< Salmos 66 >

1 Al Músico principal: Cántico: Salmo. ACLAMAD á Dios con alegría, toda la tierra:
Dziesma dziedātāju vadonim. Gavilējiet Dievam, visa zeme!
2 Cantad la gloria de su nombre: poned gloria [en] su alabanza.
Dziediet Viņa vārda godībai, teiciet Viņa godu.
3 Decid á Dios: ¡Cuán terribles tus obras! Por lo grande de tu fortaleza te mentirán tus enemigos.
Sakait uz Dievu: kāds bijājams Tu esi Savos darbos! Tavi ienaidnieki Tev padosies Tavas lielās varas pēc.
4 Toda la tierra te adorará, y cantará á ti; cantarán á tu nombre. (Selah)
Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied, lai dzied Tavam Vārdam! (Sela)
5 Venid, y ved las obras de Dios, terrible en hechos sobre los hijos de los hombres.
Nāciet un raugāt Dieva darbus. Viņš ir bijājams Savos darbos pie cilvēku bērniem.
6 Volvió la mar en seco; por el río pasaron á pie; allí en él nos alegramos.
Viņš pārvērta jūru par sausumu, kājām varēja iet caur upi; par to mēs iekš Viņa priecājamies.
7 El se enseñorea con su fortaleza para siempre: sus ojos atalayan sobre las gentes: los rebeldes no serán ensalzados. (Selah)
Viņš valda mūžīgi ar Savu spēku, Viņa acis raugās uz tautām, Viņš atkāpējiem neļauj paaugstināties. (Sela)
8 Bendecid, pueblos, á nuestro Dios, y haced oir la voz de su alabanza.
Teiciet mūsu Dievu, jūs tautas, liekat dzirdēt Viņa teikšanas slavu.
9 El [es el] que puso nuestra alma en vida, y no permitió que nuestros pies resbalasen.
Viņš uztur dzīvas mūsu dvēseles un neliek slīdēt mūsu kājām.
10 Porque tú nos probaste, oh Dios: ensayástenos como se afina la plata.
Jo Tu, Dievs, mūs esi pārbaudījis; Tu mūs esi kausējis, kā sudrabu kausē.
11 Nos metiste en la red; pusiste apretura en nuestros lomos.
Tu mums esi licis iekrist valgos, uz mūsu muguru Tu esi licis grūtu nastu.
12 Hombres hiciste subir sobre nuestra cabeza; entramos en fuego y en aguas, y sacástenos á hartura.
Tu cilvēkiem esi licis celties pār mūsu galvu; mēs bijām nākuši ugunī un ūdenī, bet Tu mūs esi izvedis pie atspirgšanas.
13 Entraré en tu casa con holocaustos: te pagaré mis votos,
Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev maksāšu savu apsolījumu,
14 Que pronunciaron mis labios, y habló mi boca, cuando angustiado estaba.
Uz ko manas lūpas ir atdarījušās, un ko mana mute runājusi, kad man bija bail.
15 Holocaustos de cebados te ofreceré, con perfume de carneros: sacrificaré bueyes y machos cabríos. (Selah)
Es tev upurēšu taukus dedzināmos upurus ar kvēpināšanu no auniem; es Tev upurēšu vēršus ar āžiem. (Sela)
16 Venid, oid todos los que teméis á Dios, y contaré lo que ha hecho á mi alma.
Nāciet, klausāties visi, kas Dievu bīstaties: es jums izteikšu, ko Viņš darījis pie manas dvēseles.
17 A él clamé con mi boca, y ensalzado fué con mi lengua.
Viņu es piesaucu ar savu muti, un Viņš tapa slavēts no manas mēles.
18 Si en mi corazón hubiese yo mirado á la iniquidad, el Señor no [me] oyera.
Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Tas Kungs mani nebūtu klausījis.
19 Mas ciertamente [me] oyó Dios; antendió á la voz de mi súplica.
Bet tiešām, Dievs ir klausījis, manas lūgšanas balsi Viņš ņēmis vērā.
20 Bendito Dios, que no echó [de sí] mi oración, ni de mí su misericordia.
Slavēts Dievs, kas nav atmetis manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis.

< Salmos 66 >