< Salmos 50 >

1 Salmo de Asaph. EL Dios de dioses, Jehová, ha hablado, y convocado la tierra desde el nacimiento del sol hasta donde se pone.
Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
2 De Sión, perfección de hermosura, ha Dios resplandecido.
No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
3 Vendrá nuestro Dios, y no callará: fuego consumirá delante de él, y en derredor suyo habrá tempestad grande.
Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
4 Convocará á los cielos de arriba, y á la tierra, para juzgar á su pueblo.
Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
5 Juntadme mis santos; los que hicieron conmigo pacto con sacrificio.
Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
6 Y denunciarán los cielos su justicia; porque Dios es el juez. (Selah)
Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela)
7 Oye, pueblo mío, y hablaré: [escucha], Israel, y testificaré contra ti: yo soy Dios, el Dios tuyo.
Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
8 No te reprenderé sobre tus sacrificios, ni por tus holocaustos, que delante de mí están siempre.
Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
9 No tomaré de tu casa becerros, ni machos cabríos de tus apriscos.
No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
10 Porque mía es toda bestia del bosque, y los millares de animales en los collados.
Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
11 Conozco todas las aves de los montes, y en mi poder están las fieras del campo.
Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
12 Si yo tuviese hambre, no te lo diría á ti: porque mío es el mundo y su plenitud.
Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
13 ¿Tengo de comer yo carne de toros, ó de beber sangre de machos cabríos?
Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
14 Sacrifica á Dios alabanza, y paga tus votos al Altísimo.
Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
15 E invócame en el día de la angustia: te libraré, y tú me honrarás.
Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
16 Pero al malo dijo Dios: ¿Qué tienes tú que enarrar mis leyes, y que tomar mi pacto en tu boca,
Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
17 Pues que tú aborreces el castigo, y echas á tu espalda mis palabras?
Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
18 Si veías al ladrón, tú corrías con él; y con los adúlteros era tu parte.
Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
19 Tu boca metías en mal, y tu lengua componía engaño.
Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
20 Tomabas asiento, [y] hablabas contra tu hermano; contra el hijo de tu madre ponías infamia.
Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
21 Estas cosas hiciste, y yo he callado: pensabas que de cierto sería yo como tú: yo te argüiré, y pondré[las] delante de tus ojos.
To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
22 Entended ahora esto, los que os olvidáis de Dios; no sea que arrebate, sin que nadie libre.
Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
23 El que sacrifica alabanza me honrará: y al que ordenare su camino, le mostraré la salud de Dios.
Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.

< Salmos 50 >