< Salmos 106 >

1 Dejen que el Señor sea alabado. Alaben al Señor, porque él es bueno; porque su misericordia es inmutable para siempre.
Alleluja! Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
2 ¿Quién puede dar cuenta de los grandes actos del Señor, o dejar en claro toda su alabanza?
Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un izstāstīt visu Viņa teicamo slavu?
3 Felices son aquellos cuyas decisiones son rectas, y el que hace justicia todo el tiempo.
Svētīgi tie, kas tiesu tur un dara taisnību vienmēr.
4 Recuerda, oh Señor, cuando eres bueno con tu pueblo; Oh, deja que tu salvación venga a mí;
Piemini mani, ak Kungs, pēc Sava labā prāta uz Saviem ļaudīm, piemeklē mani ar Savu pestīšanu;
5 Para que pueda ver el bienestar de las personas de tu elección y participe en la alegría de tu nación y enorgullezca de tu herencia.
Ka redzam labumu pie Taviem izredzētiem un priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lielāmies ar Tavu īpašumu.
6 Somos pecadores como nuestros padres, hemos hecho mal, nuestros actos son malos.
Mēs esam grēkojuši līdz ar saviem tēviem, esam noziegušies un bijuši bezdievīgi.
7 Nuestros padres no pensaron en tus maravillas en Egipto; ellos no guardaron en la memoria la gran cantidad de tus misericordias, sino que te dieron motivos para la ira en el mar, incluso en el Mar Rojo.
Mūsu tēvi Ēģiptē nelika vērā Tavus brīnumus, tie nepieminēja Tavu lielo žēlastību, bet bija pārgalvīgi jūrmalā pie niedru jūras.
8 Pero él era su salvador a causa de su nombre, para que los hombres pudieran ver su gran poder.
Viņš tiem palīdzēja Sava vārda dēļ, ka tiem parādītu Savu varu.
9 Por su palabra, el mar Rojo se secó, y él los llevó por las aguas profundas como a través del desierto.
Un Viņš rāja niedru jūru, ka tā sasīka, un Viņš vadīja caur dziļumiem kā pa tuksnesi.
10 Y los tomó a salvo de las manos de sus enemigos, y los mantuvo lejos de los ataques de los que estaban contra ellos.
Un Viņš tos atpestīja no ienaidnieku rokas un tos atsvabināja no nīdētāju rokas.
11 Y las aguas pasaron sobre sus enemigos; todos ellos llegaron a su fin.
Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, ka neviens no tiem neatlika.
12 Entonces tuvieron fe en su palabra; ellos le dieron canciones de alabanza.
Tad tie ticēja Viņa vārdiem, tie dziedāja Viņa slavu.
13 Pero el recuerdo de sus obras fue breve; no esperando ser guiado por él,
Bet steigšus tie aizmirsa Viņa darbus, tie nenogaidīja Viņa nodomu;
14 Ellos dieron paso a sus malos deseos en la tierra baldía, y pusieron a Dios a prueba en el desierto.
Bet kārot iekārojās tuksnesī un kārdināja Dievu tai posta vietā.
15 Y él les dio su pedido, pero envió una enfermedad devastadora en sus almas.
Tad Viņš tiem deva pēc viņu kārības, bet darīja viņu dvēseles nīkstam.
16 Estaban llenos de envidia contra Moisés en las tiendas, y contra Aarón, el santo del Señor.
Un tie apskauda Mozu lēģerī un Āronu, Tā Kunga svēto.
17 La apertura de la tierra puso fin a Datán, cubriendo a Abiram y su banda.
Zeme atvērās un aprija Datanu un apklāja Abirama biedrus.
18 Y se encendió un fuego entre sus tiendas; los pecadores fueron quemados por las llamas.
Un uguns iedegās viņu pulkā, liesma sadedzināja tos bezdievīgos.
19 Hicieron un becerro en Horeb, y adoraron a una imagen de oro.
Tie taisīja teļu Horebā un klanījās tās bildes priekšā,
20 Y su gloria fue transformada en imagen de buey, cuyo alimento es hierba.
Un pārvērsa savu godu par vērša ģīmi, kas ēd zāli.
21 No tenían memoria de Dios su salvador, que había hecho grandes cosas en Egipto;
Viņi aizmirsa Dievu, savu Pestītāju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
22 Obras de maravilla en la tierra de Ham, y cosas de miedo en el Mar Rojo.
Brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie niedru jūras.
23 Y él se proponía poner fin a ellos si Moisés, su siervo especial, no se hubiera levantado delante de él, entre él y su pueblo, haciendo retroceder su ira, para guardarlos de la destrucción.
Tā ka Viņš nodomāja tos izdeldēt, ja Mozus, Viņa izredzētais, nebūtu stājies tai plaisumā Viņa priekšā, novērst Viņa bardzību, lai nesamaitātu.
24 Estaban disgustados con la buena tierra; no tenían fe en su palabra;
Tie necienīja to jauko zemi, tie neticēja Viņa Vārdam,
25 Hablando contra él secretamente en sus tiendas, no escucharon la voz del Señor.
Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
26 Entonces les juró que los exterminaría en la tierra baldía.
Tāpēc Viņš pacēla pret tiem Savu roku, tos nosist tuksnesī
27 para que sus hijos se mezclen entre las naciones, y sean enviados a otras tierras.
Un nogāzt viņu dzimumu starp pagāniem un tos izkaisīt pa tām zemēm.
28 Y se juntaron con Baal-peor, y tomaron parte en las ofrendas a los muertos.
Tie pieķērās arī BaālPeoram un ēda mirušu upurus,
29 Entonces lo enojaron por su comportamiento; y él envió enfermedad sobre ellos.
Un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem, ka mocība starp viņiem ielauzās.
30 Entonces se levantó Finees y oró por ellos; y la enfermedad no se expandió.
Tad Pinehas cēlās un sodīja, un tā mocība mitējās.
31 Y todas las generaciones que vinieron después de él guardaban para siempre el recuerdo de su justicia.
Un tas viņam tapa pielīdzināts par taisnību uz bērnu bērniem mūžīgi.
32 E hicieron enojar a Dios otra vez en las aguas de Meriba, y Moisés se angustió por causa de ellos;
Un tie Viņu apkaitināja pie bāršanās ūdens, ka Mozum viņu dēļ ļaunums uzgāja.
33 Porque ellos hicieron amargar su espíritu, y él dijo cosas impías.
Jo tie padarīja viņa sirdi rūgtu, ka viņš neapdomīgi runāja ar savām lūpām.
34 No pusieron fin a los pueblos, como el Señor había dicho;
Tie arī neizdeldēja tās tautas, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis;
35 Pero se unieron a las naciones, aprendiendo sus obras.
Bet tie sajaucās ar pagāniem un mācījās viņu darbus;
36 Y adoraron a las imágenes; que eran un peligro para ellos:
Un kalpoja viņu elkiem, un tie viņiem palika par valgu.
37 Incluso hicieron ofrendas de sus hijos y sus hijas a espíritus malignos,
Pat savus dēlus un savas meitas tie upurēja nešķīstiem gariem,
38 Y dieron la sangre de sus hijos y de sus hijas que no habían hecho mal, ofreciéndolas a las imágenes de Canaán; y la tierra quedó contaminada con sangre.
Un izlēja nenoziedzīgas asinis, savu dēlu un savu meitu asinis, ko tie upurēja Kanaāna elkiem, tā ka zeme tapa apgānīta caur asins vainām.
39 Y se contaminaron con sus obras, yendo tras sus malos deseos.
Un tie sagānījās ar saviem darbiem un maukoja ar savām darīšanām.
40 Entonces la ira del Señor ardió contra su pueblo, y él se enojó contra su heredad.
Par to Tas Kungs ļoti iedusmojās pret Saviem ļaudīm un turēja par negantību Savu īpašumu;
41 Y él los entregó en manos de las naciones; y fueron gobernados por sus enemigos.
Un Viņš tos nodeva pagānu rokā, un viņu nīdētāji par tiem valdīja.
42 Por ellos fueron aplastados, y humillados bajo sus manos.
Un viņu ienaidnieki tos apbēdināja un tos pazemoja apakš savas rokas.
43 Una y otra vez los hizo libres; pero sus corazones se volvieron contra su propósito, y fueron vencidos por sus pecados.
Viņš tos izglāba daudzkārt, taču tie Viņu apkaitināja ar savu padomu un iznīka savu noziegumu dēļ.
44 Pero cuando su clamor llegó a sus oídos, tuvo piedad de su problema:
Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un dzirdēja viņu kliegšanu,
45 Y tuvo en cuenta su acuerdo con ellos, y en su gran misericordia les dio el perdón.
Un pieminēja viņu labad Savu derību, un Viņam bija žēl pēc Savas lielās žēlastības,
46 Él puso lástima en los corazones de aquellos que los hicieron prisioneros.
Un lika tiem atrast sirds žēlastību pie visiem, kas tos turēja cietumā.
47 Sé nuestro Salvador, Señor Dios nuestro, y nos volvamos a reunir de entre las naciones, para que glorifiquemos tu santo nombre y nos gloriamos en tu alabanza.
Atpestī mūs, Kungs, mūsu Dievs, un sapulcini mūs no tiem pagāniem, ka mēs pateicamies Tavam svētam vārdam un lielāmies ar Tavu slavu.
48 Alabado sea el Señor Dios de Israel por los siglos de los siglos; y que toda la gente diga: que así sea. Alaba al Señor.
Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen! Alleluja.

< Salmos 106 >