< Fakahā 13 >

1 Pea ne u tuʻu ʻi he ʻoneʻone ʻoe tahi, pea u mamata ʻoku ʻalu hake mei he tahi ʻae manu fekai, naʻe fitu hono ʻulu pea naʻe ʻi ai ʻae nifo ʻe hongofulu, pea naʻe ʻi hono ngaahi nifo ʻae pale ʻe hongofulu, pea ʻi hono ngaahi ʻulu ʻae hingoa ko Taukae ʻOtua.
Un es stāvēju uz jūras smiltīm. Un es redzēju zvēru izkāpjam no jūras, tam bija septiņas galvas un desmit ragi, un uz viņa ragiem desmit ķēniņa kroņi, un uz viņa galvām bija zaimošanas vārdi.
2 Pea ko e manu fekai ʻaia ne u mamata ai, naʻe tatau mo e lēpati, pea ko hono vaʻe naʻe hangē ko e vaʻe ʻo ha pea, pea ko hono ngutu naʻe hangē ko e ngutu ʻo ha laione: pea naʻe ʻatu ki ai ʻe he fuʻu ngata ʻa ʻene mālohi ʻaʻana, mo hono nofoʻanga, mo e pule lahi.
Un tas zvērs, ko es redzēju, bija pardelim līdzīgs, un viņa kājas kā lāča kājas, un viņa mute kā lauvas mute; un tas pūķis tam deva savu spēku un savu goda krēslu un lielu varu.
3 Pea ne u mamata naʻe hangē kuo lavea ʻo mate hono foʻi ʻulu ʻe taha; ka naʻe toe moʻui pe hono lavea fakamate: pea naʻe fakatumutumu ʻa māmani kotoa pē ʻo muimui ʻi he manu fekai.
Un es redzēju vienu no viņa galvām kā līdz nāvei ievainotu, un viņa nāves vaina tapa dziedināta, un visa zeme tam zvēram pakaļ brīnījās.
4 Pea naʻa nau hū ki he fuʻu ngata ʻaia ne ne ʻatu ʻae mālohi ki he manu fekai: ʻonau hū ki he manu fekai, ʻonau pehē, “Ko hai ʻoku tatau mo e manu fekai? Ko hai ʻoku faʻa fai ke tauʻi ia?”
Un viņi pielūdza to pūķi, kas tam zvēram varu bija devis, un pielūdza to zvēru sacīdami: kas ir tam zvēram līdzīgs? Kas var ar to karot?
5 Pea naʻe foaki kiate ia ʻae ngutu ke lea fie lahi, mo taukae ki he ʻOtua; pea naʻe tuku kiate ia ʻae pule ke fai ʻae tau ʻi he māhina ʻe fāngofulu ma ua,
Un tam tapa dota mute, runāt lielas lietas un Dieva zaimošanas, un vara tam tapa dota, karot četrdesmit divus mēnešus.
6 Pea ne faai hono ngutu ʻi he lea taukae ki he ʻOtua, ke lauʻikovi hono huafa, mo hono fale fehikitaki, mo kinautolu ʻoku nofo ʻi he langi.
Un tas atdarīja savu muti un runāja zaimošanu pret Dievu, zaimodams Viņa vārdu un Viņa dzīvokli un tos, kas dzīvo debesīs.
7 Pea naʻe tuku kiate ia ke ne tauʻi ʻae kakai māʻoniʻoni, pea ke ne ikuna ʻakinautolu: pea naʻe tuku kiate ia ʻae pule ki he ngaahi faʻahinga, mo e ngaahi lea, mo e ngaahi puleʻanga kotoa pē.
Un tam tapa dots, karot ar tiem svētiem un tos uzvarēt, un tam vara tapa dota pār visām ciltīm un valodām un tautām.
8 Pea ʻe hū kiate ia ʻakinautolu kotoa pē ʻoku nofo ʻi māmani, ʻakinautolu ʻoku ʻikai tohi honau hingoa ʻi he tohi ʻoe moʻui ʻoe Lami, ʻaia naʻe tāmateʻi talu mei he fakatupu ʻo māmani.
Un to pielūgs visi, kas dzīvo virs zemes, kam vārdi nav rakstīti Tā Jēra dzīvības grāmatā, kas ir nokauts no pasaules radīšanas.
9 Kapau ʻoku telinga ha taha, pea fakafanongo ia.
Ja kam ir ausis, tas lai dzird.
10 Ko ia ʻoku ne tataki ki he pōpula, ʻe moʻua ia ki he pōpula: ko ia ʻoku ne tāmateʻi ʻaki ʻae heletā, ʻoku totonu ke tāmateʻi ʻaki ia ʻae heletā. Ko eni ʻae faʻa kātaki mo e tui ʻae kakai māʻoniʻoni.
Ja kas ved cietumā, tas ies cietumā; ja kas ar zobenu nokauj, tam ar zobenu būs tapt nokautam. Še to svēto pacietība un ticība!
11 Pea ne u mamata ki he manu fekai ʻe taha ʻoku ʻalu hake ʻi he fonua; pea naʻe ʻiate ia ʻae nifoʻi ʻulu ʻe ua, naʻe hangē ia ko e lami, pea naʻa ne lea ʻo hangē ha fuʻu ngata.
Un es redzēju citu zvēru izkāpjam no zemes, un tam bija divi ragi, jēra ragiem līdzīgi, un tas runāja kā pūķis.
12 Pea ʻoku fai ʻe ia ʻae pule kotoa pē ʻoe ʻuluaki manu fekai naʻe muʻa ʻiate ia, ʻo ne fai ke hū ʻa māmani mo kinautolu ʻoku nofo ai ki he ʻuluaki manu fekai, ʻi heʻene moʻui ʻa hono lavea. Naʻa ne mei mate ai.
Un visu tā pirmā zvēra varu tas dara viņa priekšā, un dara, ka zeme un tie, kas uz tās dzīvo, pielūdz to pirmo zvēru, kam tā nāves vaina bija dziedināta.
13 Pea ʻoku fai ʻe ia ʻae ngaahi meʻa fakaofo lahi, ʻo ne fai ke ʻalu hifo ʻae afi mei he langi ki he fonua, ʻi he ʻao ʻoe kakai,
Un tas dara lielas zīmes, ka tas arī ugunij liek nokrist no debess uz zemi cilvēku priekšā.
14 Pea ne kākaaʻi ʻakinautolu ʻoku nofo ʻi māmani, ʻaki ʻae ngaahi meʻa mana ko ia naʻe tuku kiate ia ʻae mālohi ke fai ʻi he ʻao ʻoe manu fekai; ʻo ne pehē kiate kinautolu ʻoku nofo ʻi mamani, ke nau ngaohi ha fakatātā ki he manufekai, ʻaia naʻe lavea ʻi he heletā, kae moʻui pe.
Un tas pieviļ tos, kas dzīvo virs zemes caur tām zīmēm, ko darīt tā zvēra priekšā viņam ir dots, un saka uz tiem, kas virs zemes dzīvo, lai tie bildi taisa tam zvēram, kam tā vaina no zobena bija, un kas bija palicis dzīvs.
15 Pea naʻe tuku kiate ia ke ne foaki ʻae moʻui ki he fakatātā ʻoe manu fekai, ke lea ai ʻae fakatātā ʻoe manu fekai, pea pule ke tāmateʻi ʻakinautolu ʻe ʻikai te nau hū ki he fakatātā ʻoe manu fekai.
Un tam tapa dots, tai zvēra bildei garu dot, ka tā zvēra bilde ir runātu, ir darītu, ka tie taptu nokauti, kas tā zvēra bildi nepielūgtu.
16 Pea naʻa ne puleʻi kotoa pē, ʻae iiki mo e lalahi, ʻae maʻumeʻa mo e masiva, ʻae tauʻatāina mo e pōpula, ke nau maʻu ʻae fakaʻilonga ʻi honau nima toʻomataʻu, pe ʻi honau foʻi laʻē:
Un tas dara, ka visiem, maziem un lieliem, bagātiem un nabagiem, svabadiem un kalpiem, zīme top dota pie viņu labās rokas vai pie viņu pieres;
17 Pea ke ʻoua naʻa fakatau mai pe fakatau atu ʻe ha taha, ka ko ia pe kuo ʻi ai ʻae fakaʻilonga, pe ʻae hingoa ʻoe manu fekai, pe ko e lau ʻo hono hingoa.
Un ka neviens nevar ne pirkt, ne pārdot, kā vien tas, kam tā zīme ir, tas zvēra vārds jeb viņa vārda skaitlis.
18 Ko eni ʻae poto. Ko ia ʻoku ʻi ai ʻae ʻilo, ke ne lau hono lau ʻoe manu fekai: he ko e lau ia ʻoe tangata; pea ko hono lau ko e onongeau ma onongofulu ma ono.
Še tā gudrība! Kam ir saprašana, tas lai pārskaita tā zvēra skaitli; jo tas ir cilvēka skaitlis, un viņa skaitlis ir sešsimt sešdesmit un seši.

< Fakahā 13 >