Luke 10
1 Pea hili ʻae ngaahi meʻa ni, naʻe fakanofo ʻe he ʻEiki ʻae toko fitungofulu kehe, ʻo ne fekau ke nau ō, ʻo tautau toko ua, ke muʻomuʻa ʻiate ia ki he kolo mo e potu kotoa pē ʻe ʻalu ia ki ai.
Un pēc tam Tas Kungs vēl septiņdesmit citus iecēla un tos sūtīja pa diviem savā priekšā uz ikkatru pilsētu un vietu, kur Viņš gribēja iet.
2 Pea pehē ʻe ia kiate kinautolu, “Ko e moʻoni ʻoku lahi ʻae taʻu, kae tokosiʻi ʻae kau ngāue: ko ia mou kole ai ki he ʻEiki ʻoe taʻu, ke ne fekau atu ʻae kau ngāue ki heʻene taʻu.
Un Viņš uz tiem sacīja: “Pļaujamā ir daudz, bet strādnieku maz; tāpēc lūdziet tā pļaujamā Kungu, lai Tas strādniekus sūta Savā pļaujamā.
3 Mou ō: pea vakai, ʻoku ou tuku atu ʻakimoutolu ʻo hangē ko e fanga lami ʻi he lotolotonga ʻoe fanga ulofi.
Ejiet! Lūk, Es jūs sūtu kā jērus vilku starpā.
4 ʻOua naʻa toʻo ha kato paʻanga, pe ha kato kai pe ha topuvaʻe; pea ʻoua ʻe fetapa ki ha taha ʻi he hala.
Nenesiet maku, nedz kulīti, nedz kurpes, un nesveicinājiet nevienu uz ceļa.
5 Pea ko e fale ko ia te mou hū ki ai, mou tomuʻa lea, ‘Ke ʻi he fale ni ʻae fiemālie.’
Un kurā namā jūs ieiesiet, sakāt papriekš: miers lai ir ar šo namu.
6 Pea kapau ʻe ʻi ai ʻae foha ʻoe fiemālie, ʻe hoko ki ai hoʻomou fakafiemālie; pea kapau ʻe ʻikai, ʻe toe hoko ia kiate kimoutolu.
Un ja tur būs kāds miera bērns, tad jūsu miers uz tā dusēs; bet ja ne, tad tas pie jums atgriezīsies.
7 Pea mou nofo ʻi he fale ko ia, ʻo kai mo inu ai ʻae ngaahi meʻa tenau ʻomi; he ʻoku taau mo e tangata ngāue ke ne maʻu haʻane tauhi. Pea ʻoua naʻa fehufaki ki he ngaahi fale.
Tanī pašā namā paliekat, un ēdat un dzerat, kas tiem pie rokas, jo strādniekam sava alga pienākas; neejat no viena nama uz otru.
8 Pea ko e kolo ko ia te mou hū ki ai, pea nau maʻu ʻakimoutolu, mou kai ʻae ngaahi meʻa te nau ʻomi kiate kimoutolu.
Un kurā pilsētā jūs ieiesiet, un tie jūs uzņem, tur ēdat, ko jums ceļ priekšā.
9 Pea fakamoʻui ʻae mahaki ʻi ai, pea mou pehē kiate kinautolu, ‘Kuo ofi ʻae puleʻanga ʻoe ʻOtua kiate kimoutolu.’
Un dariet tur veselus tos vājos un sakāt uz tiem: Dieva valstība tuvu pie jums ir nākusi.
10 Ka ko e kolo te mou hū ki ai, pea ʻikai te nau maʻu ʻakimoutolu, mou ō ki hono ngaahi hala, ʻo lea [pehē],
Bet kurā pilsētā jūs ieejat, un tie jūs neuzņem, tad izgājuši uz viņu ielām sakiet:
11 ‘Naʻa mo e efu ʻo hoʻomou kolo, ʻaia ʻoku pikitai kiate kimautolu, ʻoku mau tūtuuʻi [ia ]kiate kimoutolu: ka mou ʻilo pau ʻae meʻa ni, kuo hoko ʻae puleʻanga ʻoe ʻOtua kiate kimoutolu.’
Arī tos pīšļus, kas mums no šīs pilsētas pielīp, mēs nokratām uz jums; tomēr to ziniet, ka Dieva valstība tuvu ir nākusi.
12 Ka ʻoku ou pehē kiate kimoutolu, ʻE kātakingofua ʻa Sotoma ʻi he ʻaho ko ia, ʻi he kolo ko ia.
Bet Es jums saku, ka Sodomas ļaudīm viņā dienā vieglāki būs, nekā tādai pilsētai.
13 “ʻE malaʻia ʻa koe, Kolesini! ʻE malaʻia ʻa koe, Petesaita! He ka ne fai ʻi Taia mo Saitoni ʻae ngaahi ngāue lahi kuo fai ʻiate kimoutolu, pehē, kuo loa ʻenau fakatomala, ʻonau nofo mo e tauangaʻa ʻi he efuefu.
Vai tev, Horacin! vai tev, Betsaida! jo kad iekš Tirus un Sidonas tie brīnumi būtu notikuši, kas pie jums notikuši, tad tie jau sen no grēkiem būtu atgriezušies maisos un pelnos.
14 Ka ʻe kātakingofua ʻa Taia mo Saitoni ʻae fakamaau, ʻiate kimoutolu.
Tomēr Tirum un Sidonai vieglāki būs tiesas dienā nekā jums.
Un tu, Kapernaūma, kas līdz debesīm esi paaugstināta, tu līdz ellei tapsi nogrūsta. (Hadēs g86)
16 Ko ia ʻoku fanongo kiate kimoutolu, ʻoku fanongo ia kiate au; pea ko ia ʻoku ne liʻaki ʻakimoutolu, ʻoku ne liʻaki au; pea ko ia ʻoku ne liʻaki au, ʻoku ne liʻaki ia kuo ne fekau au.”
Kas jūs dzird, tas Mani dzird, un kas jūs nicina, tas Mani nicina; bet kas Mani nicina, tas nicina To, kas Mani sūtījis.”
17 Pea naʻe liliu mai ʻae toko fitungofulu ʻi he fiefia, mo nau pehē, “ʻEiki, kuo vaivai ʻae kau tēvolo kiate kimautolu ʻi ho huafa.”
Un tie septiņdesmit pārnāca ar prieku sacīdami: “Kungs, arī tie velni mums padodas Tavā Vārdā.”
18 Pea ne pehē kiate kinautolu, “Naʻaku mamata ki he hinga ʻa Sētane ʻo hangē ko e ʻuhila mei he langi.
Un Viņš uz tiem sacīja: “Es sātanu redzēju itin kā zibeni no debess krītam.
19 Vakai, ʻoku ou foaki ʻae mālohi kiate kimoutolu ke malaki hifo ʻae ngaahi ngata, mo e sikopio, pea mo e mālohi kotoa pē ʻoe fili: pea ʻe ʻikai ʻaupito ha meʻa ʻe lavea ai ʻakimoutolu.
Redzi, Es jums esmu devis spēku, staigāt uz čūskām un skorpioniem, un pār visu ienaidnieka varu, un nekas jums nekaitēs.
20 Kae ʻoua naʻa fiefia ʻi he meʻa ni, koeʻuhi kuo vaivai ʻae kau laumālie kiate kimoutolu; ka mou fiefia muʻa koeʻuhi kuo tohi homou hingoa ʻi he langi.”
Tomēr nepriecājaties par to, ka tie gari jums padodas, bet priecājaties, kā jūsu vārdi ir rakstīti debesīs.”
21 Naʻe fiefia ʻa Sisu ʻi hono laumālie ʻi he feituʻulaʻā ko ia, ʻo ne pehē, “ʻE Tamai, ko e ʻEiki ʻoe langi mo māmani, ʻoku ou fakafetaʻi kiate koe, ʻi hoʻo fufū ʻae ngaahi meʻa ni mei he kau poto mo e fieʻiloʻilo, ka kuo ke fakahā ia ki he kau valevale: ke pehē, ʻE Tamai; he ʻoku lelei ia ʻi ho ʻao ke pehē.
Un tanī stundā Jēzus priecājās garā un sacīja: “Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šās lietas esi paslēpis gudriem un prātīgiem, un no tām ziņu devis bērniņiem. Tiešām, Tēvs, jo tā tas ir bijis Tavs labais prāts.
22 Kuo tuku ʻae ngaahi meʻa kotoa pē kiate au ʻe heʻeku Tamai: pea ʻoku ʻikai ke ʻilo ʻe ha taha pe ko hai ʻae ʻAlo, ka ko e Tamai [pe]; pe ko hai ʻae Tamai, ka ko e ʻAlo [pe], pea mo ia ʻe fakahā ia ki ai ʻe he ʻAlo.”
Visas lietas Man ir nodotas no Mana Tēva. Un neviens neatzīst, kas ir Tas Dēls, kā vien Tas Tēvs, un kas ir Tas Tēvs, kā vien Tas Dēls, un kam Tas Dēls to grib darīt zināmu.”
23 Pea naʻe tafoki ia ki heʻene kau ākonga, ʻo lea fufū, [ʻo pehē], “ʻOku monūʻia ʻae mata ʻoku mamata ki he ngaahi meʻa ʻoku mou mamata ki ai:
Un Viņš griezies pie tiem mācekļiem sacīja sevišķi: “Svētīgas ir tās acis, kas redz, ko jūs redzat.
24 He ʻoku ou tala kiate kimoutolu, naʻe tokolahi ʻae kau palōfita mo e ngaahi tuʻi naʻe holi ke mamata ki he ngaahi meʻa ʻoku mou mamata ki ai, ka naʻe ʻikai te nau mamata; pea fanongo ki he ngaahi meʻa ʻoku mou fanongo ki ai, ka naʻe ʻikai te nau fanongo [ai].”
Jo Es jums saku: daudz pravieši un ķēniņi gribēja redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.”
25 Pea vakai, naʻe tuʻu hake ʻae akonaki ʻi he fono, ʻo ʻahiʻahi kiate ia, ʻo pehē, “ʻEiki, ko e hā te u fai ke maʻu ai ʻae moʻui taʻengata?” (aiōnios g166)
Un redzi, viens rakstu mācītājs cēlās, Viņu kārdinādams, un sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, ka es iemantoju mūžīgu dzīvošanu?” (aiōnios g166)
26 Pea ne pehē kiate ia, “Ko e hā kuo tohi ʻi he fono? ʻOku fēfē haʻo lau?”
Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts? Kā tu lasi?”
27 Pea lea ia, ʻo ne pehēange, “‘Ke ke ʻofa kia Sihova ko ho ʻOtua ʻaki ho loto kotoa, mo ho laumālie kotoa, mo ho ʻatamai kotoa; pea ki ho kaungāʻapi, ʻo hangē pe ko koe.’”
Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava spēka un no visa sava prāta, un savu tuvāku kā sevi pašu.”
28 Pea pehē ʻe ia kiate ia, “Kuo ke lea totonu: fai eni, pea te ke moʻui.”
Tad Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; ej, dari to, tad tu dzīvosi.”
29 Ka ʻi heʻene fie fakatonuhia ia, naʻa ne pehē kia Sisu, “Ko hai hoku kaungāʻapi?”
Bet tas gribēdams pats taisnoties sacīja uz Jēzu: “Kas tad ir mans tuvākais?”
30 Pea lea ʻa Sisu, ʻo pehēange, “Ko e tangata ʻe tokotaha naʻe ʻalu hifo mei Selūsalema ki Seliko, pea moʻua ia ki he kau kaihaʻa, pea naʻa nau vete ʻiate ia ʻa hono ngaahi kofu, mo taaʻi ia, pea nau ʻalu mei ai kuo ne mei mate.
Tad Jēzus atbildēja un sacīja: “Viens cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita slepkavu rokās, tie tam noplēsa drēbes, un to sasituši, aizgāja un to pameta pusmirušu.
31 Mo ʻene ʻalu ange ha taulaʻeiki ʻi he hala ko ia; pea mamata ia ki ai, pea ne ʻalu ki he kau hala ʻe taha.
Bet no nejauši viens priesteris staigāja pa to pašu ceļu; kad tas to redzēja, tad viņš aizgāja garām.
32 Pea mo ha Livaite foki, kuo hoko ia ki he potu, pea haʻu ʻo mamata, pea ʻalu ia ki he kau hala ʻe taha.
Tāpat arī viens levits; tas pie tās vietas nācis to redzēja un aizgāja garām.
33 Ka naʻe fononga ha tangata Samēlia, pea hoko ia ki he potu naʻe ʻi ai ia: pea kuo mamata ia ki ai, pea ne manavaʻofa lahi,
Bet viens Samarietis, savu ceļu iedams, nāca pie viņa, un viņu redzot sirds tam iežēlojās,
34 ʻO ne ʻalu ange, ʻo nonoʻo hono lavea, pea lilingi ki ai ʻae lolo mo e uaine, pea ne fakaheka ia ki heʻene manu, ʻo ne ʻomi ia ki he fale talifononga, ʻo ne tauhi ia.
Un piegājis sasēja viņa vātis, tanīs eļļu un vīnu ieliedams; pēc viņš to cēla uz savu lopu un to noveda mājas vietā un to apkopa.
35 Pea pongipongi ai, ʻi heʻene ʻalu, naʻe toʻo ʻe ia ʻae tenali ʻe ua, ʻo ʻatu ki he matāpule, ʻo ne pehē ki ai, ‘Ke ke tauhi ia; pea ko ia kotoa pē te ke toe ange [maʻana], te u totongi kiate koe, ʻo kau ka toe haʻu.’
Un otrā dienā aiziedams viņš izvilka divus sudraba grašus un deva tos tam saimniekam un uz to sacīja: “Kopi šo, un ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams es tev to atdošu.”
36 ʻOku ke mahalo, Ko hai ʻi he toko tolu ni naʻe kaungāʻapi kiate ia naʻe moʻua ki he kau kaihaʻa?”
Kurš no šiem trim tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis slepkavu rokās?”
37 Pea pehē ʻe ia, “Ko ia ia ne ne fai ʻofa kiate ia.” Pea pehēange ʻe Sisu kiate ia, “ʻAlu koe, pea ke fai pehē pe.”
Bet tas sacīja: “Tas, kas žēlastību pie viņa darījis.” Tad Jēzus uz to sacīja: “Tad ej nu un dari tu tāpat arīdzan.”
38 Pea pehē, kuo nau fononga, pea ne hoko ki he potu kakai ʻe taha, pea ko e fefine ko Māʻata hono hingoa, ne ne maʻu ia ki hono fale.
Un notikās, Viņam Savu ceļu staigājot, Viņš nāca vienā pilsētiņā; un viena sieva, Marta vārdā, Viņu uzņēma savā namā.
39 Pea naʻe ai ʻa hono tokoua naʻe ui ko Mele, naʻe nofo foki ia ʻi he vaʻe ʻo Sisu, ʻo fanongo ki heʻene lea.
Un tai bija māsa, vārdā Marija; tā nosēdās pie Jēzus kājām un klausījās Viņa vārdus.
40 Ka kuo femouʻekina ʻa Māʻata ʻi he tauhi lahi, pea ne haʻu kiate ia, ʻo pehē, “ʻEiki, ʻoku ʻikai te ke tokanga kuo liʻaki au ʻe hoku tokoua ke u ngāue tokotaha pe? Ko ia ke ke fekau ia ke tokoni au.”
Bet Marta daudz nodarbojās kalpodama un piegāja sacīdama: “Kungs, vai Tev nekas par to, ka mana māsa mani ir atstājusi vienu pašu kalpojam? Saki jel viņai, lai tā man palīdz”.
41 Pea tala ʻe Sisu, ʻo ne pehēange kiate ia, “Māʻata, Māʻata, ʻoku ke femouʻekina mo fetokangaʻaki ʻi he ngaahi meʻa lahi:
Bet Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Marta, Marta, tu gan daudz rūpējies un pūlējies;
42 ka ko e meʻa pe taha ʻoku ʻaonga: pea kuo fili ʻe Mele ʻae meʻa lelei, ʻaia ʻe ʻikai toʻo meiate ia.”
Bet vienas lietas vajag; Marija to labo daļu sev ir izredzējusi, tā no tās netaps atņemta.”
