів.
Nkinkaako biingi babo bakasyooma, kubikilizya abamwi banakazi bayuungi ba Giliki abalumi biingi.
13 Як солунські ж юдеї довідалися, що Павло проповідує Боже Слово й у Ве́рії, прибули́ вони, і там баламутили та бунтували наро́д.
Pesi chiindi ba Juda baku Tesalonika nibakaziba kuti alubo Pawulu wakali kuluula jwi lya Leza ku Bbeliya, bakiinka nkuko akunyongania akukataazya makamu.
14 Тоді браття негайно Павла відпустили, щоб до моря йшов; а Сила та Тимофій позоста́лися там.
Mpawawo, bakwabo bakatumina Pawulu kuya kulwizi, pesi Sayilasi a Timoti bakakkala nkuko.
15 А ті, що Павла́ відпроваджували, провели́ його аж до Ате́н, а прийнявши нака́за про Силу та Тимофія, щоб до нього вернулися якнайшвидше, відбули́.
Aabo bakali kweenzya Pawulu bakamubweza bamutola kule kuluumbi munzi waku Atenisi. Mbubonya mbakamusiya Pawulu nkuko, bakatambula malayilile kuzwa kulinguwe kuti Sayilasi a Timoti basike chakufwambana mbuli mbubakonzya.
16 Як Павло ж їх чекав у в Ате́нах, у ньо́му кипів його дух, як бачив це місто, повне ідолів.
Lino mbubonya Pawulu mbwakali kubalinda mu Atenisi, muuya wakwe wakanyemezegwa mukati kawke aawo nakabona muunzi uzwide zikozyano.
17 Тож він розмовляв у синагозі з юдеями та з богобійними, і на ринку щоденно зі стрі́чними.
Eelyo mazuba woonse wakambilaana abaJuda abamwi bakali kukomba Leza mbonya amuchisambalilo kuba nkuko.
18 А дехто з філо́софів епікуре́їв та сто́їків сперечалися з ним. Одні говорили: „Що́ то хоче сказати оцей пустомо́в?“А інші: „Здається, він проповідник чужих богів“, бо він їм звіща́в Єва́нгелію про Ісуса й воскре́сення.
Pesi abalabo bamwi baba Epikuliya abasongo ba Sitoyiki bakaswanana aawe. Bamwi bakaamba kuti, “Niinzi ooyu utakwe makani ncheezya kwaamba?” Bamwi bakati, “Ulangika aanga nguumwi ooyo wwiita bantu kuti batobela baleza benzu, nkambo wakali kuluula makani mabotu aatala a Jesu abubuke.
19 І, взявши його, повели в ареопа́г та й казали: „Чи можемо знати, що́ то є ця наука нова́, яку проповідуєш ти?
Bakabweza Pawulu akumuleta ku Aliyopagasi, bakati, “Ngatulaziba eeyi njiisyo mpyaa eyo njowakali kwaamba?
20 Бо чудне́ щось вкладаєш до наших вух. Отже хочемо знати, що́ то значити має?“
Nkaambo ulikweta zintu zyeenzu kumatwi eesu. Nkinkaako, tuyanda kuziba kuti eezi zyambanzi.”
21 А всі ате́няни та захожі чужи́нці нічим іншим радніш не займалися, як аби щось нове́ говорити чи слухати.
(Lino ba Atenisi aabenzu bakali kukkala nkuko bakamaninsya chiindi chabo kakutakwe anchibachita pesi kwambuula nikuba kuswilila atala achimwi chipya.)
22 Тоді Павло став посе́редині ареопа́гу й промовив: „Му́жі ате́нські! Із усьо́го я бачу, що ви дуже побожні.
Mpawo Pawulu wakima aakati kaba Aliyopagasi akwaamba kuti, “Yobalumi baku Atenisi, ndabona kuti muli basichizuminano munzila yoonse.
23 Бо, проходячи та оглядаючи свя́тощі ваші, я знайшов також же́ртівника, що на ньому написано: „Незнаному Богові“. Ось Того, Кого навмання́ ви шануєте, Того я проповідую вам.
Nkambo mbubonya mbundayinda akulanga loko kuzintu zyabukombe bwanu, ndajana chipayililo chili abulemu oobu, “Kuli Leza utazibinkene.” kufumbwa nchimukomba mukutaziba, eechi ndachaambilizya kuli ndinywe.
24 Бог, що створив світ і все, що в ньому, бувши Господом неба й землі, проживає не в хра́мах, рукою збудова́них,
Leza wakachita nyika azyoonse zilimulinjiyo, mbwanga ngu Mwami wajulu anyika, takkali mumaanda ayaakwa amaboko.
25 і Він не вимагає служі́ння рук лю́дських, ніби в чо́мусь Він мав би потребу, бо Сам дає всім і життя, і дихання, і все.
Nikuba kubelekelwa amaboko abantu, mbuli kunga ubulide chintu, mbwaanga lwakwe nguupa bantu buumi akuyooya azimwi zyonse.
26 І ввесь лю́дський рід Він з одно́го створив, щоб замешкати всю поверхню землі, і призна́чив окреслені до́би й границі заме́шкання їх,
Kuzwa kumuntu uumwi wakachita misyobo yabantu kuti bapone aatala enyika kali wabamba kuzulila kwazyiindi amigano yamasena aabo mubakkede,
27 щоб Бога шукали вони, чи Його не відчують і не зна́йдуть, хоч Він недалеко від кожного з нас.
Kuchitila kuti balanguule Leza akuti ambweni ngabalakonzya kuzuzya nzila yabo nkambo kanguwe akumujana pesi talikule pe kuzwa kuluumwi wesu.
28 Бо ми в Нім живемо́, і рухаємось, і існуємо, як і деякі з ваших поетів казали: „Навіть рід ми Його!“
Nkaambo mulinguwe tulapona akweenda akujana buumi, mbubonya mbuli bamwi, simwanza ngano banu mbubakaamba, 'Nkambo alubo tuli lunyungu lwakwe.'
29 Отож, бувши Божим тим родом, не повинні ми ду́мати, що Божество́ подібне до золота, або срі́бла, чи до каменю, твору мистецтва чи лю́дської ви́гадки.
“Nkinkaako, mbokunga tulilunyungu lwa Leza, tatwelede kuyeeya anga bubotu bwabulenge bulakozyanisigwa angolida niiba nsiliva, niliba bbwe, izikozyano zyakabezwa amiyeeyo yamuntu.
30 Не зважаючи ж Бог на часи невідо́мости, ось тепер усім лю́дям наказує, щоб скрізь ка́ялися,
Nkinkaako Leza wakazileka zyiindi zyakutaziba, pesi lino ulayilila bantu boonse koonse koonse kuti basanduke.
31 бо Він ви́значив день, коли хоче судити поправді ввесь світ через Мужа, що Його наперед Він поставив, і Він подав до́каза всім, із мертвих Його воскресивши“.
Nkambo wakabamba buzuba nayobetaeka nyika mubululami kumuntu ngwakasala. Leza wakapa chisinizyo chamuntu ooyu kuli woonse akumubusya kuzwa kubafu.”
32 Як почули ж вони про воскре́сення мертвих, то одні насміхатися стали, а інші казали: „Про це бу́демо слухати тебе іншим ра́зом“.
Lino chiindi bantu baku Atenisi nobakamvwa azyabubuke wabafu, bamwi bakamuniaka Pawulu; pesi bamwi bakati, “Tuyokuswilila lubo aatala ankani eeyi.”
33 Так вийшов Павло з-поміж них.
Kuzwa waawo, Pawulu wakabasiya.
34 А деякі мужі пристали до нього й увірували, серед них і Діонисій Ареопагі́т, і жінка, Дама́ра ім'я́м, та інші із ними.
Pesi bamwi bakasyoma, kubikilizya a Diyonisiyasi mu Aliyopegiti, mwanakazi utegwa Damalisi, abamwi bakalaambabo.

< Дії 17 >