Luka 1
1 Mangleja Teofile, sar so džane, but džene lije te pisin tare kova so sasa, so o Dol obećisada prekale prorokura, a ćerdilo maškar amende.
Kad nu daudzi uzņēmušies sarakstīt stāstus par tām lietām, kas mūsu starpā tik tiešām notikušas,
2 Pisisade amenđe kola save korkore dikhlje vadži tare anglune đivesa thaj ćerdile kandine e Devlese Lafese,
Tā kā tie mums ziņu devuši, kas no iesākuma paši tās redzējuši un Dieva vārda kalpi bijuši:
3 gija i me, mangleja Teofile, tuće pisiv sa redasa, golese so sa taro anglunipe ispitujisadem,
Tad arī man likās labi esam, ka es visas šīs lietas no pirmā gala it smalki izmeklējis, pēc kārtas tev sarakstu, mans mīļais Teofil,
4 te šaj ave uverimo kaj si čačipe kova so sikade tut.
Ka tu vari atzīt to īsteno mācības patiesību, kas tev mācīta.
5 Kana sasa o Irod caro ani Judeja, nesavo manuš so akhardola Zaharija sasa svešteniko tare Avijineso redo. Lesi romni sasa tari kuštik e Aaronesi thaj akhardola Jelisaveta.
Hērodus, Jūdejas ķēniņa, laikā bija viens priesteris, vārdā Zaharija, no Abijas kārtas, un viņa sieva no Ārona meitām, un viņai vārds bija Elizabete.
6 Solduj džene sesa čačutne anglo Dol thaj živisade pale zapovestura thaj palo Zakon e Gospodeso bizo nisavo bilačhipe.
Un tie abi bija taisni Dieva priekšā, nenoziedzīgi staigādami iekš visiem Tā Kunga baušļiem un likumiem.
7 Al len naj sesa čhave, golese kaj i Jelisaveta naštine te ačhol khamni, a solduj džene sesa već purane.
Un tiem nebija neviena bērna; jo Elizabete bija neauglīga, un tie abi jau bija piedzīvojuši labu vecumu.
8 Jekh đive, o Zaharija kandija e Devle ano Hram golese kaj palo dužnost sasa leso redo,
Bet notikās, viņam svēto priestera darbu Dieva priekšā darot savā pienākamā kārtā,
9 kaj palo adeti e sveštenikurengo birisade le kockasa te džal ano Hram e Gospodeso te kadil.
Tad pēc priesteru ieraduma viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt.
10 Kana o Zaharija dija ano Hram te kadil, but manuša molisajle avral.
Un viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu tai kvēpināšanas stundā.
11 Tegani e Zaharijase sikadilo o meleko e Gospodeso savo ačhilo ki desno rig taro žrtveniko e kadimaso.
Bet viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams pie kvēpināšanas altāra labās puses.
12 Kana o Zaharija dikhlja le, uznemirisajlo thaj but darajlo.
Un Zaharija to redzēdams izbijās, un bailes tam uznāca.
13 Al o meleko vaćarda lese: “Ma dara, Zaharije! Ćiri molitva sasa šundi. Ćiri romni i Jelisaveta ka bijanol murše thaj tu ka de le alav Jovan.
Bet tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Zaharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis.
14 Tu ka ave radosno thaj baxtalo thaj but džene ka aven blagoslovime lese bijandimasa,
Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi par viņa piedzimšanu priecāsies.
15 golese kaj vov ka avol baro anglo Gospod. Nikad ni ka pijol mol ni zuralo pijipe. Vov ka pherdol e Svetone Duxosa dok si ano vođi pe dako.
Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers un vēl savas mātes miesās viņš taps piepildīts ar Svētu Garu.
16 O Jovane bute čhaven e Izraelese ka iril anglo Gospod, angle lengo Dol.
Un viņš daudz no Israēla bērniem atgriezīs pie Tā Kunga, sava Dieva.
17 Vov ka džal anglo Gospod sar glasniko ano Duxo thaj ano zuralipe e prorokoso e Ilijaso. Ka miril e ile e dadenđe premale e čhave thaj ka iril kolen save ni šunen ano gođaveripe e pravednikurengo. Sa kava ka ćerol te pripremil e manušen te šaj aven spremna e Gospodese avimase.”
Un viņš ies Viņa priekšā Elijas garā un spēkā, atgriezdams tēvu sirdis pie bērniem un neklausīgos pie taisno gudrības, Tam Kungam sataisīt gatavus ļaudis.”
18 O Zaharija vaćarda e melekose: “Pale soste me gova ka džanav? Golese kaj sem purano thaj mingri romni si bute beršenđi.”
Un Zaharija sacīja uz to eņģeli: “Kā es to zināšu? Jo es esmu vecs, un mana sieva jau ir vecīga.”
19 O meleko phenda lese: “Me sem o Gavrilo, o meleko savo ačhol anglo Dol. Bičhaldo sem te vaćarav tuće kava lačho lafi.
Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts ar tevi runāt un tev pasludināt šo prieka vēsti.
20 Ak, ka ave laloro thaj ni ka vaćare dži gova đive dži kaj sa gova ni ćerdol, golese so ni pačajan ane mingre lafura save ka pherdon ano pravo vreme.”
Un redzi, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, kas notiks savā laikā.”
21 E manuša ađućarde e Zaharija thaj čudisajle sose gaći majisajlo ano Hram.
Un tie ļaudis gaidīja uz Zahariju un brīnījās par viņa kavēšanos Dieva namā.
22 Al kana o Zaharija iklilo, naštine te vaćarol. Vov dija len znakura golese kaj sasa laloro. Gija e manuša haljarde kaj sasa le vizija ano Hram.
Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.
23 Kana nakhle e đivesa lese kandimase ano Hram, o Zaharija đelo čhere.
Un notikās, kad viņa kalpošanas dienas bija pabeigtas, tad viņš nogāja uz savām mājām.
24 Pale kala đivesa i Jelisaveta lesi romni ačhili khamni thaj ni iklili avral taro čher pandž čhon. Golese vaćarda:
Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un paslēpās piecus mēnešus sacīdama:
25 “Gija ćerda manđe o Gospod! Ane kala đivesa sikada manđe po milost thaj uljarda mandar i ladž maškare manuša kaj ni sasa man čhave.”
“Tā Tas Kungs man ir darījis tanīs dienās, kad Viņš mani uzlūkojis, no manis atņemt manu kaunu starp cilvēkiem.”
26 Kana i Jelisaveta sasa šovto čhon khamni, o Dol bičhalda e meleko e Gavrilo ano Galilejsko foro o Nazaret
Un sestā mēnesī eņģelis Gabriēls no Dieva tapa sūtīts uz Galilejas pilsētu ar vārdu Nacarete
27 ki jekh čhej Marija savi sasa mangli romese e Josifese savo sasa tari kuštik e carosi e Davidesi.
Pie jumpravas, kas bija saderēta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un tās jumpravas vārds bija Marija.
28 Kana o meleko o Gavrilo avilo late, phenda: “Av radosno, tu so arakhljan milost. O Gospod si tusa. [Blagoslovimi san maškare džuvlja!]”
Un pie tās ienācis tas eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi, tu augsti teicama starp sievām.”
29 I Marija but darajli tare lese lafura thaj dija gođi savo sasa kava pozdrav.
Bet viņa to redzēdama iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis, kas tā par sveicināšanu?
30 Al o meleko phenda laće: “Ma dara, Marije! Golese kaj arakhljan milost anglo Dol.
Un tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.
31 Ak, ka ačhe khamni, ka bijane čhave thaj ka de le alav Isus.
Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.
32 Vov ka avol baro thaj ka akhardol Čhavo e Embare Devleso. O Gospod o Dol ka dol le o presto lese paradadeso e Davideso.
Tas būs liels un taps nosaukts Tā Visuaugstākā Dēls, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida krēslu.
33 Vov ka carujil ane kuštika e Jakovese ane sa e đivesa thaj lese carstvose ni ka avol krajo.” (aiōn g165)
Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gals.” (aiōn g165)
34 Tegani i Marija pučlja e meleko: “Sar ka avol gova kana sem me vadži čhej?”
Bet Marija sacīja uz to eņģeli: “Kā lai tas notiek? Jo es no vīra nezinos.”
35 O meleko o Gavrilo vaćarda laće: “O Sveto Duxo ka avol pe tute thaj o zuralipe e Embare Devleso ka učharol tut. Golese kaj o čhavoro so ka bijandol ka avol sveto thaj ka akhardol Čhavo e Devleso.
Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Tas Svētais Gars nāks pār tevi un Tā Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas Svētais, kas no tevis dzims, taps nosaukts Dieva Dēls.
36 Ak, i ćiri bibi i Jelisaveta ačhili khamni ane purane berša thaj ka bijanol murše. E manuša vaćarde kaj voj naštine te ačhol khamni, al akana si šov čhon khamni.
Un redzi, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arīdzan ir grūta ar dēlu un iet tagad sestā mēnesī, kurai tāda slava, ka esot neauglīga.
37 Golese kaj o Dol šaj te ćerol sa so phenol!”
Jo Dievam nekāda lieta nav neiespējama.”
38 I Marija phenda: “Ake, me sem sluškinja e Gospodesi. Nek avol manđe palo ćiro lafi!” Thaj o meleko đelo latar.
Bet Marija sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.” Un tas eņģelis no tās aizgāja.
39 Pale gola đivesa i Marija spremisajli thaj siđarda ani bregali phuv ano foro e Judejako.
Un Marija cēlās tanīs dienās un steidzās iet pār tiem kalniem uz vienu pilsētu iekš Jūda,
40 Kana resli odori, đeli ano čher e Zaharijaso thaj pozdravisajli e Jelisavetasa.
Un iegāja Zaharijas namā un sveicināja Elizabeti.
41 Kana i Jelisaveta šunda e Marijako pozdrav, čhelda o čhavo ane lako vođi thaj i Jelisaveta pherdili Svetone Duxosa.
Un notikās, kad Elizabete Marijas sveicināšanu dzirdēja, tad tas bērniņš uzlēca viņas miesās, un Elizabete tapa Svēta Gara pilna.
42 Andare sa o glaso vaćarda e Marijaće: “Emblagoslovimi san maškare sa e džuvlja thaj blagoslovimo si o čhavo ane ćiro vođi.
Un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: “Tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir tavas miesas auglis.
43 Kotar manđe kava čast kaj tu, i dej mingre Gospodesi, aviljan ke mande?
Un kā tas man notiek, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
44 Golese dikh, kana šundem ćiro pozdrav, taro radost čhelda o čhavoro ane mingro vođi.
Jo redzi, tikko tavas sveicināšanas balss manās ausīs atskanēja, tad tas bērniņš manās miesās ar līksmību uzlēca.
45 Blagoslovimi san tu so pačajan kaj ka pherdol kova so vaćarda tuće o Gospod!”
Un svētīga tu, kas esi ticējusi, jo tas taps piepildīts, kas tev no Tā Kunga sacīts.”
46 Tegani i Marija vaćarda: “Slavil mingri duša e Gospode!
Un Marija sacīja: “Mana dvēsele teic augsti To Kungu,
47 Mingro duxo veselil pe ano Dol, ane mingro Spasitelji,
Un mans gars priecājās par Dievu, manu Pestītāju.
48 golese so sasa milostivno e poniznone sluškinjaće. Golese dikh, od akana ka akharen man blagoslovimi sa e kuštika.
Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu.
49 Golese so ćerda manđe baro šukaripe o Zuralo Dol. Sveto si leso alav!
Jo Tas Spēcīgais lielas lietas pie manis darījis; un svēts ir Viņa Vārds.
50 Vov si milostivno sa e manušenđe tari kuštik dži i kuštik, kolenđe save daran lestar.
Un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.
51 Pe vastesa sikada piro zuralipe, čhudija pestar kolen save si barikane ane ile thaj ani gođi.
Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izkaisījis, kas ir lieli savā sirds prātā.
52 Čhudija e vladaren taro lengo presto, thaj vazdija e poniznonen.
Viņš varenos nogrūdis no augstiem krēsliem, un pacēlis pazemīgos.
53 E bokhalen čaljarda šukarimasa, a e barvalen mukhlja čuče vastencar.
Izsalkušos Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.
54 Pomožisada e Izraele, ćire kandino, golese kaj dol pe gođi taro milost,
Viņš uzņēmis Savu kalpu Israēli un pieminējis Savu žēlastību,
55 sar so obećisada amare paradadenđe, e Avraamese thaj lese potomkurenđe ane sa e đivesa.” (aiōn g165)
Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahāmam un viņa bērniem mūžīgi.” (aiōn g165)
56 I Marija bešli e Jelisavetasa paše trin čhon thaj pale gova irisajli čhere.
Un Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ uz savām mājām.
57 Kana i Jelisavetaće avilo o sato te bijanol, bijanda čhave.
Un Elizabetes laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu.
58 Laće pašutne thaj lačhi familija šunde kaj o Gospod sikada laće baro milost thaj radujisajle lasa.
Un viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Tas Kungs lielu žēlastību pie tās bija darījis, un tie priecājās līdz ar viņu.
59 Kana e čhavore sesa ohto đive, avile te ćeren lese suneti thaj manglje te den le alav lese dadeso – Zaharija.
Un notikās astotā dienā, tad tie nāca, to bērniņu apgraizīt, un pēc viņa tēva vārda to sauca Zahariju.
60 Al i Jelisaveta vaćarda: “Na, leso alav ka avol Jovane!”
Un viņa māte atbildēja un sacīja: “Nē, bet to būs nosaukt Jānis.”
61 Von phende lačhe: “Naj tut khoni ani ćiri familija gole alavesa!”
Un tie viņai sacīja: “Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.”
62 Tegani vastencar pučlje e dade e Zaharija sar bi vov manđola te avol leso alav.
Un tie prasīja zīmes no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauc.
63 Thaj o Zaharija manglja khanči pe soste šajine te pisil thaj pisisada: “Jovan ka avol leso alav.” Thaj savore čudisajle.
Un tas galdiņu prasījis rakstīja tā: viņa vārds ir Jānis. Par to visi brīnījās.
64 Tare jekh drom putardilo leso muj thaj lesi čhib, tegani o Zaharija lija te vaćarol thaj lija te slavil e Devle.
Un tūdaļ viņa mute atdarījās, un viņa mēle tapa atraisīta, un tas runāja, Dievu slavēdams.
65 I dar e Devlesi avili ane sa lenđe pašutne thaj ki sa i bregali Judeja vaćarda pe tare kava so sasa.
Un izbailes uznāca visiem kaimiņiem, un visa šī lieta tapa zināma pa visiem Jūdu zemes kalniem.
66 Savore so šunde gova, dije gođi tare gova thaj phende: “So ka avol tare kava čhavo? Golese so o va e Gospodeso sasa pe leste.”
Un visi, kas to dzirdēja, to ņēma pie sirds un sacīja: “Kas būs ar šo bērniņu? Jo Tā Kunga roka bija ar viņu.”
67 O Zaharija, e Jovaneso dad, pherdilo e Svetone Duxosa thaj prorokujisada:
Un viņa tēvs Zaharija tapa Svēta Gara pilns, sludināja un sacīja:
68 “Blagoslovimo si o Gospod o Dol e Izraeleso golese so avilo thaj otkupisada e manušen!
“Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo tas Savus ļaudis piemeklējis un pestījis.
69 Vazdija amenđe e zurale Spasitelje, tari kuštik e carosi e Davidesi, pe kandinese,
Un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā.
Kā Tas pirmajos laikos runājis caur Savu svēto praviešu muti; (aiōn g165)
71 kaj ka ikalol amen tare amare dušmanura thaj tare vasta savorenđe save mrzin amen.
Ka Viņš mūs pestītu no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokas, kas mūs ienīst;
72 Sasa milosno amare paradadenđe, thaj ispunisada piro sveto savez,
Un parādītu žēlastību mūsu tēviem un pieminētu Savu svēto derību
73 savez savo dija e Avraamese amare paradadese,
Un to stipro solīšanu, ko Viņš mūsu tēvam Ābrahāmam ir zvērējis, mums dot,
74 te ikalol amen tare vasta amare dušmajenđe, te šaj kanda e Devle bizi dar,
Ka mēs, no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bez bailības kalpojam
75 ano svetost thaj ano pravednost angle leste sa dok sam džuvde.
Iekš svētības un taisnības Viņa priekšā visu savu mūžu.
76 A tu Jovane, mingreja čhaveja, ka ave akhardo proroko e Embare Devleso golese kaj ka dža anglo Gospod te pripremi lese o drom.
Un tu, bērniņ, tapsi nosaukts tā Visuaugstākā pravietis; un tu Tam Kungam iesi priekšā, Viņa ceļus sataisīt,
77 Ka sikave lese manušen sar te pindžaren o spasenje prekalo oproštenje tare lenđe grehura.
Un Viņa ļaudīm dot pestīšanas atzīšanu uz grēku piedošanu,
78 Golese so si e Devleso ilo milostivno, tare savo ka avol amenđe o svetlost e sabalinako tari visina,
Mūsu Dieva sirsnīgas žēlastības dēļ caur ko tas auseklis no augstības mūs apraudzījis;
79 te svetlil kolenđe so bešen ano kalipe thaj ani sena e merimasi, a amare pingre te usmeril ko drom taro mir.”
Ka tas tiem atspīdētu, kas sēž tumsībā un nāves ēnā, un mūsu kājas atgrieztu uz miera ceļu.”
80 A o čhavoro o Jovane barilo thaj zurajlo duxosa. Kana barilo, đelo ani pustinja sa dži kaj ni iklilo angle Izraelcura te propovedil.
Un tas bērniņš auga un garā stiprinājās, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tas parādījās priekš Israēla ļaudīm.
