< Salmos 18 >

1 Para o regente. Do servo do SENHOR, chamado Davi, o qual falou as palavras deste cântico ao SENHOR, no dia em que o SENHOR o livrou das mãos de todos os seus inimigos, e das mãos de Saul. Ele disse: Eu te amarei, SENHOR, [tu és] minha força.
Dziedātāju vadonim, Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš runājis uz To Kungu, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu ienaidnieku rokas un no Saula rokas; tad viņš sacīja: No sirds dziļuma es Tevi mīlēju, Kungs, mans stiprums.
2 O SENHOR é minha rocha, e minha fortaleza, e meu libertador, meu Deus, meu rochedo, em quem confio; [é] meu escudo, e a força da minha salvação, meu alto refúgio.
Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs.
3 Eu clamei ao SENHOR digno de louvor; e fiquei livre de meus inimigos.
Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.
4 Cordas de morte me cercaram; e riachos de maldade me encheram de medo.
Nāves saites ap mani tinās, un Beliala(iznīcības) upes mani izbiedēja.
5 Cordas do Xeol me envolveram; laços de morte me afrontaram. (Sheol h7585)
Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja. (Sheol h7585)
6 Em minha angústia, clamei ao SENHOR, e roguei a meu Deus; desde o seu Templo ele ouviu a minha voz; e o meu clamor diante de seu rosto chegou aos ouvidos dele.
Savās bēdās es piesaucu To Kungu un kliedzu uz savu Dievu, tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana Viņa priekšā nāca Viņa ausīs.
7 Então a terra de abalou e tremeu; e os fundamentos dos montes de moveram e foram abalados, porque ele se irritou.
Zeme tapa kustināta un drebēja, un kalnu pamati trīcēja un kustējās, kad Viņš apskaitās.
8 Fumaça subiu de seu nariz, e fogo consumidor saiu de sua boca; carvões foram acesos por ele.
Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm, un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.
9 Ele moveu os céus, e desceu; e as trevas [estavam] debaixo de seus pés.
Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.
10 Ele montou sobre um querubim, e fez seu voo; e voou veloz sobre as assas do vento.
Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, Viņš skrēja ātri uz vēja spārniem.
11 Ele pôs as trevas como seu esconderijo; pôs a sua tenda ao redor dele; trevas das águas, nuvens dos céus.
Viņš lika tumsību Sev par apsegu, Viņa dzīvoklis ap Viņu bija ūdeņu tumsība un biezi padebeši.
12 Do brilho de sua presença suas nuvens se espalharam, [e também] a saraiva, e as brasas de fogo.
No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un degošiem zibeņiem.
13 E o SENHOR trovejou nos céus; e o Altíssimo soltou sua voz; saraiva e brasas de fogo [caíram].
Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi, krusu un degošus zibeņus.
14 Ele mandou suas flechas, e os dispersou; e [lançou] muitos raios, e os perturbou.
Un Viņš meta Savas bultas un tos izklīdināja, un daudz zibeņus un tos iztrūcināja.
15 E as profundezas das águas foram vistas, e os fundamentos do mundo foram descobertos por tua repreensão, SENHOR, pelo sopro do vento do teu nariz.
Un ūdeņu dziļumi rādījās un zemes pamati tapa atklāti no Tavas bāršanās, - ak Kungs, no Tavu nāšu dvašas pūšanas.
16 Desde o alto ele enviou, [e] me tomou; tirou-me de muitas águas.
Viņš izstiepa roku no augstības un ņēma mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.
17 Ele me livrou do meu forte inimigo, e daqueles que me odeiam; porque eles eram mais poderosos do que eu.
Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo vareni ne kā es.
18 Eles me confrontaram no dia de minha calamidade; mas o SENHOR ficou junto de mim.
Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.
19 Ele me tirou para um lugar amplo; ele me libertou, porque se agradou de mim.
Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.
20 O SENHOR me recompensou conforme a minha justiça; conforme a pureza das minhas mãos ele me retribuiu.
Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atdod.
21 Porque eu guardei os caminhos do SENHOR; nem me [afastei] do meu Deus praticando o mal.
Jo es esmu sargājis Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.
22 Porque todos os juízos dele estavam diante de mim; e não rejeitei seus estatutos para mim.
Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.
23 Mas eu fui fiel com ele; e tomei cuidado contra minha maldade.
Bet es esmu bezvainīgs Viņa priekšā un sargos no grēkiem.
24 Assim o SENHOR me recompensou conforme a minha justiça; conforme a pureza de minhas mãos perante seus olhos.
Un Tas Kungs man atdos pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības priekš Viņa acīm.
25 Com o bondoso tu te mostras bondoso; [e] com o homem fiel tu te mostras fiel.
Pie tiem svētiem Tu rādies svēts un pie tiem sirdsskaidriem Tu rādies skaidrs.
26 Com o puro tu te mostras puro; mas com o perverso tu te mostras agressivo.
Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).
27 Porque tu livras ao povo aflito, e humilhas aos olhos que se exaltam.
Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī un lepnas acis Tu pazemo.
28 Porque tu acendes minha lâmpada; o SENHOR meu Deus ilumina as minhas trevas.
Jo Tu apgaismo manu spīdekli; Tas Kungs, mans Dievs, dara gaišu manu tumsību.
29 Porque contigo eu marcho [contra] um exército; e com meu Deus eu salto um muro.
Jo ar Tevi es varu sadauzīt kara spēku, un ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.
30 O caminho de Deus é perfeito; a palavra do SENHOR é refinada; ele [é] escudo para todos os que nele confiam.
Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas.
31 Porque quem é Deus, a não ser o SENHOR? E quem é rocha, a não ser o nosso Deus?
Jo kur ir kāds Dievs kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums kā vien mūsu Dievs?
32 Deus [é] o que me veste de força; e o que dá perfeição ao meu caminho.
Dievs, tas mani apjož ar spēku un dara manus ceļus bezvainīgus.
33 Ele faz meus pés como o das cervas; e me põe em meus lugares altos.
Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.
34 Ele ensina minhas mãos para a guerra, [de modo que] um arco de bronze se quebra em meus braços.
Viņš manu roku māca karot, tā ka mans elkonis uzvelk vara stopus.
35 Também tu me deste o escudo de tua salvação, e tua mão direita me sustentou; e tua mansidão me engrandeceu.
Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava labā roka mani satur, un Tava laipnība mani paaugstina.
36 Tu alargaste os meus passos abaixo de mim; e meus pés não vacilaram.
Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.
37 Persegui a meus inimigos, e eu os alcancei; e não voltei até os exterminá-los.
Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem un tos panākšu, un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos būšu izdeldējis.
38 Eu os perfurei, que não puderam mais se levantar; caíram debaixo dos meus pés.
Es tos sadauzīšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.
39 Porque tu me preparaste com força para a batalha; fizeste se curvarem abaixo de mim aqueles que contra mim tinham se levantado.
Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.
40 E tu me deste a nuca de meus inimigos; destruí aos que me odiavam.
Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā, un savus nīdētājus es iznīcināšu.
41 Eles clamaram, mas não havia quem os livrasse; [clamaram até] ao SENHOR, mas ele não lhes respondeu.
Tie brēks, bet glābēja nav, uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.
42 Então eu os reduzi a pó, como a poeira ao vento; eu os joguei fora como a lama das ruas.
Es tos sagrūdīšu kā pīšļus vēja priekšā, un tos izārdīšu kā dubļus uz ielām.
43 Tu me livraste das brigas do povo; tu me puseste como cabeça das nações; o povo que eu não conhecia me serviu.
Tu mani izglābsi no ļaužu ķildām, Tu mani iecelsi tautām par galvu; ļaudis, ko es nepazinu, man kalpos.
44 Ao [me] ouvirem, [logo] me obedeceram; estrangeiros se sujeitaram a mim.
Tie man klausīs ar paklausīgām ausīm, svešnieku bērni manā priekšā mīlīgi rādīsies.
45 Estrangeiros se enfraqueceram; e tremeram de medo desde suas extremidades.
Svešinieku bērni nonīks un drebēdami izies no savām pilīm.
46 O SENHOR vive, e bendito [seja] minha rocha; e exaltado [seja] o Deus de minha salvação;
Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, mans Pestītājs.
47 O Deus que dá minha vingança, e sujeita aos povos debaixo de mim;
Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis;
48 Aquele que me livra dos meus inimigos; tu também me exaltas sobre aqueles que se levantam contra mim; tu me livras do homem violento.
Kas mani izrauj no maniem ienaidniekiem; Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani ceļas, Tu mani izglāb no varas darītājiem.
49 Por isso, SENHOR, eu te louvarei entre as nações, e cantarei ao teu Nome;
Tāpēc, ak Kungs, es Tevi gribu slavēt starp tautām un dziedāt Tavam vārdam,
50 Que faz grandes as salvações de seu Rei, e pratica a bondade para com o seu ungido, com Davi, e sua semente, para sempre.
Jo Tu glābi Savu ķēniņu ar lielu glābšanu, un parādi žēlastību Savam svaidītam, Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.

< Salmos 18 >