< Job 11 >

1 Entonces Zofar el Naamatita respondió y dijo:
Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
2 ¿Todas estas palabras quedan sin respuesta? ¿Un hombre tiene razón porque está lleno de palabras?
Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
3 ¿Son tus palabras de orgullo para callar a los hombres? ¿Y que nadie puede contestar a tus burlas, sin que nadie te avergüence?
Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
4 Puedes decir: Mi camino es limpio, y estoy libre de pecado en tus ojos.
Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
5 Pero si solo Dios tomara la palabra, abriera sus labios para discutir contigo;
Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
6 ¡Y te dejaría en claro los secretos de la sabiduría y las maravillas de su propósito y que no te ha castigado de acuerdo a tu iniquidad!
Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
7 ¿Crees que investigando vas a encontrar la perfección en Dios, que vas descubrir los límites del Dios Todopoderoso?
Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
8 Que puedes hacer, son más altos que el cielo; más profundo que él sepulcro, como lo conocerás; (Sheol h7585)
Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)
9 Más largos en medida que la tierra, y más anchos que el mar.
Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
10 Si él se atraviesa, aprisiona o congrega, ¿quién puede impedírselo?
Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
11 Porque él sabe que los hombres son vanos; Él ve el mal y toma nota.
Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
12 Y así, un hombre vano obtendrá sabiduría, cuando él pollino de un asno salvaje nazca hombre.
Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
13 He aquí sí tu corazón está firme, extiende tus manos hacia él;
Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
14 Si apartas el mal de tus manos y no dejas que el mal tenga lugar en tu casa;
Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
15 Entonces verdaderamente tu rostro será levantado, sin ninguna marca de pecado, y estarás firme en tu lugar sin temor:
Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
16 Porque tu dolor saldrá de tu memoria, como las aguas que fluyen:
Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
17 Y tu vida será más brillante que el día; aunque esté oscuro, se volverá como la mañana.
Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
18 Y estarás confiado porque hay esperanza; después de mirar alrededor, confiadamente tomarás tu descanso;
Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
19 Durmiendo sin temor al peligro; y los hombres desearán tener gracia en tus ojos;
Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
20 Pero los ojos de los malvados se acabarán; no encontrarán refugio, y su única esperanza es la muerte.
Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.

< Job 11 >