Fakahā 14

1 Pea ne u mamata, pea vakai, naʻe tuʻu ha Lami ʻi he moʻunga ko Saione, pea naʻe ʻiate ia ʻae tokotaha kilu mā toko fā mano ma toko fā afe, kuo tohi ʻi honau foʻi laʻē ʻae huafa ʻo ʻene Tamai.

Un es redzēju, un raugi, Tas Jērs stāvēja uz Ciānas kalna un līdz ar Viņu simt četrdesmit četri tūkstoši, kam Viņa Tēva vārds bija rakstīts pie viņu pierēm.

2 Pea ne u ongoʻi ʻae leʻo mei he langi, ʻo hangē ko e ʻuʻulu ʻoe ngaahi vai lahi, pea hangē ko e ʻuʻulu ʻoe mana lahi: pea ne u ongoʻi ʻae leʻo ʻoe kau haʻape ʻoku taaʻi honau ngaahi haʻape:

Un es dzirdēju balsi no debesīm kā daudz ūdeņu balsi un kā liela pērkona balsi, un tā balss, ko es dzirdēju, bija tā kā koklētāji koklē uz savām koklēm.

3 Pea naʻa nau hiva ʻaki ʻae hiva foʻou ʻi he ʻao ʻoe nofoʻa fakaʻeiʻeiki, pea ʻi he ʻao ʻoe meʻa moʻui ʻe fā, pea mo e kau mātuʻa: pea naʻe ʻikai ke faʻa ʻilo ʻe ha taha ʻae hiva ko ia ka ko e tokotaha kilu mo e toko fā mano mo e toko fā afe, naʻe huhuʻi mei māmani.

Un tie dziedāja kā jaunu dziesmu tā goda krēsla priekšā un to četru dzīvo un to vecaju priekšā, un neviens nevarēja to dziesmu mācīties, kā vien tie simt četrdesmit četri tūkstoši, kas bija atpirkti no pasaules.

4 Ko kinautolu eni naʻe ʻikai ke nau ʻuliʻi ʻaki ʻae fefine; he ko e kau tāupoʻou ʻakinautolu. Ko kinautolu eni ʻoku nau muimui ʻi he Lami ʻi he potu kotoa pē ʻoku ʻalu ia ki ai. Ko kinautolu eni naʻe huhuʻi mei he kakai, ko e ʻuluaki fua ki he ʻOtua mo e Lami.

Šie ir, kas ar sievām nav apgānījušies; jo tie ir šķīsti; šie ir, kas Tam Jēram staigā pakaļ, uz kurieni Tas iet. Šie ir atpirkti no cilvēkiem par pirmajiem Dievam un Tam Jēram.

5 Pea naʻe ʻikai ʻilo ha kākā ʻi honau ngutu: he ʻoku nau taʻehalaia ʻi he ʻao ʻoe ʻafioʻanga ʻoe ʻOtua.

Un viņu mutē viltība nav atrasta, jo tie ir bezvainīgi Dieva goda krēsla priekšā.

6 Pea ne u mamata ki ha ʻāngelo kehe ʻe taha ʻoku puna ʻi he loto langi, kuo ʻiate ia ʻae ongoongolelei taʻengata ke malangaʻaki kiate kinautolu ʻoku nofo ʻi he māmani, pea ki he puleʻanga kotoa pē, mo e faʻahinga, mo e lea, mo e kakai, (aiōnios g166)

Un es redzēju citu eņģeli debes' vidū skrienam; tam bija mūžīgs evaņģēlijs, tiem sludināt, kas virs zemes dzīvo, un visām tautām un ciltīm un valodām un ļaudīm. (aiōnios g166)

7 ‌ʻO ne pehē ʻaki ʻae leʻo lahi, “Manavahē ki he ʻOtua, pea ʻatu ʻae fakamālō kiate ia; he kuo hokosia ʻae feituʻulaʻā ʻo ʻene fakamaau: pea hū kiate ia naʻa ne ngaohi ʻae langi, mo e māmani, pea mo e tahi, mo e ngaahi matavai ʻoe ngaahi vai.”

Šis ar stipru balsi sacīja: bīstaties Dievu un dodiet Viņam godu, jo Viņa sodības stunda ir nākusi, un pielūdziet To, kas ir radījis debesi un zemi un jūru un ūdeņu avotus.

8 Pea naʻe muimui ʻae ʻāngelo ʻe tokotaha, ʻo ne pehē, “Kuo hinga ʻa Papilone, kuo hinga ia, ʻae kolo lahi ko ia, koeʻuhi kuo ne fakainuʻi ʻae puleʻanga kotoa pē ʻi he uaine ʻoe houhau ʻo ʻene feʻauaki.”

Un cits eņģelis, otrs, nāca pakaļ sacīdams: kritusi, kritusi Bābele, tā lielā pilsēta, tāpēc ka tā visas tautas dzirdinājusi ar savas maucības dusmu vīnu.

9 Pea muimui ʻiate kinaua hono tolu ʻoe ʻāngelo, ʻo ne pehē, ʻaki ʻae leʻo lahi, “Kapau ʻe hū ʻe ha taha ki he manu fekai mo hono fakatātā, pea maʻu ʻae fakaʻilonga ʻi hono foʻi laʻē, pe ʻi hono nima,

Un cits eņģelis, tas trešais, tiem nāca pakaļ sacīdams ar stipru balsi: ja kas to zvēru pielūdz un viņa bildi un pieņem to zīmi pie savas pieres un pie savas rokas,

10 ‌ʻE inu ʻe ia ʻi he uaine ʻoe houhau ʻoe ʻOtua, ʻaia kuo lingi taʻehuʻi ki he ipu ʻo hono houhau; pea ʻe fakamamahi ia ʻaki ʻae afi mo e sulifa ʻi he ʻao ʻoe kau ʻāngelo māʻoniʻoni, pea ʻi he ʻao ʻoe Lami:

Tas arīdzan dzers no Dieva dusmības vīna, kas stiprs Viņa bardzības biķerī ir ieliets, un tas taps mocīts ar uguni un sēru to svēto eņģeļu un Tā Jēra priekšā.

11 Pea ʻe ʻalu hake ʻae kohu ʻo ʻenau mamahi ʻo taʻengata pea taʻengata; pea ʻoku ʻikai te nau mālōlō ʻi ha ʻaho pe ha pō, ʻakinautolu ʻoku hū ki he manu fekai mo hono fakatātā, pea mo ia ʻoku ne maʻu ʻae fakaʻilonga ʻo hono hingoa.” (aiōn g165)

Un tie dūmi no viņu mocības uzkāpj mūžīgi mūžam, un dusēšanas nav nedz dienu nedz nakti tiem, kas to zvēru un viņa bildi pielūdz, un ja kas viņa vārda zīmi pieņem. (aiōn g165)

12 Ko eni ʻae faʻa kātaki ʻae kakai māʻoniʻoni: ko ʻeni ʻakinautolu ʻoku fai ʻae ngaahi fekau ʻae ʻOtua, mo e tui kia Sisu.

Še ir to svēto pacietība. Še ir tie, kas tur Dieva baušļus un Jēzus ticību.

13 Pea ne u ongoʻi ʻae leʻo mei he langi, ʻoku pehē mai kiate au, “Tohi, ‘ʻOku monūʻia talu mei heni ʻae pekia ʻoku pekia ʻi he ʻEiki:’” “ʻIo,” ʻoku pehē ʻe he Laumālie, “Koeʻuhi ke nau mālōlō mei heʻenau ngaahi ngāue; pea ʻoku muimui kiate kinautolu ʻenau ngaahi ngāue.”

Un es dzirdēju balsi no debesīm uz mani sakām: raksti! Svētīgi ir tie mirušie, kas iekš Tā Kunga mirst no šī brīža. Tiešām, Tas Gars saka, ka tie dus no savām darbošanām un viņu darbi tos pavada.

14 Pea ne u sio, pea vakai, ko e ʻao hinehina, pea naʻe heka ki he ʻao ʻae tokotaha ʻo hangē ko e Foha ʻoe tangata, kuo ʻi hono ʻulu ʻae pale koula, pea ʻi hono nima ʻae hele tuʻusi ʻoku māsila.

Un es redzēju un raugi, spožs padebesis un uz tā padebeša viens sēdēja, kas Cilvēka Dēlam līdzīgs, ar zelta kroni galvā un ar asu cirpi rokā.

15 Pea naʻe ʻalu atu mei he fale tapu ʻae ʻāngelo ʻe taha, ʻo ne kalanga ʻaki ʻae leʻo lahi kiate ia naʻe heka ki he ʻao, “Ai hoʻo hele tuʻusi, ʻo tuʻusi; he kuo motuʻa ʻae taʻu ʻoe maama.”

Un cits eņģelis nāca no Dieva nama, saukdams ar stipru balsi uz To, kas uz tā padebeša sēdēja: cērt ar Savu cirpi un pļauj; jo tā pļaušanas stunda Tev ir nākusi, tāpēc ka tas pļaujamais virs zemes ir ienācies.

16 Pea ko ia naʻe heka ki he ʻao, naʻa ne ʻai ʻene hele tuʻusi ʻi he fonua; pea naʻe tuʻusi ʻae fonua.

Un Tas, kas uz tā padebeša sēdēja, ar Savu cirpi cirta uz zemi, un zeme tapa pļauta.

17 Pea ʻalu atu mo e ʻāngelo ʻe taha mei he fale tapu ʻoku ʻi he langi, kuo ʻiate ia foki ʻae hele tuʻusi ʻoku māsila.

Un cits eņģelis nāca no Tā Dieva nama, kas ir debesīs, un tam bija arīdzan asa cirpe.

18 Pea ʻalu atu mo e ʻāngelo ʻe taha mei he ʻesifeilaulau, naʻe ʻiate ia ʻae pule ki he afi; ʻo ne kalanga ʻaki ʻae kalanga lahi kiate ia naʻe ʻi ai ʻae hele tuʻusi ʻoku māsila, ʻo ne pehē, “Ai hoʻo hele tuʻusi ʻoku māsila, ʻo tutuʻu ʻa e ngaahi fuhi vaine ʻo māmani; he kuo momoho ʻa hono ngaahi fua ʻoe vaine.”

Un cits eņģelis nāca no tā altāra, tam bija vara pār uguni, un tas sauca ar lielu saukšanu uz to, kam tā asā cirpe bija, sacīdams: cērt ar savu aso cirpi un nogriez vīna ķekarus no zemes vīna koka, jo viņa ogas ir ienākušās.

19 Pea naʻe ʻai ʻe he ʻāngelo ʻa ʻene hele tuʻusi ki he fonua, ʻo tutuʻu ʻa e vaine ʻoe fonua, pea ne lī ia ki he tataʻoʻanga uaine lahi ʻoe houhau ʻoe ʻOtua.

Un tas eņģelis cirta ar savu cirpi uz zemi un nogrieza ogas no zemes vīna koka un meta tās tai lielā Dieva dusmības vīna spaidā.

20 Pea naʻe malamalaki ʻae tataʻoʻanga uaine ʻi he tuʻa kolo, pea naʻe haʻu ʻae toto mei he tataʻoʻanga uaine ʻo aʻu hake ki he ngaahi noʻo ngutu ʻoe fanga hoosi, pea naʻe mafola atu ia ʻi he maile ʻe uangeau.

Un tas vīna spaids tapa mīts ārpus pilsētas, un no tā vīna spaida nāca asinis līdz zirgu iemauktiem pie tūkstoš un sešsimt birzumiem.