< Job 23 >

1 Y RESPONDIÓ Job, y dijo:
Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
2 Hoy también hablaré con amargura; que es más grave mi llaga que mi gemido.
Vēl šodien man jātiepjas manās vaimanās, tā roka uz manis ir smagāka, nekā manas nopūtas.
3 ¡Quién me diera el saber dónde hallar á Dios! yo iría hasta su silla.
Ak kaut es Viņu zinātu atrast un varētu aiztikt līdz Viņa krēslam.
4 Ordenaría juicio delante de él, y henchiría mi boca de argumentos.
Es Viņam liktu priekšā savu lietu un raudzītu pierādīt savu taisnību.
5 Yo sabría lo que él me respondería, y entendería lo que me dijese.
Es gribētu dzirdēt tos vārdus, ko Viņš man atbildētu, un vērā ņemt, ko Viņš man sacītu:
6 ¿Pleitearía conmigo con grandeza de fuerza? No: antes él la pondría en mí.
Vai Viņš pēc Sava lielā spēka ar mani tiesāsies? Nē, Viņš klausīsies uz mani.
7 Allí el justo razonaría con él: y escaparía para siempre de mi juez.
Tad taisns ar Viņu tiesātos, un es mūžam taptu izglābts no sava soģa.
8 He aquí yo iré al oriente, y no lo [hallaré]; y al occidente, y no lo percibiré:
Bet, ja es eju pret rītiem, tad Viņa tur nav, ja eju pret vakariem, tad Viņu nemanu.
9 Si al norte él obrare, yo no lo veré; al mediodía se esconderá, y no lo veré.
Ja Viņš ziemeļos dara Savu darbu, tad es Viņu neraugu, ja Viņš nogriežas uz dienasvidu, tad es Viņu neredzu.
10 Mas él conoció mi camino: probaráme, y saldré como oro.
Bet Viņš zina manu ceļu; ja Viņš mani pārbaudītu, tad es taptu atrasts kā zelts.
11 Mis pies tomaron su rastro; guardé su camino, y no me aparté.
Mana kāja turējās Viņa pēdās, es Viņa ceļu esmu sargājis un neesmu atkāpies.
12 Del mandamiento de sus labios nunca me separé; guardé las palabras de su boca más que mi comida.
No Viņa lūpu pavēles es neesmu atkāpies, Viņa mutes vārdus es vairāk esmu glabājis nekā savu padomu.
13 Empero si él [se determina] en una cosa, ¿quién lo apartará? Su alma deseó, é hizo.
Bet kad Viņš uz ko pastāv, kas Viņu novērsīs? Ko Viņš grib, to Viņš dara.
14 El pues acabará lo que ha determinado de mí: y muchas cosas como estas hay en él.
Jo Viņš izdara, ko Viņš par mani nodomājis, un vēl daudz tādu padomu ir pie Viņa.
15 Por lo cual yo me espanto en su presencia: consideraré, y temerélo.
Tādēļ es iztrūcinājos priekš Viņa vaiga; kad es to apdomāju, tad es bīstos Viņa priekšā.
16 Dios ha enervado mi corazón, y hame turbado el Omnipotente.
Tas stiprais Dievs manu sirdi darījis bailīgu, un tas Visuvarenais mani iztrūcinājis.
17 ¿Por qué no fuí yo cortado delante de las tinieblas, y cubrió con oscuridad mi rostro?
Jo tādā tumsībā es vēl neesmu izdeldēts, lai gan tumsa manu vaigu apklājusi.

< Job 23 >