< Job 17 >

1 MI ALIENTO está corrompido, acórtanse mis días, y me está aparejado el sepulcro.
Mans gars ir vājš, manas dienas pagalam, kaps man ir klāt.
2 No hay conmigo sino escarnecedores, en cuya acrimonia se detienen mis ojos.
Tiešām, mēdītāji mani apstāj un uz viņu tiepšanos jāskatās manām acīm.
3 Pon ahora, dame fianza para [litigar] contigo: ¿quién tocará ahora mi mano?
Galvo jel, pārstāvi Tu mani pie Sevis paša, kur tad cits man roku dos!
4 Porque [á éstos] has tú escondido su corazón de inteligencia: por tanto, no [los] ensalzarás.
Jo viņu sirdīm Tu saprašanu esi apslēpis; tāpēc Tu viņiem virsroku nedosi.
5 El que denuncia lisonjas á sus prójimos, los ojos de sus hijos desfallezcan.
Kas savus draugus izdāvā par laupījumu, tā bērnu acis izīgs.
6 El me ha puesto por parábola de pueblos, y delante [de ellos] he sido como tamboril.
Bet Viņš mani darījis ļaudīm par sakāmu vārdu, ka esmu tāds, kam spļauj vaigā.
7 Y mis ojos se oscurecieron de desabrimiento, y mis pensamientos todos son como sombra.
Tādēļ mana acs ir tumša no skumības, un visi mani locekļi ir kā ēna.
8 Los rectos se maravillarán de esto, y el inocente se levantará contra el hipócrita.
Taisnie par to iztrūcinājās, un nenoziedzīgais iekarst par neganto.
9 No obstante, proseguirá el justo su camino, y el limpio de manos aumentará la fuerza.
Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa, un kam šķīstas rokas, pieņemas stiprumā.
10 Mas volved todos vosotros, y venid ahora, que no hallaré entre vosotros sabio.
Tad nu jūs visi nāciet tik atkal vien, gudra es neatradīšu jūsu starpā.
11 Pasáronse mis días, fueron arrancados mis pensamientos, los designios de mi corazón.
Manas dienas ir pagājušas, mani padomi iznīcināti, ko mana sirds bija kopusi.
12 Pusieron la noche por día, y la luz se acorta delante de las tinieblas.
Nakti tie sauc par dienu, un gaismu saka tuvu esam, kur tumsa klātu.
13 Si yo espero, el sepulcro es mi casa: haré mi cama en las tinieblas. (Sheol h7585)
Ko man vēl gaidīt, kaps būs mans nams; tumsā es uztaisīšu savu gultu. (Sheol h7585)
14 A la huesa tengo dicho: Mi padre eres tú; á los gusanos: Mi madre y mi hermana.
Trūdus es saucu par savu tēvu, tārpus par savu māti un māsu.
15 ¿Dónde pues estará ahora mi esperanza? y mi esperanza ¿quién la verá?
Kur tad būs mana cerība, manu cerību, kas to redzēs?
16 A los rincones de la huesa descenderán, y juntamente descansarán en el polvo. (Sheol h7585)
Kapā tā nogrims, kad it visiem pīšļos būs dusa. (Sheol h7585)

< Job 17 >