Psalmi 18
1 Načelniku godbe, Davida hlapca Gospodovega; kateri je govoril Gospodu té pesmi besede v dan, ko ga je bil rešil Gospod iz roke vseh sovražnikov njegovih, kakor iz roke Savlove. In rekel je: Iz osrčja svojega bodem te ljubil, Gospod, moja krepost.
Dziedātāju vadonim, Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš runājis uz To Kungu, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu ienaidnieku rokas un no Saula rokas; tad viņš sacīja: No sirds dziļuma es Tevi mīlēju, Kungs, mans stiprums.
2 Gospod, skala moja in grad moj in rešitelj moj; Bog mogočni moj, pečina moja, kamor pribegam, ščit moj in blaginje moje rog, višina moja.
Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs.
3 Hvaljenega kličem Gospoda in rešujem se sovražnikov svojih.
Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.
4 Obdajajo me smrtne bolečine in malopridnih hudourniki me strašijo.
Nāves saites ap mani tinās, un Beliala(iznīcības) upes mani izbiedēja.
Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja. (Sheol h7585)
6 V stiski svoji kličem Gospoda, in do Boga svojega vpijem; iz svetišča svojega usliši moj glas, in vpitje moje predenj pride do ušes njegovih:
Savās bēdās es piesaucu To Kungu un kliedzu uz savu Dievu, tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana Viņa priekšā nāca Viņa ausīs.
7 In stresa se in giblje zemlja, in podloge gorâ se majó; stresajo se pa, ko se mu vname jeza.
Zeme tapa kustināta un drebēja, un kalnu pamati trīcēja un kustējās, kad Viņš apskaitās.
8 Dim se vali skozi nos njegov in ogenj požrešen iz ust njegovih; žarjavica goreča gre od njega.
Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm, un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.
9 In nagne nebo ter stopi dol, z mrakom pod svojimi nogami,
Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.
10 In sedeč na kerubih leti, in plava na vétrovih perotih.
Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, Viņš skrēja ātri uz vēja spārniem.
11 Temo si napravi v zavetje svoje, okolo sebe za šator svoj; temotne vode, gošče gornjih oblakov.
Viņš lika tumsību Sev par apsegu, Viņa dzīvoklis ap Viņu bija ūdeņu tumsība un biezi padebeši.
12 Od svita pred njim prehajajo gosti oblaki njegovi, toča in žarjavica ognjena.
No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un degošiem zibeņiem.
13 Na nebesih grmi Gospod in z višave izhaja glas njegov, toča in žarjavica ognjena.
Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi, krusu un degošus zibeņus.
14 Tako proži pušice svoje, razsipa jih in strele meče ter jih podi.
Un Viņš meta Savas bultas un tos izklīdināja, un daudz zibeņus un tos iztrūcināja.
15 Prikazujejo se tudi najnižje struge vodâ, in razgrinjajo se podloge vesoljne zemlje od hudovanja tvojega, Gospod, od sape tvojega nosú.
Un ūdeņu dziļumi rādījās un zemes pamati tapa atklāti no Tavas bāršanās, - ak Kungs, no Tavu nāšu dvašas pūšanas.
16 Iz višine poseže ter me potegne gor, izvleče me iz mnogih vodâ.
Viņš izstiepa roku no augstības un ņēma mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.
17 Reši me neprijatelja mojega močnejšega, in sovražnikov mojih, ko so krepkejši od mene.
Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo vareni ne kā es.
18 Srečujejo me ob času nadloge moje, tedaj mi je za palico Gospod:
Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.
19 In izpelje me na prosto; reši me, ker me ima rad.
Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.
20 Podeljuje mi Gospod po pravičnosti moji; po čistosti mojih rok mi povrača.
Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atdod.
21 Ker se držim potov Gospodovih, ter se ne obračam krivično od svojega Boga;
Jo es esmu sargājis Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.
22 Ker so vse sodbe njegove pred mojimi očmi; in postav njegovih ne odvračam od sebe:
Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.
23 Ker sem pošten pred njim, in se varujem, da ne ravnam krivično.
Bet es esmu bezvainīgs Viņa priekšā un sargos no grēkiem.
24 Povrača mi Gospod po pravičnosti moji; po čistosti mojih rok pred njegovimi očmi.
Un Tas Kungs man atdos pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības priekš Viņa acīm.
25 Z dobrotljivim izkazuješ se dobrotljivega, s poštenim možem izkazuješ se poštenega.
Pie tiem svētiem Tu rādies svēts un pie tiem sirdsskaidriem Tu rādies skaidrs.
26 S čistim kažeš se čistega, ali popačenemu nasprotuješ.
Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).
27 Ker ti otimaš ljudstvo ubogo, prevzetne pa oči ponižuješ.
Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī un lepnas acis Tu pazemo.
28 Dà, svetilo moje razsvetljuješ; Gospod, moj Bog razjasnjuje moje temé.
Jo Tu apgaismo manu spīdekli; Tas Kungs, mans Dievs, dara gaišu manu tumsību.
29 S teboj namreč prodiram skozi krdelo, in z Bogom svojim preskakujem zid.
Jo ar Tevi es varu sadauzīt kara spēku, un ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.
30 Tega Boga mogočnega pot je poštena; govor Gospodov ves čist; ščit je vsem, kateri pribegajo k njemu.
Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas.
31 Ker kdo je Bog razen Gospod? in kdo skala razen naš Bog?
Jo kur ir kāds Dievs kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums kā vien mūsu Dievs?
32 Ta je Bog mogočni, ki me opasuje z močjo, in dela pošteno mojo pot:
Dievs, tas mani apjož ar spēku un dara manus ceļus bezvainīgus.
33 Storivši noge moje kakor jelenom, da me stavi na višino mojo;
Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.
34 Boja uči roke moje; tako da zlomi lok jekleni roka moja.
Viņš manu roku māca karot, tā ka mans elkonis uzvelk vara stopus.
35 Ker daješ mi ščit blaginje svoje, in desnica tvoja me podpira, in krotkost tvoja me povišuje.
Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava labā roka mani satur, un Tava laipnība mani paaugstina.
36 Hoji moji razširjaš prostor moj; in členki mojih nog ne omahujejo.
Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.
37 Sovražnike svoje podim in dohajam jih; in ne povrnem se, dokler jih nisem uničil.
Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem un tos panākšu, un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos būšu izdeldējis.
38 Zdrobim jih tako, da ne morejo več vstati, padajoč pod noge moje.
Es tos sadauzīšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.
39 Opasuješ me namreč z močjo za vojsko; pod me podiraš nje, ki se spenjajo zoper mene.
Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.
40 In neprijateljev mojih tilnik mi podajaš; da ugonobim sovražnike svoje.
Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā, un savus nīdētājus es iznīcināšu.
41 Vpijejo, a ni ga, da jih reši; h Gospodu, a ne usliši jih.
Tie brēks, bet glābēja nav, uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.
42 Zatorej jih razmeljem kakor prah pred vetrom; kakor blato na ulicah jih drobim.
Es tos sagrūdīšu kā pīšļus vēja priekšā, un tos izārdīšu kā dubļus uz ielām.
43 Oproščaš me prepirov ljudstva; staviš me narodom na čelo; ljudstvo, katerega nisem poznal, služi mi:
Tu mani izglābsi no ļaužu ķildām, Tu mani iecelsi tautām par galvu; ļaudis, ko es nepazinu, man kalpos.
44 Na sluh ušesa so mi pokorni; tujci se mi udajajo lažnjivo;
Tie man klausīs ar paklausīgām ausīm, svešnieku bērni manā priekšā mīlīgi rādīsies.
45 Tujci padajo in pritrepetavajo iz gradov svojih.
Svešinieku bērni nonīks un drebēdami izies no savām pilīm.
46 Gospod živi in blagoslovljena skala moja; zatorej naj se povišuje Bog blaginje moje.
Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, mans Pestītājs.
47 Bog ta mogočni, ki mi daje maščevanje, in spravlja ljudstva pód me;
Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis;
48 Rešuje me sovražnikov mojih; tudi nad nje, ki se spenjajo zoper mene, povzdignil si me; možu silovitemu si me iztrgal.
Kas mani izrauj no maniem ienaidniekiem; Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani ceļas, Tu mani izglāb no varas darītājiem.
49 Zatorej te bodem slavil med narodi, Gospod, in prepeval bodem tvojemu imenu:
Tāpēc, ak Kungs, es Tevi gribu slavēt starp tautām un dziedāt Tavam vārdam,
50 Da veliko blaginjo vsakoršno podeljuješ svojemu kralju, in izkazuješ milost maziljencu svojemu, Davidu in semenu njegovemu na veke.
Jo Tu glābi Savu ķēniņu ar lielu glābšanu, un parādi žēlastību Savam svaidītam, Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.
