< Job 11 >

1 Y RESPONDIÓ Sophar Naamathita, y dijo:
Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
2 ¿Las muchas palabras no han de tener respuesta? ¿y el hombre parlero será justificado?
Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
3 ¿Harán tus falacias callar á los hombres? ¿y harás escarnio, y no habrá quien te avergüence?
Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
4 Tú dices: Mi conversar es puro, y yo soy limpio delante de tus ojos.
Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
5 Mas ¡oh quién diera que Dios hablara, y abriera sus labios contigo,
Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
6 Y que te declarara los arcanos de la sabiduría, que [son] de doble [valor] que la hacienda! Conocerías entonces que Dios te ha castigado menos que tu iniquidad merece.
Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
7 ¿Alcanzarás tú el rastro de Dios? ¿llegarás tú á la perfección del Todopoderoso?
Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
8 Es más alto que los cielos: ¿qué harás? Es más profundo que el infierno: ¿cómo lo conocerás? (Sheol h7585)
Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)
9 Su dimensión es más larga que la tierra, y más ancha que la mar.
Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
10 Si cortare, ó encerrare, ó juntare, ¿quién podrá contrarrestarle?
Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
11 Porque él conoce á los hombres vanos: ve asimismo la iniquidad, ¿y no hará caso?
Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
12 El hombre vano se hará entendido, aunque nazca como el pollino del asno montés.
Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
13 Si tú apercibieres tu corazón, y extendieres á él tus manos;
Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
14 Si alguna iniquidad hubiere en tu mano, y la echares de ti, y no consintieres que more maldad en tus habitaciones;
Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
15 Entonces levantarás tu rostro limpio de mancha, y serás fuerte y no temerás:
Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
16 Y olvidarás tu trabajo, ó te acordarás de él como de aguas que pasaron:
Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
17 Y en mitad de la siesta se levantará bonanza; resplandecerás, y serás como la mañana:
Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
18 Y confiarás, que habrá esperanza; y cavarás, y dormirás seguro:
Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
19 Y te acostarás, y no habrá quien te espante: y muchos te rogarán.
Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
20 Mas los ojos de los malos se consumirán, y no tendrán refugio; y su esperanza será agonía del alma.
Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.

< Job 11 >