Salmenes 63

1 Ein salme av David, då han var i Juda øydemark. Gud, du er min Gud, eg søkjer deg tidleg; mi sjæl tyrster etter deg, mitt kjøt lengtar etter deg i eit turt land som ligg i vanmagt utan vatn.

Dāvida dziesma, kad viņš bija Jūda tuksnesī. Ak Dievs! Tu esi mans stiprais Dievs, Tevi es meklēju pašā rītā, pēc Tevis slāpst manai dvēselei, pēc Tevis ilgojās mana miesa sausā un izkaltušā zemē, kur ūdens nav.

2 Soleis hev eg set etter deg i heilagdomen til å sjå di kraft og di æra.

Tā es svētā vietā pēc Tevis esmu skatījies, redzēt Tavu spēku un Tavu godību.

3 For di miskunn er betre enn livet, mine lippor skal prisa deg.

Jo Tava žēlastība ir labāka nekā dzīvība; manas lūpas Tevi slavē.

4 Soleis vil eg lova deg so lenge eg liver, i ditt namn vil eg lyfta upp mine hender.

Tā es Tevi gribētu teikt mūžam, un pacelt savas rokas Tavā Vārdā.

5 Som av merg og feitt skal mi sjæl verta mett, og med lovsyngjande lippor skal min munn prisa deg.

Tad mana dvēsele taptu paēdināta kā ar taukumiem un gardumiem, un mana mute Tevi slavētu ar priecīgām lūpām.

6 Når eg kjem deg i hug på mitt lægje, tenkjer eg på deg i nattevakterne.

Es Tevi pieminu apguldamies, un uzmozdamies es domāju uz Tevi.

7 For du hev vore hjelp for meg, i skuggen av dine vengjer kann eg fegnast.

Jo Tu esi mans palīgs, un Tavu spārnu pavēnī es dziedāšu priecīgi.

8 Mi sjæl heng fast ved deg; di høgre hand held meg uppe.

Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tura.

9 Men dei som stend meg etter livet og vil tyna det, dei skal koma til dei nedste djup i jordi.

Bet tie, kas manu dvēseli meklē izpostīt, nogrims pašos zemes dziļumos.

10 Dei skal verta yvergjevne til sverdmagt, verta til ran for revar.

Tos nodos zobena asmenim un tie būs lapsām par barību.

11 Men kongen skal gleda seg i Gud; kvar den som sver ved honom, skal prisa seg sæl, for ljugararne skal verta målbundne.

Bet ķēniņš priecāsies iekš Dieva; kas pie tā zvēr, tas lielīsies; jo melkuļu mute taps aizbāzta.