Fakahā 10
1 Pea ne u mamata ki ha ʻāngelo mālohi ʻe tokotaha ʻoku ʻalu hifo mei he langi, kuo kofuʻaki ʻae ʻao: pea naʻe ʻi hono ʻulu ʻae ūmata, pea naʻe tatau hono mata mo e laʻā, pea ko hono vaʻe naʻe tatau mo e pou afi:
Un es redzēju citu spēcīgu eņģeli no debesīm nokāpjam, tas bija apģērbts ar mākoni, un varavīksne bija uz viņa galvas, un viņa vaigs bija tā kā saule un viņa kājas tā kā uguns stabi.
2 Pea naʻe ʻi hono nima ʻae tohi siʻi kuo folahi: pea naʻa ne ʻai hono vaʻe toʻomataʻu ki he tahi, pea mo e toʻohema ki he fonua,
Un tam atvērta grāmatiņa bija rokā, un tas lika savu labo kāju uz jūru un kreiso uz zemi.
3 Pea kalanga leʻo lahi ia, ʻo hangē ko e ngungulu ʻoe laione: pea hili ʻene tangi, naʻe fakaongo honau leʻo ʻe he mana ʻe fitu.
Un tas sauca ar stipru balsi, kā lauva rūc; un kad tas bija saucis, tad tie septiņi pērkoni runāja savās balsīs.
4 Pea kuo fakaongo ʻe he mana ʻe fitu honau leʻo, pea u te u ke tohi: pea ne u fanongo ki he leʻo mei he langi ʻoku pehē mai kiate au, “Fakamaʻu ke maʻu ʻae ngaahi meʻa kuo fakaongo mai ʻe he mana ʻe fitu, pea ʻoua naʻa tohi ia.”
Un kad tie septiņi pērkoni savās balsīs bija runājuši, tad es tās gribēju rakstīt, un es dzirdēju balsi no debesīm uz mani sakām: apzieģelē, ko tie septiņi pērkoni ir runājuši, un neraksti to.
5 Pea ko e ʻāngelo ʻaia ne u mamata naʻe tuʻu ki he tahi mo e fonua, naʻa ne hiki hono nima ki he langi,
Un tas eņģelis, ko es redzēju stāvām uz jūras un uz zemes, pacēla savu roku uz debesīm
6 Pea ne fuakava ʻiate ia ʻoku moʻui ʻo taʻengata pea taʻengata, ʻaia naʻa ne fakatupu ʻae langi, mo e ngaahi meʻa ʻoku ʻi ai, mo e fonua, mo e ngaahi meʻa ʻoku ʻi ai, mo e tahi, mo e ngaahi meʻa ʻoku ʻi ai, ʻe ʻikai kei taʻofia: (aiōn g165)
Un zvērēja pie Tā, kas dzīvo mūžīgi mūžam, kas ir radījis debesis un, kas tur iekšā, un zemi un, kas tur iekšā, un jūru un, kas tur iekšā, ka laiks vairs nebūs. (aiōn g165)
7 Ka ʻi he ngaahi ʻaho ʻoe leʻo ʻo hono fitu ʻoe ʻāngelo, ʻi he lolotonga ʻo ʻene fakaongo, ʻe fakakakato ʻae ngāue fufū ʻae ʻOtua, ʻo hangē ko ʻene fakahā ki heʻene kau tamaioʻeiki ko e kau palōfita.
Bet iekš tā septītā eņģeļa balss dienām, kad tas bazūnēs, tad Dieva noslēpums taps piepildīts, kā Viņš Saviem kalpiem, tiem praviešiem, ir pasludinājis.
8 Pea ko e leʻo ʻaia ne u fanongo mei he langi ne toe lea mai ia kiate au, ʻo pehē, “ʻAlu, mo ke toʻo ʻae tohi siʻi kuo folahi ʻi he nima ʻoe ʻāngelo ʻaia ʻoku tuʻu ki he tahi mo e fonua.”
Un tā balss, ko es biju dzirdējis no debesīm, atkal ar mani runāja un sacīja: ej, ņem to grāmatiņu, kas ir atvērta tā eņģeļa rokā, kas uz jūras un uz zemes stāv.
9 Pea ne u ʻalu ki he ʻāngelo, ʻo pehē kiate ia, “Tuku mai kiate au ʻae tohi siʻi.” Pea pehē ʻe ia kiate au, “ʻAve, pea ke kai ke ʻosi ia; pea ʻe fakakonaʻi ʻe ia ʻa ho kete, ka ʻe melie ia ʻi ho ngutu ʻo hangē ha meʻa huʻamelie.”
Un es nogāju pie tā eņģeļa un uz to sacīju: dod man to grāmatiņu; un tas uz mani sacīja: ņem un apēd to, un tā būs rūgta tavā vēderā, bet tavā mutē tā būs salda kā medus.
10 Pea ne u toʻo ʻae tohi siʻi mei he nima ʻoe ʻāngelo, pea ne u kai ia ʻo ʻosi; pea naʻe melie ia ʻi hoku ngutu ʻo hangē ha meʻa huʻamelie: pea kuo u kai leva ia, pea kona ʻa hoku kete.
Un es to grāmatiņu ņēmu no tā eņģeļa rokas un to apēdu, un tā bija manā mutē salda kā medus, un kad es to biju apēdis, tā bija rūgta manā vēderā.
11 Pea pehē ʻe ia kiate au, “Te ke toe kikite ʻi he ʻao ʻoe ngaahi kakai lahi, mo e ngaahi puleʻanga, mo e kakai lea kehekehe, mo e ngaahi tuʻi.”
Un viņš uz mani sacīja: tev būs atkal pasludināt nākošas lietas par daudz ļaudīm un tautām un valodām un ķēniņiem.
