< Salmenes 107 >

1 Prisa Herren, for han er god, for æveleg varer hans miskunn!
Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
2 So segjer Herrens utløyste, som han hev løyst ut or naudi,
Lai tā saka tie, ko Tas Kungs ir atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāju rokas
3 som han hev sanka i hop frå landi, frå aust og frå vest, frå nord og frå havet.
Un sapulcinājis no tām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
4 Dei for vilt i øydemarki, i vegløysa, dei fann ingen by til å bu i.
Tie, kas tuksnesī maldījās pa nestaigātiem ceļiem un neatrada pilsētu, kur varēja dzīvot,
5 Hungrige og tyrste var dei, deira sjæl vanmegtast i deim.
Izsalkuši un izslāpuši, ka viņa dvēsele nogura.
6 Då ropa dei til Herren i si naud, or deira trengslor fria han deim ut,
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm,
7 og han førde deim på rett veg, so dei gjekk til ein by dei kunde bu i.
Un Viņš tos vadīja pa taisnu ceļu, ka tie gāja uz to pilētu, kur varēja dzīvot:
8 Dei skal prisa Herren for hans miskunn og for hans under mot menneskjeborni,
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
9 for han metta den tyrste sjæl, og den hungrige sjæl fyllte han med godt.
Ka Viņš paēdinājis iztvīkušo un ar labumu piepildījis izsalkušo. -
10 Dei sat i myrker og daudeskugge, bundne i stakarsdom og jarn,
Tie, kas tumsībā sēdēja un nāves ēnā, saistīti bēdās un dzelzīs,
11 av di dei hadde tråssa mot Guds ord og vanvyrdt råderne frå den Høgste.
Tāpēc ka tie bija pretī turējušies Dieva baušļiem un nicinājuši tā Visuaugstākā padomu;
12 Og han bøygde deira hjarto med liding, dei snåva, og der var ingen hjelpar.
Tādēļ viņu sirds tapa apbēdināta ar grūtumu, un tie pakrita un palīga nebija.
13 Då ropa dei til Herren i si naud, frå deira trengslor frelste han deim.
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm
14 Han førde deim ut or myrker og daudeskugge, og deira band reiv han sund.
Un tos izveda no tumsības un nāves ēnas un saraustīja viņu saites:
15 Dei skal prisa Herren for hans miskunn og for hans under mot menneskjeborni;
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
16 for han krasa koparportar og hogg sund jarnbommar.
Ka Viņš salauž vara durvis un sadauza dzelzs bultas. -
17 Dårar var dei for sin brotsveg, og for sine misgjerningar vart dei plåga.
Tie ģeķi, kas tapa mocīti savu grēku ceļu un savu noziegumu dēļ,
18 Deira sjæl vart leid av all mat, og dei kom nær til daudens portar.
Tā ka viņu dvēselei riebās visa barība, un ka tie nogrima līdz pat nāves vārtiem.
19 Då ropa dei til Herren i si naud; frå deira trengslor frelste han deim.
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm.
20 Han sende sitt ord og lækte deim og berga deim frå deira graver.
Viņš sūtīja Savu vārdu un tos dziedināja un tos izrāva no viņu bedrēm:
21 Dei skal prisa Herren for hans miskunn og for hans under mot menneskjeborni
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
22 og ofra takkoffer og fortelja um hans verk med fagnad.
Un pateikšanas upurus upurēt un Viņa darbus izteikt ar prieku. -
23 Dei som for ut på havet med skip, og som dreiv handel på dei store vatni,
Tie, kas ar lielām laivām pa jūru līgojās un strādāja savu darbu uz lieliem ūdeņiem,
24 dei såg Herrens gjerningar og hans underverk på djupet.
Kas Tā Kunga darbu redzējuši un Viņa brīnumus jūras dziļumos,
25 Han tala og let det koma ein stormvind, og denne reiste havsens bylgjor.
Kad Viņš runāja un pacēla vētru, kas viļņus paaugstināja,
26 Dei for upp imot himmelen, dei for ned i djupi, deira sjæl miste modet i ulukka.
Un tie tā kā uz debesīm kāpa un atkal nogrima dziļumos, ka viņu dvēsele no bailības izkusa,
27 Dei raga og tumla som drukne, og all deira visdom vart til inkjes.
Un tapa mētāti un zvalstījās, kā piedzēruši un visa viņu gudrība iznīka.
28 Då ropa dei til Herren i si naud, or deira trengslor førde han deim ut.
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm;
29 Han let storm verta til stilla, og bylgjorne kringum deim tagna.
Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima;
30 Og dei vart glade då dei lagde seg, og han førde deim til den hamni dei ynskte.
Un tie priecājās, ka norima, un Viņš tos veda uz ostu, kurp tiem gribējās:
31 Dei skal prisa Herren for hans miskunn og for hans under mot menneskjeborni
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem.
32 og høglova honom i folkesamling og lovsyngja honom der dei gamle sit saman.
Un Viņu paaugstināt ļaužu draudzē un Viņu slavēt vecaju vidū.
33 Han gjorde elvar til ei øydemark og vatskjeldor til eit turrlende,
Viņš upes padara par tuksnesi un ūdens avotus par izkaltušām vietām,
34 fruktsamt land til ei saltheid, for deira vondskap skuld, som budde der.
Un auglīgu zemi Viņš padara par neauglīgu viņas iedzīvotāju blēdības dēļ;
35 Han gjorde øydemark til innsjø og turrlende til vatskjeldor.
Un tuksnesi viņš atkal padara ūdeņainu un sauso zemi avoksnainu.
36 Og han let hungrige bu der, og dei bygde ein by til å bu i.
Un liek tur dzīvot tiem izsalkušiem, ka tie var uzcelt pilsētu, kur mājot,
37 Og dei sådde åkrar og planta vinhagar, og dei fekk grøda til å hausta.
Un apsēt tīrumus un dēstīt vīna dārzus, kas nes bagātus augļus.
38 Og han velsigna deim, og dei auka mykje, og av fe gav han deim ikkje lite.
Un Viņš tos svētī, ka tie ļoti vairojās, un viņu lopi nenonīkst.
39 So minka dei att og vart nedbøygde av trykk og trengsla og sorg.
Un viņi bija mazumā gājuši un panīkuši caur nelaimes varu un bēdām.
40 Han som renner ut vanvyrdnad yver hovdingar og let deim villast i veglaus øydemark,
Viņš izgāž nievāšanu uz lieliem kungiem un liek tiem aloties tuksnesī, kur ceļa nav;
41 han lyfte upp den fatige or vesaldomen og auka ætterne som ei hjord.
Bet paaugstina bēdīgo no viņa bēdām un vairo viņa dzimumu kā avju pulku.
42 Dei ærlege ser det og gled seg, og all vondskap let att sin munn.
To sirdsskaidrie redz un priecājās, un visai blēdībai jātur mute.
43 Den som er vis, han gjeve gaum etter dette, og dei må merke Herrens nådegjerningar.
Kas gudrs, lai to ņem vērā un lai atzīst Tā Kunga žēlastības darbus.

< Salmenes 107 >